“Askania-Nova biosphere”
“Askania-Nova biosphere”
Ekrānšāviņš. Twitter.

FOTO. Krievijas kara noziegumi – izdedzināti Ukrainas dabas rezervāti, pārbaidīti dzīvnieki, noslāpušas zivis, galēji piesārņota zeme 50

Februārī Ukrainā dabas rezervātā “Askania-Nova biosphere”, kas atrodas uz laiku okupētajā Hersonas apgabalā, notika vietēja mēroga traģēdija – tur gāja bojā 23 rezervāta strausi. Tā kā ar Ukrainas veterinārajiem dienestiem sazināties nebija iespējams, putnu atlieku paraugi bija jānosūta uz Čapļinkas veterinārmedicīnas slimnīcu, kas darbojās zem Krievijas karoga. Tās tā dēvētie eksperti tālāk nosūtīja šos paraugus uz Krimas laboratoriju, kas pasludināja savu spriedumu: putnu gripa, tā raksta vietne ukraineworld.org.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 67
Lasīt citas ziņas

Avotu ziņotais žurnālistiem liecina, ka putni, iespējams, nomiruši pavisam cita iemesla dēļ. Taču noskaidrot, kas patiesībā notika, okupācijas dēļ ir pilnīgi neiespējami. Okupācijas varas iestādes 23. februārī izsludināja stingru karantīnu Askania-Nova un 10 kilometru rādiusā ap to pēc it kā putnu gripas uzliesmojuma. Neskatoties uz to, paši okupanti nekad neievēroja nekādus karantīnas ierobežojumus.

Askania-Nova ir dabas liegums ar stepi.

Sumbri.
Foto. Ivan Tykhyi
CITI ŠOBRĪD LASA

20. martā kļuva skaidrs, ka tā sauktā ciema un tā apkārtnes karantīna ir pilnībā izdomāta. Ar helikopteru ieradās augsti Krievijas viesi, un, piesakot sevi kā biosfēras dabas lieguma direktoru, tos sagaidīja kāds svešs, Krievijas iecelts cilvēks. Viesi mierīgi staigāja pa dabas liegumu, it kā tur nebūtu izsludināta karantīna. Arī Krievijas karaspēks jutās ērti, atrodoties tur.

Okupācijas varas iestādes neieviesa nekādus karantīnas pasākumus, un tikko pasludinātais “direktors” pat paziņoja, ka gatavojas attīstīt tūrismu.

Iedzīvotājiem licies, ka Askania-Nova nav vairs starptautiski nozīmīga dabas aizsardzības un pētniecības iestāde, bet izklaides vieta.

Neskatoties uz šā brīža problēmām, tās darbinieki turpina rūpēties par tūkstošiem hektāru aizsargājamās teritorijas.

Stepes gan nekad nav izraisījušas īpašu okupantu interesi. Viņiem tā nav nekas vairāk kā zāle nebeidzamos laukos, un viņu rīcība to apstiprina. Kopš 2022.gada 23.oktobra krievi gan ciemata, gan dabas lieguma teritorijā ir izvietojuši militāro tehniku un paziņojuši par visa ieņemtajā teritorijā esošā valsts īpašuma tā saukto nacionalizāciju.

Starp pirmajām lietām, ko iebrucēji no dabas lieguma izlaupīja, bija divas automašīnas, traktors ar piekabi, dažas izpētes iekārtas, kā arī Dabas lieguma Valsts aizsardzības dienestam piederošie šaujamieroči. Viņi arī bloķēja piekļuvi daļai dendrārija, sāka braukt ar savu smago tehniku pa aizsargājamajām stepju teritorijām un rakt tur tranšejas.

2022. gadā okupanti izraisīja trīs ugunsgrēkus Askanias-Novas rezervāta teritorijā, nodega gandrīz 1,4 tūkstoši hektāru. Militārās

Tarpāni Ascania-Nova dabas parkā Ukrainā
Foto. Scanpix/Ivan Tykhyi
lidmašīnas nepārtraukti lidojušas virs aizsargājamās teritorijas nelielos augstumos, izraisot savvaļas dzīvniekos paniku un pat dažkārt dzīvnieki no stresa un bailēm gājuši bojā.

Pastāv arī bažas, ka krievu okupanti gatavojas pārvietot jeb nozagt dzīvniekus no dabas lieguma, aizvedot uz Krieviju.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, 2022. gada novembra sākumā, pirms Hersonas atbrīvošanas, iebrucēji izlaupīja nelielu vietējo zoodārzu, bet 17. decembrī viņi izveda dzīvniekus no minizooloģiskā dārza, kas atradās Kahovkas pilsētā.

