“Pēc dažām dienām viņi atkal salūza” – dēls satraucies, jo vecāki iekrituši krāpnieku nagos, no kuriem ir teju neiespējami izkļūt
0
Dažādos medijos daudz tiek runāts un rakstīts par dažādiem krāpniecības veidiem, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no uzķeršanās uz negodprātīgu cilvēku izliktām lamatām. Diemžēl arī otra puse – krāpnieki – neguļ. Tiek izdomātas arvien jaunas un jaunas metodes, kā no cilvēkiem izkrāpt naudu vai citur resursus.
Visbiežāk diemžēl cieš seniori, jo, iespējams, viņi mazāk izmanto sociālos tīklus, vairāk gatavi noticēt cilvēku labajiem nodomiem.
Šajā visā rodas arī kāds svarīgs jautājums: vai uzņēmumi, kuri darbojas šajā nozarē, izdara pietiekami, lai pasargātu cilvēkus no krāpniekiem? Uz šo jautājumu atbildi meklēsim, balstoties uz kādu konkrētu mūsu lasītāja stāstu.
Mārtiņš stāsta, ka nepatīkamu situāciju piedzīvojuši viņa vecāki, taču viņa rīcībā nav pietiekami daudz instrumentu, kā viņus no šādām situācijām pasargāt nākotnē.
Stāsts par krāpniecību
“Ciemos atbrauca mans tētis ar mammu. Kā jau tas mēdz notikt, starp visām sarunām palīdzam risināt arī gadžetu jautājumus. Pēdējā laikā gan šo omju / opju (arī manu) apgaismošanu pārņēmuši mani bērni. Pa ausu galam dzirdu, ka galvenā risināmā problēma šajā reizē ir, ka jātiek vaļā no zvanītājiem. Ņemšanās neierasti ilga, tāpēc iesaistos,” detalizēti piedzīvoto stāsta Mārtiņš.
Izrādījies, ka vecāki ir uzķērušies uz krāpniekiem – Mārtiņa tētim ik dienu dažādos kanālos zvanot no nezināmiem numuriem. Viņš gan to kautrējies atzīt par savai ģimenei. Pazaudētā nauda mērāma simtos.
“Abi seniori pēc pirmā “metiena” sapratuši, ka nav labi un nobloķējuši bankas karti. Tas arī viss, jo nezinājuši, ko vēl var izdarīt. Taču zvani no svešiem numuriem turpinājuši pienākt, pēc dažām dienām viņi atkal “salūza” un atbildēja uz kādu no tiem. Zvanītāji sajutuši, ka ir materiāls un ir jāstrādā,” stāstu turpina Mārtiņš.
Tikšanās reizē visi kopā sapratuši, ka ir kaut ko jādara lietas labā. Visas trīs paaudzes kopā pētījušas opja telefonu un sapratuši, ka cerēto konfigurāciju (bloķēt svešos numurus, lai konkrēto cilvēku nevarētu sazvanīt) “Samsung” A sērijas telefonam nevar uzstādīt.
Likumsakarīgi, ka nolemts zvanīt “LMT”, taču diemžēl arī viņi palīdzēt nav varējuši – operatoram neesot nekādu rīku, vienīgais variants esot atteikties no esošā telefona numura un paņemt citu.
Mārtiņš ir sašutis par šo situāciju: “Laikā, kad šī aroda meistari izkrāpj milzu summas, nav pat elementāru pasargājošu risinājumu, instrukciju. Cik nav dzirdēts, ka tieši atkārtotajos kontaktos upuri turpina iekrist n-tās reizes. Kāpēc nevarētu būt, ka Latvijā pārdodamajiem telefoniem šāda (varbūt kāda cita un vēl labāka) funkcija ir obligāta (līdzīgi, kā Japānā iegādātajiem telefoniem nav iespējams atslēgt kameras klikšķi, lai citus cilvēkus nevarētu slepeni fotografēt). Domāju, ka jau pie pirmās epizodes, kad vecāki nobloķēja bankas karti, ja būtu kaut kāda vispārzināma, viegli realizējama instrukcija, kuru varētu būt bijuši izplatījuši telefonu ražotāji, operatori un galu galā – valsts, seniori to būtu izmantojuši.”
Šajā ģimenē situācija ir atrisināta pašu spēkiem: “Vakar sazvanījos ar tēti par citām lietām un pie reizes apjautājos par šo. Ir pagājis aptuveni mēnesis, aktivitāte no krāpnieku puses nav mazinājusies. Iekšēji jūtu, ka pastāv varbūtība, ka seniors šo zvanu reiz atkal pacels, tāpēc šodien ar sievu nolēmām, ka iepriecināsim opi ar jaunu telefonu.”
Ko saka “LMT”?
Mārtiņa stāsts tiešām neizklausās pareizi, tāpēc sazinājos ar uzņēmumu “LMT”, lai noskaidrotu, vai un ko viņi var darīt, lai palīdzētu cilvēkiem līdzīgās situācijās.
Ilze Saulīte, “LMT” Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore norāda, ka digitālā krāpniecība kļūst arvien mērķtiecīgāka un psiholoģiski izsmalcinātāka, un krāpnieki arvien biežāk izvēlas konkrētas sabiedrības grupas, kuras noteiktos apstākļos var būt vieglāk ievainojamas. Īpaši tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, nevis zināšanu trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka viņu uzticēšanās autoritātēm, dzīves pieredze un sociālie apstākļi var tikt apzināti izmantoti krāpniecības scenārijos.
