Gads bez ziemas Rīgā – piecus mēnešus galvaspilsētā valdījis rudens 0
Pērnā gada 13.septembrī Rīgā un citviet Latvijā iestājās meteoroloģiskais rudens, kas noslēdzās šā gada 8.februārī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Meteoroloģiskais jeb termālais rudens Latvijā iestājas, diennakts vidējai gaisa temperatūrai ilgstoši noslīdot zem +15 grādiem.
Rudenim parasti seko ziema – periods ar salu, – bet šoreiz Rīgā tā izpalika, jo bija tikai dažas dienas ar vieglu salu.
Vēsākais periods galvaspilsētā bija 23.-26.novembris, kad četras dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra pilsētas centrā bija 0..-2 grādi. Lai sāktos meteoroloģiskā ziema, nepieciešamas vismaz piecas secīgas diennaktis ar salu.
No 149 meteoroloģiskā rudens dienām tikai 11 gadījumos diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja mazliet zem nulles. Novembrī Rīgas centrā bija četras šādas dienas, decembrī – piecas, janvārī – neviena, februāra sākumā – divas.
Šī nav pirmā reize Latvijas vēsturē, kad kādā Latvijas daļā nav iestājusies meteoroloģiskā ziema.
Iepriekš līdzīga situācija bija 1974.-1975. un 1991.-1992.gada ziemā.
Gada tumšākais periods jeb solārā ziema Latvijā ik gadu iestājas novembra sākumā un noslēdzas februāra sākumā.
Pērnā gada 13.septembrī Rīgā iestājās meteoroloģiskais rudens, kas atbilstoši jaunajām LVĢMC gadalaiku definīcijām noslēdzās šā gada 8.februārī. Rudens garums Rīgā bija 149 dienas, no tām tikai 11 diennaktīs vidējā gaisa temperatūra bija mazliet zem nulles (janvārī ne reizi!).
— Jānis Trallis (@meteozinas) February 20, 2020
Jau ziņots, ka šī ziema, kas Latvijā ir siltākā novērojumu vēsturē, rosinājusi sinoptiķiem ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā rudens un ziemas beigām un pavasara sākumam.
Iepriekš vienīgais kritērijs meteoroloģiskā pavasara sākumam bija pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles.
Tā kā šoziem gan decembrī, gan janvārī un februārī diennakts vidējā gaisa temperatūra teju visu laiku bijusi augstāka par nulli, meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai bija nepieciešams jauns kritērijs, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja ziemas iztrūkst.
Atbilstoši pašreizējam normas periodam – 1981.-2010.gada vidējiem rādītājiem – gada aukstākā diena Latvijā ir 8.februāris, tādēļ noteikts, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā nevar iestāties agrāk par 9.februāri.
Līdz ar to šogad visā Latvijā meteoroloģiskais pavasaris iestājies 9.februārī.
Atsevišķos iepriekšējos gados, kamēr vēl nebija ieviests jaunais kritērijs, daļā Latvijas meteoroloģiskā pavasara sākums tika izziņots februāra sākumā vai pat janvārī.
No nākamā gada par normu sauks 1991.-2020.gada vidējos lielumus, tādēļ arī meteoroloģiskā jeb termālā pavasara agrākais iespējamais datums var nedaudz nobīdīties.
Latvijā iestājies meteoroloģiskais pavasaris. Un, kaut pēc aktuālajām prognozēm vēl gaidāmi ziemīgāki laika apstākļi, šī ziema diezgan droši kļūs par siltāko novērojumu vēsturē. Vairāk lasiet: https://t.co/056Pv9kuza#klimats #MeteoLV #TādaNuMumsIrTāZiemaŠogad pic.twitter.com/04UANi9lyn
— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) February 19, 2020
