Foto – Shutterstock

Esam gatavi dalīties. Ar auto, dzīvokli, apģērbu? 1

Varētu šķist, ka vārdu salikums “dalīšanās ekonomika” pazīstams vien pāris gadus – kopš parādījās kopbraukšanas uzņēmums “Uber” vai mājokļu īres serviss “Airbnb”, taču dalīšanās ekonomika kā veidojums radies apmēram pirms 20 gadiem. Ja par dalīšanās ekonomikas sastāvdaļu uzskatām urbjmašīnas aizdošanu kaimiņam vai mājas mīluļa uzticēšanu draugiem, kamēr paši esam atvaļinājumā, tad šādas aktivitātes ir senu senās. Tomēr laika gaitā, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šī nozare spērusi soli uz priekšu, izveidojoties dažādām cilvēkus vienojošām platformām. Kādas tās ir, ko no tā mēs varam izmantot arī Latvijā un cik būtisku devumu tautsaimniecībā nozare var dot?

“Dalīšanās kā modelis nav nekas jauns, bet tehnoloģijas piešķir tam pavisam jaunu vērienu, radot arī pievienoto vērtību valstu ekonomikai. Turklāt pieprasījums pēc dažādiem dalīšanās ekonomikas pakalpojumiem turpina pieaugt,” norādīja Ekonomikas ministrijā. Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2015. gadā ES gūtie bruto ieņēmumi no dalīšanās ekonomikas platformām un piegādātājiem sasniedza 28 miljardus eiro. Komisija arī lēš, ka dalīšanās ekonomika nākotnē ES tautsaimniecībā varētu ienest papildus 160 – 572 miljardus eiro, no kā arī Latvija varētu gūt papildu stimulu ekonomikas izaugsmei un jaunas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrijā nosauc piecas galvenās dalīšanās ekonomikas apakšnozares – savstarpējās aizdevumu platformas, kopbraukšanu, īstermiņa izmitināšanu, savstarpējo dalīšanos ar precēm un dalīšanos ar profesionālajiem pakalpojumiem.

 

Izplūdušais dalīšanās ekonomikas jēdziens

Latvijas “Startup” asociācijas un organizācijas “TechChill” valdes locekle Līva Pērkone norāda, ka dalīšanās ekonomika ir mazliet izplūdis jēdziens. “Tradicionāli dalīšanās ekonomikas idejas balstās pieņēmumā, ka cilvēki var dalīties ar sev piederošām lietām, kas mums konkrētajā brīdī nav nepieciešamas, un par to saņemt papildu ienākumus. Visplašāk pazīstamais dalīšanās ekonomikas piemērs ir “Airbnb”. Mazliet mazāk zināms, bet veiksmīgs piemērs ir Igaunijā dibinātais “Autolevi”. Taču termins “dalīšanās ekonomika” maldina, jo šai kategorijai pieskaita arī uzņēmumus, kas īsti tam neatbilst, piemēram, “Uber” un “Taxify”, ja vien nedomājam specifiskus servisus kā “Uber Pool”, kurā vadītājs tiešām dalās ar brīvu vietu savā auto,” sacīja L. Pērkone.

Viņasprāt, daudziem uzņēmumiem, kurus pieskaita pie dalīšanās ekonomikas pārstāvjiem, daudz precīzāks apzīmējums būtu “gig economy”, kas tiešā tulkojumā būtu “piepelnīšanās ekonomika”, piedāvājot cilvēkiem gūt papildu ienākumus sev ērtā laikā un vietā. “Piemēram, tādas platformas kā “Taxify” būtu precīzāk pieskaitīt tieši šai kategorijai, jo tās dod iespēju cilvēkiem gūt papildu ienākumus, veltot tieši savu laiku un darbu, bet elastīgā formātā. Šādu ekonomiku pārstāv arī, piemēram, Somijā radītais ēdienu piegādes jaunuzņēmums “Wolt”, kas dod iespēju piepelnīties, piegādājot ēdienu, vai Latvijas akseleratorā radītais “Zeew”, kas piedāvā piegādāt sūtījumus. Tāpat arī “Fiverr”, kur ir iespēja piedāvāt savus pakalpojumus mazu darbu veikšanai, piemēram, dizainā vai tulkošanā,” norādīja L. Pērkone.

 

Lielākā problēma – nodokļu nomaksa

“Autolevi” pārstāvis Latvijā Kaspars Salenieks sacīja, ka dalīšanās ekonomikas attīstība Latvijā pēdējo gadu laikā ir notikusi. “Vienīgi – vai dalīšanās ekonomikas jomas pārstāvji var piedāvāt tādu servisa ērtumu, kādu tradicionālās nozares? Redzam, ka tas ir risināms jautājums, ko pierādījis “Carguru” – cilvēki ir gatavi vadīt auto, kas nepieder viņiem. Ja platformas spēs atrisināt ērtību jautājumus, tad izaugsme notiks vēl straujāk,” sacīja K. Salenieks.

