Trampa nodokļu deklarācija “sašāvusi” ASV pilsoņus; tajā atklājas interesantas lietas 0
ASV prezidenta Donalda Trampa publiskotā 2025. gada nodokļu deklarācija izraisījusi plašas diskusijas un kritiku. Kā vēsta vācu izdevums “Bild”, Baltā nama publiskotie dokumenti liecina, ka Trampa kopējie ienākumi pagājušajā gadā sasnieguši 2,2 miljardus ASV dolāru.
927 lappušu garā deklarācija ir viena no apjomīgākajām ASV prezidentu vēsturē.
Lielākā daļa Trampa ienākumu gūta no kriptovalūtu projektiem. Saskaņā ar deklarāciju viņš honorāros par “Trump memecoin” (“Celebration Coins”) nopelnījis 635 miljonus ASV dolāru, bet vēl vairāk nekā 500 miljonus ASV dolāru ieguvis no žetonu pārdošanas, izmantojot uzņēmumu World Liberty Financial LLC.
Ievērojamu ienākumu daļu nodrošinājusi arī preču tirdzniecība ar Trampa zīmolu. Zelta pulksteņu pārdošana ar gravējumu “Trump” prezidentam devusi 4,7 miljonus ASV dolāru, savukārt īpašais Greenwood Bible izdevums ienesis aptuveni 208 tūkstošus ASV dolāru.
Deklarācijā minēti arī ienākumi no smaržu, sporta apavu, ģitāru un citu produktu pārdošanas. Papildus tam Tramps saņēmis dividendes no vairāku lielu uzņēmumu akcijām, tostarp Berkshire Hathaway, Nvidia, Tesla, Apple, Microsoft un Amazon.
Kritiķi saskata iespējamu interešu konfliktu
Deklarācijas publiskošana izraisījusi asas diskusijas Vašingtonā. Kritiķi norāda, ka prezidenta pieņemtie politiskie lēmumi var tieši ietekmēt viņa kriptoaktīvu un citu ieguldījumu vērtību, tādējādi radot iespējamu interešu konfliktu.
Īpašu sašutumu, pēc “Bild” vēstītā, izraisījuši Trampa ienākumi no “Trump memecoin”.
Kriptovalūta tika laista tirgū 2025. gada janvārī – tikai dažas dienas pirms Trampa inaugurācijas, un to izveidoja ar prezidentu saistīti uzņēmumi. Pēc nonākšanas tirgū monētas cena strauji pieauga, sasniedzot aptuveni 75 ASV dolārus, bet vēlāk nokritās par vairāk nekā 97%.
Analītiķi lēš, ka šā krituma dēļ līdz pat 800 tūkstošiem mazo investoru kopumā zaudējuši vairākus miljardus dolāru. Vienlaikus ar Trampu saistītie uzņēmumi nopelnījuši simtiem miljonu dolāru autoratlīdzībās, tirdzniecības komisijās un žetonu pārdošanā.
Tieši šī situācija ASV izraisījusi visplašākās diskusijas par prezidenta finansiālajām interesēm un iespējamo ietekmi uz viņa politiskajiem lēmumiem.
