Ivars Ijabs
Ivars Ijabs
Publicitātes foto

Ivars Ijabs: Eiropa uzveic vēzi. Vai Latvija spēs? 9

Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

Dažu pēdējo gadu laikā vēža uzveikšana ir kļuvusi par, iespējams, pašu aktuālāko veselības politikas jautājumu Eiropā.

Šodien, protams, Covid-19 pandēmija ir izmainījusi ES dienaskārtību, tomēr turpinās arī darbs pie Eiropas kopīgas pieejas cīņā ar vēzi, kas joprojām ir otrais lielākais eiropiešu nāves cēlonis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Parlamentā šim jautājumam ir izveidota īpaša komiteja, un Eiropas Komisija drīz nāks klajā ar vērienīgu plānu vēža uzveikšanai.

Tam atvēlēti krietni līdzekļi ES zinātnes un inovāciju programmā, kā arī jaunajā ES septiņgades veselības programmā “EU4Health”.

Raugoties no budžeta viedokļa, redzam, ka veselība ir vienīgā ES programma, kuras apjoms nākamajā septiņgadē ir desmitkāršojies. Protams, šī kopīgā programma vēriena ziņā tālu atpaliek no citām: atbildība par veselības aprūpi Eiropā joprojām pamatā gulstas uz dalībvalstīm.

Tām pašām tā jāorganizē, jāfinansē un pašām jāatbild par rezultātiem, turklāt ES valstīs ir dažādas veselības aprūpes sistēmas, dažādas prioritātes un dažāda pakalpojumu kvalitāte. Bet ir lietas, kuras var un vajag risināt un attīstīt Eiropas līmenī.

Jau kopš 2003. gada ir spēkā ES Padomes izstrādātie ieteikumi dalībvalstīm par vēža skrīningu, bet rezultāti dalībvalstīs ir ļoti dažādi.

Piemēram, valsts apmaksātā krūts vēža skrīningā piedalās 82% dāņu, bet tikai 44% latviešu sieviešu. Līdzīga ir aina ar citu vēžu skrīningu.

Protams, nekāda ES direktīva nevar piespiest Latvijas cilvēkus laikus atsaukties uzaicinājumiem pārbaudīt veselību, bet ES valstis var dalīties pieredzē, pieņemt vadlīnijas un metodiku labākai skrīninga īstenošanai.

Plašāk raugoties, ES likumiem ir liela loma vēža novēršanā. Tie nosaka pārtikas drošuma, vides aizsardzības, ķīmisko vielu aprites standartus. Protams, vēža uzveikšana prasīs ievērojamu laiku un ieguldījumus – efektīvas diagnostikas pro­grammas prasa līdzekļus.

Modernā ārstēšana ir dārga: pēdējos desmit gados kopējie ar vēzi saistītie izdevumi Rietumu pasaulē ir palielinājušies par 26%, savukārt tēriņi par pretvēža zālēm kāpuši pat par 50%.

Tieši šajā izdevumu daļā ir iespējama ES loma – kopīgi ieguldījumi pētniecībā, zāļu iepirkumu un cenu regulējums, veselības datu apstrādes rīki, pārrobežu medicīnas iespējas.

Eiropas jaunajā zinātnes un inovāciju programmā “Apvārsnis Eiropai” (“Horizon Europe”) viena no piecām īpašajām pētniecības misijām ir cīņa ar vēzi, proti, “līdz 2030. gadam glābt trīs miljonus dzīvību”.

Plānā ir izveidot ES programmu, lai noteiktu ģenētiskā riska rādītājus, atbalstītu efektīvu vēža profilaksi dalībvalstīs, uzlabotu esošās pro­grammas un izstrādātu jaunas agrīnai vēža atklāšanai.

Tāpat plānots ieviest personalizētas medicīnas pieejas vēža slimniekiem, izveidot Eiropas vēža slimnieku digitālo centru un visaptverošu vēža centru tīklu visās ES dalībvalstīs.

Savukārt Eiropas Parlamentā tiek strādāts pie likumdošanas līmeņa risinājumiem.

Īpašā komiteja vēža uzveikšanai piedāvās rīcības gan profilaksei un diagnostikai, gan ārstēšanai un dzīves kvalitātei pēc vēža uzveikšanas.