Krāpnieki nereti uzdodas par banku darbiniekiem, policijas pārstāvjiem vai citu institūciju amatpersonām, radot uzticamības sajūtu un vienlaikus arī steidzamību. Papildus tam tiek izmantotas arī sociālās manipulācijas, piemēram, ilgstoša komunikācija vai emocionāls spiediens, kas var novest pie nepārdomātiem lēmumiem.
Arī “LMT” pārstāve apstiprina Mārtiņa stāstā jau dzirdēto: “Vienlaikus jāuzsver, ka
krāpniecības gadījumos būtisks šķērslis savlaicīgai rīcībai bieži ir kauna sajūta un nevēlēšanās atzīt, ka cilvēks ir apkrāpts.
Tā ir dabiska reakcija, taču tā var kavēt savlaicīgu palīdzības meklēšanu un situācijas risināšanu. Tāpēc īpaši svarīgi ir nepalikt vienam ar šo pieredzi un pēc iespējas ātrāk konsultēties ar uzticamu personu vai attiecīgo institūciju.”
No praktiskā viedokļa būtiskākais ir saglabāt mieru un rīkoties apdomīgi. Ja sarunas laikā rodas aizdomas, ieteicams nekavējoties pārtraukt zvanu un patstāvīgi sazināties ar attiecīgo iestādi, izmantojot oficiālos kontaktus. Krāpnieki bieži cenšas radīt steidzamības sajūtu, taču tieši šādos brīžos ir svarīgi nepakļauties spiedienam un neveikt darbības “uzreiz”.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī personīgās informācijas aizsardzībai un nekādā gadījumā nevajadzētu izpaust bankas piekļuves datus, autentifikācijas kodus vai citu sensitīvu informāciju ne telefoniski, ne ziņapmaiņas lietotnēs. Tāpat nevajadzētu lejupielādēt nezināmas programmas vai atvērt saites, kuras nosūtījušas nepazīstamas personas.
I.Saulīte skaidro, ka arī uzņēmums risinājumus piedāvā: “Šobrīd tehnoloģiski ir iespējams izmantot arī papildu drošības risinājumus, piemēram, bloķēt aizdomīgus tālruņu numurus vai ierobežot saziņu ar nepazīstamiem kontaktiem. “LMT” ir ieviesis zvanu ugunsmūra rasinājumu telefonkrāpniecību novēršanai un jau pirmajā darbības mēnesī tas bloķējis vairāk nekā vienu miljonu krāpniecisku zvanu no viltotiem numuriem.
Ja krāpniecība tomēr ir notikusi un ir radīti finansiāli zaudējumi, būtiski ir rīkoties nekavējoties – sazināties ar savu banku un vērsties Valsts policijā, lai uzsāktu attiecīgu procesu. Jo ātrāka ir reakcija, jo lielākas iespējas mazināt sekas.
Arī operatīva ziņošana par krāpnieku zvaniem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējam, palīdz identificēt un ierobežot šādu aktivitāti plašākā mērogā.
Kopumā jāuzsver, ka digitālā drošība ir kopīga atbildība. Tehnoloģiskie risinājumi var būtiski mazināt riskus, taču izšķiroša nozīme joprojām ir cilvēku modrībai, informētībai un gatavībai rīkoties kritiskās situācijās. Tāpēc aicinām sabiedrību pievērst uzmanību arī saviem tuviniekiem – īpaši vecākiem un vecvecākiem, un regulāri pārrunāt digitālās drošības jautājumus. Savlaicīga informētība un atklātas sarunas var būtiski mazināt riskus.
Ja nav iespējas konsultēties ar tuviniekiem, aicinām klientus izmantot LMT bezmaksas informatīvā atbalsta iespējas, lai saņemtu konsultāciju un rīcības ieteikumus.”
Ko darīt, ja saskaraties ar iespējamu krāpniecību?
1. Nekavējoties pārtrauciet saziņu – ja rodas aizdomas, pārtrauciet zvanu, saraksti vai citu komunikāciju. Neiesaistieties tālākā dialogā, nesteidzaties un neveiciet prasītās darbības sarunas laikā.
2. Nesniedziet un aizsargājiet savus datus – neizpaudiet bankas piekļuves datus, kodus, paroles vai citu sensitīvu informāciju. Ja tas jau ir izdarīts – nekavējoties sazinieties ar savu banku.
3. Sazinieties ar banku un bloķējiet piekļuvi – ja pastāv risks, ka dati vai nauda ir apdraudēta, nekavējoties sazinieties ar savu banku, lai bloķētu kontu, karti vai piekļuves rīkus.
4. Pārbaudiet informāciju oficiālos kanālos – ja krāpnieks uzdevies par iestādi vai uzņēmumu, sazinieties ar to, izmantojot oficiālos kontaktus, nevis tos, ko jums iedeva sarunas laikā.
5. Ziņojiet par notikušo – informējiet savu telekomunikāciju operatoru un iesniedziet ziņojumu Valsts policijā. Tas palīdz gan jums, gan novērst līdzīgus gadījumus nākotnē.
6. Neesiet vieni – meklējiet atbalstu – ja esat cietis no krāpniecības, konsultējieties ar tuviniekiem vai speciālistiem. Ja notikusi finanšu līdzekļu izkrāpšana, nekavējoties vērsties Valsts policijā. Iesniegumu iespējams iesniegt elektroniski portālā www.latvija.lv (arī bez eParaksta) vai nosūtīt elektroniski ar eParakstu uz e-pastu [email protected]. Plašāka informācija par ziņošanas kārtību pieejama Valsts policijas mājaslapā www.vp.gov.lv. Jo ātrāk rīkosieties, jo lielāka iespēja mazināt sekas.
lmt
