“Krievijai pietiktu spēka uzspridzināt pusi Somijas!” Slaidiņš skaidro, ko patiesībā nozīmē Maskavas jaunie draudi 17
Krievijas Valsts domes deputāta un bieža propagandas raidījumu dalībnieka izteikumi par Somiju nav tikai kārtējais impēriskās retorikas uzliesmojums. Tie, pēc drošības jautājumu komentētāja vērtējuma, drīzāk parāda Kremļa nervozitāti par jauno realitāti Eiropas ziemeļos, TV24 informē Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Krievijas publiskajā telpā pēdējā laikā izskanējuši draudi Somijai, reaģējot uz informāciju par reaktīvās artilērijas sistēmu apkopes un remonta centra izveidi Somijā. Tāpat uzmanību Maskavā piesaistījušas diskusijas par to, ka Somijas teritorijā noteiktos apstākļos varētu tikt izvietoti arī kodolieroči.
Zīmīgi, ka laikā, kad Somija un Zviedrija pievienojās NATO, Krievijas reakcija bija salīdzinoši atturīgāka. Toreiz Kremlis centās radīt iespaidu, ka notiekošais Maskavai nerada būtiskas bažas. Taču tagad, kad Somija praktiski stiprina savas aizsardzības spējas un kļūst par arvien nozīmīgāku NATO ziemeļu flanga valsti, Krievijas retorika kļūst daudz agresīvāka.
Somija nav simboliska NATO dalībvalsts. Tai ir spēcīga aizsardzības skola, vēsturiska pieredze attiecībās ar Krievijas agresiju un vairāk nekā 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Tāpēc Somijas aizsardzības spēju stiprināšana Maskavā tiek uztverta īpaši sāpīgi.
Slaidiņš norāda, ka Krievijas draudi nav spēka pazīme. Ja Maskava patiešām justos pārliecināta par savu militāro un politisko stāvokli, šāda veida skaļa draudēšana nebūtu nepieciešama. Drīzāk tā ir uzmanības novēršana no pašas Krievijas problēmām un mēģinājums iekšējai auditorijai radīt iespaidu par spēku.
Šāda retorika vienlaikus tiek izmantota arī citās valstīs, kur pret NATO noskaņoti spēki mēģina kurināt bailes no jebkuras militārās infrastruktūras attīstīšanas. Katrs jauns aizsardzības projekts, katrs militārās ražošanas vai apmācību elements tiek pasniegts kā iegansts biedēšanai un sabiedrības šķelšanai.
Tomēr šie draudi nemaina būtību – Somija ir NATO dalībvalsts, un tās aizsardzības spēju stiprināšana ir daļa no plašākas atturēšanas politikas. Tieši šādi praktiski soļi, nevis miermīlīgi paziņojumi, Maskavā izraisa vislielāko satraukumu.
Eksperta ieskatā Kremlis visvairāk baidās nevis no diplomātiskām frāzēm, bet no reāla spēka – ieročiem, sagatavotām rezervēm, attīstītas aizsardzības rūpniecības, sabiedrotajiem un valstu vienotības. Tāpēc Krievijas draudi Somijai jāvērtē nevis kā pārliecības, bet gan kā baiļu un neapmierinātības signāls.