Dabas liegumā ir aptuveni 1 500 pārnadžu no visas pasaules, tie tiek turēti savvaļā. Tie ir pielāgojušies Ukrainas stepju klimatam daudzās paaudzēs.

Tāpēc tās nav Āzijas, bet gan Ukrainas antilopes, Prževaļska zirgi, zebras, sumbri. Ja ar viņiem kaut kas notiks, jauniem iedzīvoties šajā vietā vairs nebūs iespējams, un tiks zaudēts liels dzīvnieku skaits, kas vairāk nekā simts gadu laikā aklimatizējušies. Daudziem dzīvniekiem nepieciešama arī īpaša diēta. Dabas lieguma darbinieki šo pārtiku vākuši saviem spēkiem, taču tās viņiem pietiks ilgākais līdz šī gada rudenim.

Turklāt dabas liegums ir ļoti atkarīgs no elektrības, – vietējais dendrārijs katru dienu ir jālaista no artēziskām akām.

Ja tā laistīšana apstāsies, sausajā stepju klimatā aizies bojā visi koki un krūmi, un gleznainie ezeri izžūs.

Ziedotāji turpina sniegt nozīmīgu palīdzību šim un citiem dabas liegumiem. Tomēr pat ar šo palīdzību ir maz ticams, ka visas dabas lieguma iekārtām izdosies pārdzīvot Krievijas okupāciju, jo ikmēneša naudas fonds Askania-Novā ir aptuveni 2 miljoni UAH. Tur nav iekļautas izmaksas par teritorijas uzturēšanu, degvielu un nepieciešamajiem medikamentiem dzīvniekiem un augiem. Lielākie draudi dabas liegumam vēl tikai priekšā.

Lai atbrīvotu Askania-Nova, būtu jāatbrīvo visi Ukrainas dienvidi, un

tā kā tā atrodas netālu no administratīvās robežas ar Krimu, dabas liegums būtu viena no pēdējām vietām, kas tiktu atbrīvota.

Šis un citi dabas parki Ukrainā ar unikāliem vēstures pieminekļiem katru dienu tiek apšaudīti ar visdažādākajiem ieročiem, tāpēc nav iespējams pilnībā novērtēt kaitējuma mērogus.

Nav izdevies saskaitīt zivju populācijām nodarītos postījumus, kas īpaši saistīti ar krasu ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanu, vietām krasta līnija atkāpusies par 17 metriem, ūdens līmenis pazeminājies par 3,18 metriem,

kas līdz šim nekad nebija novērots visa Kahovkas rezervuāra pastāvēšanas laikā.

Zinātnieks Ivans Rusevs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Limans Tuzly” lagūnu nacionālajā dabas parkā netālu no Primorskes ciema no nosusinātās ūdenstilpes velk ārā beigtu delfīnu. Tādu tur ir daudz
Foto. Dimitar DILKOFF / AFP

“Es redzēju milzīgu daudzumu nesprāgušas munīcijas, tā izmētāta pa tranšejām, nocietinājumiem, pa nocirstiem kokiem un nodegušo stepi. Ja pārējais parks izskatās tā, tad tā ir īsta katastrofa. Tomēr es joprojām ceru, ka iebrucēji savus nocietinājumus ierobežoja tikai gar ceļiem un tiltiem, nevis stepes dziļumos, tāpēc, iespējams, postījumi tur nav tik lieli. Taču par to varam runāt tikai pēc parka atmīnēšanas un apsekošanas,” saka parka pārstāvis.

Aptuveni 1000 hektāru parka zemes ir mīnēta, pilna ar nesprāgušu munīciju, ir skarti un iznīcināti daudz augu no Sarkanās grāmatas,

vēl jāpēta, cik kokus okupanti ir izpostījuši, rokot savas zemnīcas un izlejot dīzeļdegvielu.

Pēc viņa teiktā, daudz grūtāk ir runāt par situāciju dabas liegumos Hersonas un Mikolajavas apgabalu kreisajā krastā, kas joprojām atrodas okupācijas apstākļos. Kauju izraisītos ugunsgrēkos ir nodegušas milzīgas Melnās jūras biosfēras dabas rezervāta zemes un Oleshky Sands un Lejas Dņipro nacionālo dabas parku teritorijas.

Ugunsgrēkus okupanti neļāva dzēst.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.