Ir jāsper pakāpeniski soļi tālākai tabakas kontrolei, alkohola lietošanas un aptaukošanās mazināšanai, kā arī labāka uztura izvēlei un ķīmisko kancerogēno vielu ietekmes mazināšanai.

Ir vajadzīgi vienoti standarti labākai Eiropas valstu vēža reģistru sadarbības spējai un e-veselības infrastruktūra, kas ļautu aiztaupīt pacientiem lieku pārvietošanos.

Pārrobežu veselības aprūpes direktīva ir jāmaina tā, lai vēža pacienti varētu apmeklēt atbilstošākos speciālistus un tas neuzliktu pacientiem pārlieku lielu slogu.

Eiropas vēža speciālistu references tīkli var uzlabot zināšanu un labākās prakses apkopošanu, un apmaiņu retu vēža veidu profilaksē un kontrolē.

Eiropas programmas, protams, ir laba lieta. Bet skeptiķi jautās, kāpēc mums iet kā pa celmiem pašu mājās.

Līdzekļu vēža novēršanai un ārstēšanai hroniski nepietiek, un regulāri saskaramies ar sirdi plosošiem cilvēkstāstiem, kuros atspoguļojas mūsu sistēmas nepilnības.

SAISTĪTIE RAKSTI

Es ceru, ka viena no pandēmijas mācībām mūsu sabiedrībai patiesi būs tā, ka veselībai vairs nedrīkstam žēlot līdzekļus un uzmanību. Bet arī aprūpes sistēmai ir jākļūst modernākai un racionālākai.

Man ļoti nozīmīga tāpēc ir piedalīšanās Veselības ministrijas domnīcā, kur apzinām dažādas šaurās vietas Latvijas vēža novēršanas un ārstniecības sistēmā un meklējam risinājumus to pārvarēšanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
Lasīt citas ziņas
Ukraina iesniegusi pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO 22
ASV paziņo par “smagām” jaunām sankcijām pret Krieviju 4
Putins okupēto Ukrainas reģionu iedzīvotājus pasludina par Krievijas pilsoņiem 40
FOTO. Pasakaini skati! Rudens izgreznojis atjaunoto Ķemeru vēsturisko parku Jūrmalā
Eksprezidents Bērziņš par Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu: Nepārdomāts un esošajai situācija neatbilstošs
18:05
Kuldīgas ielās atbalsta valsts aizsardzības dienestu
18:01
ASV paziņo par “smagām” jaunām sankcijām pret Krieviju 4
17:46
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
VIDEO. Ukrainas kritušo karavīru ģimenes, neslēpjot emocijas, no prezidenta saņem ordeņus 12
Eksprezidents Bērziņš par Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu: Nepārdomāts un esošajai situācija neatbilstošs
VIDEO. Sirdi plosošs skats: suns vārdā Krima gaida savus saimniekus, kas aprakti mājas gruvešos
FOTO. Īstas rudens skaistules! Nacionālajā dabas muzejā “uzmirdz” visdažādākās sēnes 1
Tā arī ir palicis noslēpums, vai tā bija nejaušība vai slēpta ziņa… Vai karalis Čārlzs mainīs britu un eiropiešu attiecības?
Uz vēlēšanām ar vai bez lietussarga? Laika prognoze sestdienai
Māris Antonevičs: Bieži spriests, ka Latvijā cilvēki vēlēšanās balso par “mazāko ļaunumu”
Laikraksts: Jaunzeme nav ļāvusi atstādināt vai rotēt fiktīvu krimināllietu sākušos VID darbiniekus
Tiesa patur apcietinājumā Bunkus slepkavības lietā aizturētos Uļmanu un Babenko
Natalka Homenko-Pozņaka: Putins nolēmis iet uz visu banku
Sēnes, kas vajadzīgas labai koku augšanai: kas tās tādas un kā pie tādām tikt?
Nodibinājums ceļ trauksmi par mēģinājumiem ietekmēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu 11
VIDEO. Latvijā dzīvojošais brazīlietis Felipe Gabriels laidis klajā jaunu dziesmu latviešu valodā 4
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas 7
Vecāsmātes Hertas recepte – citrona kēkss
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Pēteris Apinis: Latvijas ārstu biedrības divsimtgade 4
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2