“Ej dillēs, sēdi aiz žoga aiz Zilupes un nebāzies — mēs paši tiksim galā!” Dreimane par krievu valodu Latvijā 0
Krievijas īstenotā politika pret Ukrainu, Baltijas valstīm un Centrāleiropu notiek ne tikai militārajā un politiskajā, bet arī vēsturiskajā frontē, TV24 raidījumā “Dienas personība” uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Pleps un vēsturniece Inese Dreimane.
Pēc viņu teiktā, Krievijas prezidenta Vladimira Putina skatījums uz notikumiem lielā mērā balstās pagātnes interpretācijās.
Mēs redzam, ka Krievija karo arī vēstures frontē – gan pret Ukrainu, gan pret Baltiju, gan pret visu Centrāleiropu. Putins dzīvo pagātnē, savā priekšstatā par pagātni, un šī cīņa lielā mērā notiek tieši vēstures laukā – skaidro Pleps.
Tāpēc vēsturnieku darbs, viņaprāt, kļūst īpaši svarīgs.
Vēsturnieku darbs šodien ir ārkārtīgi nozīmīgs. Tas ir jautājums, cik Latvijas valsts to novērtē – vai pētījumi tiek finansēti, atbalstīti un vai to rezultāti sasniedz sabiedrību. Savukārt vēsturniece Inese Dreimane norāda, ka informatīvais karš par vēsturi Latvijā īpaši saasinājās pagājušā gadsimta 90. gadu beigās.
Līdz 1998. gadam leģionāru piemiņas pasākumi notika mierīgi un bez īpašiem incidentiem. Tur piedalījās vēl dzīvie leģionāri un neliela daļa jaunākās paaudzes atbalstītāju.
Tomēr situācija mainījās, kad Krievija sāka aktīvu propagandas kampaņu. Vienā brīdī Krievija atcerējās, ka Latvija ir izsprukusi no viņu ietekmes. Tad sākās informatīvais karš, kura mērķis bija panākt, lai mēs paši sāktu kaunēties no savas vēstures un atteiktos no tās interpretācijas.
Dreimane atgādina, ka šajā laikā publiskajā telpā arvien biežāk tika izmantoti apzīmējumi, kas Latviju saistīja ar nacismu.
Tad parādījās stāsti par ‘nacistiem’, ‘fašistiem’ un ‘Hitlera gājieniem’. Pie Brīvības pieminekļa notika dažādas provokācijas, skandāli un histērijas. Pēc viņas teiktā, šādas akcijas bija daļa no plašākas informācijas kampaņas. Vienmēr atrodas cilvēki, kuriem nav skaidras pārliecības vai kuri nevēlas skaidri pateikt – tā nav jūsu darīšana. Bet šādā veidā šī propaganda pamazām tika uzturēta un izplatīta.
Vēsturnieki uzsver, ka vēstures interpretācija kļuvusi par vienu no instrumentiem mūsdienu ģeopolitiskajā cīņā, un tāpēc sabiedrībai ir svarīgi kritiski vērtēt informāciju par pagātnes notikumiem.