Viņaprāt, nākamo gadu laikā Latvijā vēl parādīsies kādi gana skaļi dalīšanās ekonomikas uzņēmumi, taču, lai Latvijas nelielajā tirgū tas izdotos, uzņēmumiem būs ļoti jānopūlas. Viņš uzskata, ka lielākā problēma šobrīd ir nodokļu nomaksa un valstij vajadzētu vairāk nopūlēties, lai informētu cilvēkus, kā nomaksāt nodokļus par sava auto piedāvāšanu īrē.

 

Cer, ka nezudīs sākotnējā ideja

Savukārt cita dalīšanās ekonomikas uzņēmuma “piedarbs.lv” vadītāji Jānis Ušče un Lilija Apine man sacīja, ka šobrīd Latvijā trūkst lieliska dalīšanās ekonomikas piemēra. Tiklīdz tāds radīsies, nozare iegūs jaunu elpu attīstībai. “Mūsuprāt, patiesa dalīšanās ekonomika ir tāda, kurā visi iesaistītie spēlētāji ir šādas platformas labuma guvēji. Nevis īpašnieki, kas gūst milzīgu finansiālu labumu, bet gan parastie cilvēki. Jau kādu laiku rietumvalstīs ir plašas diskusijas par to, ka lielās dalīšanās ekonomikas platformas faktiski cilvēkus izmanto kā lētu darbaspēku, jo biznesa modelis ir veidots tā, lai parastie cilvēki nevarētu daudz nopelnīt, turklāt nav arī nekādu sociālo garantiju. Tas izklausās nevis pēc dalīšanās ekonomikas, bet klasiskas tradicionālā kapitālisma izpausmes,” norādīja abi uzņēmēji.

“Reaģējot uz šo negatīvo tendenci, daudzviet pasaulē ir parādījušās kooperatīvu platformas, kuru patiesie labuma guvēji ir tie paši cilvēki, kuri dara attiecīgos darbus. Arī tur ir savi izaicinājumi, bet, mūsuprāt, tā ir īstā dalīšanās ekonomika. Tieši tas sākotnēji bija “Piedarba” mērķis – visi darītāji iegulda platformas attīstībā un godīgi dala peļņu. Tomēr pagaidām reālistiskāk šķita kļūt par sociālo uzņēmumu, tādējādi kā galveno mūsu mērķi izvirzot šo būtisko sociālo funkciju – radīt iespēju pašnodarbinātajiem atrast savus klientus vai jebkuram cilvēkam, kas nokļuvis finansiāli grūtā situācijā, nopelnīt nepieciešamos līdzekļus, kā arī atvieglot un padarīt uzticamāku palīga vai speciālista atrašanu,” norāda “piedarbs.lv” vadītāji.

 

Dalīšanās ekonomikas populārākie veidi un piemēri 

Kopbraukšana

Zināmākā kategorija ir saistīta ar automašīnām – tā ir kopbraukšana. Bieži saukta par taksometru, sabiedriskā transporta slepkavu. Teju katrs zina par pasaules milzi “Uber” – vai nu tā piedāvātā pakalpojuma, vai daudzo skandālu dēļ, taču šim vārdam jābūt pazīstamam. Arī Latvijā kopbraukšana noteikti ir zināmākā dalīšanās ekonomikas apakšnozare – ļoti populāra kompānija Latvijā ir igauņu “Taxify.” Jāatzīst gan – kaut arī kopbraukšanai beidzot izveidots īpašs regulējums, tieši “Taxify” to sauc par nejēdzīgu, pretrunīgu un kopbraukšanu joprojām neveicinošu. Līdz ar to tā īsti ar kopbraukšanu “Taxify” tomēr nenodarbojas, tam vairāk līdzinoties tradicionālo taksometru biznesam. Šā iemesla dēļ “Taxify” pat draudējis pamest Latviju, bet “Uber” nemaz nav spējis ienākt.

Drīzāk par īstenu dalīšanās ekonomikas sastāvdaļu varam uzskatīt Latvijā darbojošos igauņu uzņēmumu “Autolevi”, kura platformā jebkurš auto īpašnieks Latvijā var izlikt īrē savu spēkratu, nosakot attiecīgu samaksu par auto izmantošanu uz stundu, dienu, nedēļu un mēnesi. Tāpat labs piemērs ir arī 2017. gadā dibinātais pašmāju uzņēmums “Carguru”, kas piedāvā izīrēt uzņēmuma īpašumā esošas automašīnas, par kurām jāmaksā attiecīga naudas summa.

