Jāvakcinējas būs katru gadu? Kas līdz šim zināms par vakcīnām pret Covid-19 12
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un pēc tam arī Eiropas Komisija (EK) vakar apstiprinājusi ražotāja “Moderna” Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena. EK pasūtījusi “Moderna” 160 miljonus vakcīnas devu.
Tagad ražotājs vakcīnu varēs sākt nogādāt uz visām ES dalībvalstīm. ASV kompānijas “Moderna” izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādījusi 94,1% iedarbīgumu.
“Moderna” vakcīna ir otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas. Latvijā ar ASV ražotāja “Moderna” vakcīnu šogad plānots vakcinēt vismaz 168 283 cilvēkus, pirmajā ceturksnī iegādājoties 42 182 devas, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns, kuru šodien plāno izskatīt valdība.
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens trešdien žurnālistiem minēja, ka “Moderna” vakcīna ir līdzīga “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnai, un izteica cerību, ka Latvijā tā varētu nonākt nākamnedēļ.
Sākotnēji piegādes būšot nelielas, pirmajā piegādē nodrošinot 1000 devu. Vakcīnas plānots piegādāt katru otro nedēļu, katru reizi teju dubultojot devu skaitu.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā vakcinācijas plānā, kas šodien tiks apspriests Ministru kabineta sēdē, no janvāra līdz martam paredzēts vakcinēt 50 tūkstošus iedzīvotāju nedēļā – gan mediķus, gan riska grupas, taču vakcinācijas process ne tuvu nenoris tik strauji, kā plānots.
Uzsākot mediķu vakcināciju 28. decembrī, līdz vakardienai, kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, pretkovida poti ir saņēmušas 3803 personas. Piemēram, Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopš decembra beigām potēties no 1080 mediķiem un darbiniekiem pieteikušās tikai 120 personas.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs stāsta, ka administrācija darot visu iespējamo, “lai to lietu iekustinātu”, ka Veselības ministrija kopā ar Zāļu valsts aģentūru (ZVA) rīkojot informatīvas sanāksmes, kurās mediķi varot uzdot visus neskaidros jautājumus.
“Sākumā sociālajos tīklos un citur tika izplatīta informācija, ka “Pfizer” vakcīnai nav līdz galam veikti klīniskie pētījumi, un no valsts puses nekavējoties nebija nekāda skaidrojuma, ka tā ir dezinformācija, ka ar vakcīnu viss ir kārtībā.
Ārsti tomēr vēlas nogaidīt, kamēr Latvijā parādīsies “AstraZeneca”, kas izstrādāta sadarbībā ar Oksfordas universitāti. Taču šo vakcīnu paredzēts izmantot nevis ārstniecības personām, bet gan pārējām iedzīvotāju grupām.
Visu šo laiku centos to saviem kolēģiem skaidrot, tomēr kolēģi ir atturīgi,” pastāstīja slimnīcas vadītājs G. Semjonovs.
Tāpat viņš piebilda, ka personālam esot ļoti liela pārslodze un viņiem neesot laika iedziļināties pat tajos dokumentos, kurus nosūta vietējā slimnīcas valde, kur nu vēl attālināti piedalīties ZVA informatīvajās sanāksmēs.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa informēja, ka šonedēļ jau 12 stacionāros notiek ārstniecības personu vakcinēšana. Sākot ar šodienu, vakcinēšana notiks jau 16 ārstniecības iestādēs.
Cita plāna nav
Pamatotas šaubas rodas par to, vai plānotajam vakcinējamo skaitam pietiks vakcīnu un vai VM ir izvēlējusies pareizo stratēģiju, kad visvairāk pieprasītas “AstraZeneca” vakcīnas, kuras izgudrotāji pieļāvuši kļūdu klīniskajos izmēģinājumos un kura vēl nav apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienības valstīs.
Ar “AstraZeneca” vakcīnām Latvijā šogad plānots potēt gandrīz 900 000 cilvēku.
VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane pastāstīja, ka “AstraZeneca” bijusi pirmā kompānija, kura brīdī, kad Eiropas Komisija ar to slēdza līgumu un Eiropas Savienības valstis tam pievienojās, deva reālākās prognozes par vakcīnu pieejamību un šo vakcīnu lietošanu salīdzinājumā ar citu uzņēmumu ražotajiem produktiem.
To var glabāt divus gadus ledusskapja temperatūrā, tai nav tik specifiski nosacījumi kā citām vakcīnām.
“Pieņemot lēmumu par vakcīnu iegādi, tika dalīti riski, lai Latvijai būtu pieejamas dažādu ražotāju piedāvātās vakcīnas. Nav korekti salīdzināt “AstraZeneca” un “Pfizer” vakcīnu efektivitāti, jo tās ir divas dažādas vakcīnas, kas ražotas ar dažādiem nosacījumiem. “AstraZeneca” šobrīd veic klīniskos pētījumus, lai pierādītu šīs vakcīnas nozīmi tieši pūļa imunitātes nodrošināšanā,” pastāstīja Feldmane.
Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju – “AstraZeneca”, “Johnson&Johnson”, “Pfizer”, “CurVac” un “Moderna” – vakcīnām.
Jāvakcinējas katru gadu?
Patlaban ministrijai notiek sarunas arī ar ģimenes ārstu asociācijām par iesaistīšanos vakcinācijas procesā. Plašāku iedzīvotāju vakcināciju plānots sākt no marta.
VM pārstāve skaidroja, ka vakcinācija esot ārkārtas process, kas pakļaujoties mazliet citam regulējumam, nekā tas ir, vakcinējoties pret gripu.
Vietā, kur notiek potēšana, jābūt ne tikai ledusskapim, kur glabāt vakcīnu, un personālam, kas spējīgs to veikt, bet arī attiecīgam aprīkojumam, lai varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja pacientam rodas nelabvēlīga reakcija pēc vakcinācijas.
Imunizācijas valsts padomes vadītāja profesore Dace Zavadska sacīja, ka pagaidām nav zināms, vai katru gadu būs nepieciešams vakcinēties atkārtoti.
“To nevar atbildēt, cik ilgi kopā ar šo vīrusu dzīvosim, vai tas būs viens no sezonālajiem vīrusiem,” sacīja Zavadska.
Vai tiem cilvēkiem, kuri nesen būs pārslimojuši kovidu, arī būs jāvakcinējas?
Infektoloģe Zavadska skaidroja, ka pēc pārslimotas kovida slimības, vienalga kādā smaguma pakāpē tā būtu bijusi, esot ieteicama vakcinācija, jo vakcinācija nodrošinot labāku un noturīgāku imunitāti nekā pārslimota slimība.
Vakcinēties varot, tiklīdz beidzies pašizolācijas periods, četras nedēļas pēc simptomu sākuma vai pēc pirmā pozitīvā testa.