Tāpat Latvijā darbojas arī “braucamkopa.lv”, kur piedāvā transportu braukšanai uz dažādiem pasākumiem vai ekskursijām – jāsamaksā vien par vietu busiņā, jāpiecieš citi braukt gribētāji, bet par pārējo parūpējas platforma. Bija arī tāda vietne kā “paķer.lv”, taču izskatās, ka šobrīd tā beigusi darbību. Pasaulē labi zināms ir “Bla bla car”, kas ir īstena kopbraukšanas platforma, savedot kopā auto īpašnieku, kas brauc mājās no darba, ar braukt gribētājiem, kuriem citi transporta veidi neder vai nepatīk. Tāpat pasaulē darbojas vēl vairāki citi kopbraukšanas uzņēmumi, piemēram, “Lyft”, “ZipCar”, “Car2Go”. Ne gluži kopbraukšana, taču igauņu uzņēmums “Barking” piedāvā inovatīvu stāvvietu laukumu pārvaldību. “Barking” sistēmā tiek pievienoti stāvvietu laukumi, kuri kādam pieder vai ir rezervēti. Laikā, kad šajās stāvvietās neatrodas automašīnas, citi lietotāji par maksu tur var novietot savus auto. Platforma darbojas arī Rīgā.

 

Īstermiņa izmitināšana

Otra visvairāk pazīstamā dalīšanās ekonomikas nozare ir īpašumu izīrēšana ar slaveno “Airbnb” priekšgalā. Platformas savieno īpašumu turētājus ar cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nepieciešams dienu, nedēļu vai jebkādu citu laika posmu noīrēt dzīvokli vai istabu. Latvijā šīs apakšnozares lielākais spēlmanis un teju monopolists ir “Airbnb”, kas ir faktiski vienīgais no pasaules varenajiem, kas izmantots pie mums. Ir pāris konkurenti, piemēram, “HomeAway”, “Couchsurfing”, taču to apgrozījums ir vairākas reizes mazāks nekā “Airbnb”.

 

Savstarpējie aizdevumi

Trešā visvairāk zināmā dalīšanās ekonomikas apakšnozare, kuru gan bieži vien pie nozares nepieskaita, ir “peer-to-peer” jeb cilvēks-cilvēkam aizdevumi, kuros Latvijā ir ne tikai savi piemēri, bet Latviju šajā nozarē var saukt pat par lielvalsti. Šajās platformās ir iespēja aizdot un aizņemties naudu bez tradicionālo banku iesaistes, procentmaksājumus nosakot pašai platformai. Lielākais risks gan jāuzņemas pašiem aizdevējiem, jo platformas atšķirībā no bankām nenodrošina aizdevumu drošību. Latvijas uzņēmumi “Mintos” un “Twino” ir vieni no lielākajiem un ātrāk augošajiem uzņēmumiem šajā nozarē pasaulē, mazāki ir “Viventor”, “Bulkestate” un vēl daži. Pasaulē – “LendingClub”, “MoneyZen”, igauņu “Bondora” un “Vivently” u. c. – piemēru ir daudz un šīs apakšnozares tirgus ir ļoti blīvs.

 

Pūļa finansējums

Lielisks dalīšanās ekonomikas panākums ir t. s. pūļa finansējuma platformu rašanās, kurā savienojas cilvēki, kam nepieciešams finansējums kāda projekta veikšanai, un cilvēki, kuri ir gatavi ziedot kādu naudas summu. Uzņēmēji, mākslinieki u. c. ideju autori prezentē savu projektu, nosaka nepieciešamo finansējumu un laika posmu, kurā tas nepieciešams. Tālāk gaidot, kamēr interesenti ar ziedojumiem šo kasi piepilda. Ja to neizdodas izdarīt, viss noziedotais iekrīt atpakaļ ziedotāju maciņos. Atšķirībā no cilvēks-cilvēkam aizdevumiem, šajās platformās naudu ziedo un lielākoties aizdevējs nekādus procentmaksājumus nesaņem. Tā vietā idejas autori ziedotājiem sola dažādus taustāmus labumus, piemēram, uzņēmuma preces, abonementus u. c. Vēl daži apmaiņā pret ziedojumiem piedāvā uzņēmuma daļas. Pazīstamākie piemēri ir labi zināmi – “Kickstarter” un “Indiegogo”. Arī Latvijā līdzinieki ir. Piemēram, “ImpactYouth”, kas ir vienota platforma visām trim Baltijas valstīm. Arī “Projektu Banka” ir pieskaitāma pie kolektīvās finansēšanas nozares. Turklāt Latvijā izstrādāts arī kopfinansējuma pakalpojumu regulējums. Tāpat Latvijā darbojas igauņu “Fund­wise” un “Crowdestate”.

 

Piestrādāšana

Dalīšanās ekonomikas uzplaukums ļāvis attīstīties arī dažādām platformām, kurās cilvēki piedāvā savus pakalpojumus vai zināšanas, piemēram, ārpus oficiālās darba vietas. Latvijā to dara platforma “Piedarbs”, kurā cilvēki var piedāvāt savu palīdzību dārza darbos, transporta pakalpojumos, uzkopšanā, bērnu/mājdzīvnieku pieskatīšanā, remontdarbos utt. Pasaulē šīs nozares flagmaņi ir “TaskRabbit”, arī “Zaarly” un “Mechanical Turk”.

 

Kopstrāde

Dalīšanās ekonomikas sastāvdaļa ir arī kopstrādes jeb kopā strādāšanas telpas, kurās var dalīt vai arī īrēt biroja platību, komunālos pakalpojumus, noliktavu, pastkastīti un dažādas birojā esošās iekārtas ar citiem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Šo iespēju plaši izmanto, piemēram, jaunie uzņēmēji, kuriem vēl trūkst līdzekļu savu telpu iegādei. Rīgā ir vairākas šādas vietas, piemēram, “Teikums”, “People Work”, “Coworking VEF”, “OraculeTang space”, Rīgas vecākā kopstrādes vieta “Darbavieta”, “ReStudio”, “The Mill”, “Opera” u. c.

Tāpat pie dalīšanās ekonomikas var pieskaitīt tālākpārdošanu, kas ir kaut kas līdzīgs tam, ko dara “eBay” un tā līdzinieki. Latvijā tāds ir “MoreThanSharing”, kurā var pirkt un pārdot dažādus labumus bez fiziska kontakta ar otru iesaistīto pusi, turklāt ievērojami lētāk nekā mazumtirdzniecības veikalos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 7
5 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 19
10 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni 1
4 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku 1
3 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Covid-19 laikā strādā lielākā daļa ministriju? 1
5 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Šobrīd skolas vecuma bērni ar koronavīrusu inficējoties biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji 4
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Ienīda ne tikai Maskavā. Kāpēc tika gāzts politisko intrigu upuris – ģenerālis Radziņš
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Gudrais luksofors” identificē auto vadītājus, kuri brauc pie sarkanās gaismas 1
6 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 10
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. SPKC direktore atklāj, kur saslimstība ar Covid-19 ir vislielākā
12 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
Aktrise Rēzija Kalniņa: “Man šķiet, šobrīd ar mums vienkārši spēlējas…” 7
Intervija 13 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 3
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vidzemē desmit pusaudži nozog automašīnu un bēg no policijas 2
10 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Bundža, Černobiļa, Deficīts. Kādus vārdus Latvijā liek kaķiem un, kurš ir vispopulārākais? 2
15 stundas
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
9 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Latvijas valsts meži”: Gaidāmas lielas izmaiņas uzņēmuma attīstībā 6
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 3
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Ballēšanās krāšņajā “Rīgas ballē” ierobežojumu laikā var nepalikt nesodīta 4
12 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Kā staigājot pa naža asmeni.” Saruna ar “Lielā dzintara” valdes priekšsēdētāju Timuru Tomsonu
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nicā pie baznīcas noticis uzbrukums: noslepkavoti trīs cilvēki, vairāki ievainoti 2
13 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 25
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 16
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele: Ja skaitļi iet uz augšu, uzreiz viens no pirmajiem risinājumiem ir aizvērt bārus un krogus 29
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ģimenē ar Covid-19 inficējies bērns. Mamma Elīna pastāsta, kā izdevies nesaslimt pārējiem 3
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķis Ralfs Eilands saviem faniem sagādājis patīkamu pārsteigumu
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kamēr maksās algas, viņi klusēs. Ainars Mielavs par sašķeltību Latvijā 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Laimonis, Laimis, Elvijs, Elvis un Elva
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vai beidzot būsim pelnījuši baltus Ziemassvētkus? Nākamo mēnešu laika prognoze 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā notikusi īpaša modes skate: kolekcija tapusi sadarbībā ar bērniem
12 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Pabalsti Latvijā mudina vai attur no ģimenes veidošanas? Sola vērienīgas pārmaiņas 15
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari būt ļoti trausls un viegli ievainojams! Horoskopi 30.oktobrim
6 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Talsu pusē viens pēc otra pazūd vietējie veikali. Ciema iedzīvotāji paliek bez iespējas nopirkt pārtiku 1
22:20
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni 1
21:41
LE
LETA
Ziņas
Pēc mēneša par mutes un deguna aizsega nelietošanu varēs piemērot līdz 50 eiro sodu 2
21:04