“Eiropai ir potenciāls, lai līdz 2030. gadam stātos pretī Krievijai, ja vien…” Svarīga nianse var radīt nopietnas grūtības pret agresoru 0
Izraisoties tiešai konfrontācijai ar Krieviju, Eiropai varētu būt grūti mobilizēt pietiekami daudz karavīru vai ātri saražot pietiekami daudz ieroču, secinājis Francijas Starptautisko attiecību institūts (IFRI).
Domnīcas ziņojumā norādīts uz Eiropas vājajām pusēm gadījumā, ja izceltos augstas intensitātes konflikts ar Krieviju, ko autori raksturo kā ilgtermiņa draudu.
Eiropai ir jāparāda politiskā griba un saskaņota aizsardzības ekonomiskā stratēģija, uzsvērts IFRI ziņojumā par Eiropas un Krievijas spēku līdzsvaru.
“Mums ir (..) jāapzina mūsu stiprās un vājās puses,” ziņu aģentūrai AFP norādīja IFRI direktors Tomā Gomārs, brīdinot par “kritiskiem militāriem trūkumiem” Eiropā.
“Eiropas valstīm ir nepieciešamais potenciāls, tas ir, ekonomiskie resursi, militārās spējas un tehnoloģiskās zināšanas, lai līdz 2030. gadam stātos pretī Krievijai, ja vien – un tas, protams, ir vissvarīgākais – tās izrādīs politisko gribu,” viņš piebilda.
Lai gan Eiropai salīdzinājumā ar Krieviju ir priekšrocības aviācijā un jūrā, tās sauszemes spēkiem kritiski trūkst munīcijas krājumu, teikts IFRI ziņojumā. Tajā arī norādīts, ka Maskava guvusi lielu pieredzi, mobilizējot karaspēku karā pret Ukrainu.
“Ņemot vērā politisko sadrumstalotību un nopietnās gatavības problēmas, ir pamats apšaubīt vairāku Eiropas karaspēku politisko, stratēģisko un operatīvo pieejamību konfrontācijas scenārija gadījumā,” secināts ziņojumā.
“2025. gadā 20 no 30 Eiropas NATO vai ES dalībvalstīm ir profesionāli sauszemes spēki ar mazāk nekā 15 000 karavīru,” norādīts ziņojumā. “Izņemot dažas frontes valstis, kas varētu mobilizēt rezerves un nacionālās gvardes savā teritorijā, pārējās nespētu izveidot vairāk par pāris bataljoniem, kurus varētu nosūtīt prom no savām robežām,” secināts ziņojumā.
Tādā gadījumā lielo vienību formēšana gulsies “varbūt uz sešu valstu pleciem”, tostarp Francijas, Lielbritānijas un Vācijas, uzskata IFRI.
Ziņojumā secināts, ka Eiropai ir arī grūtības militāro izdevumu pieaugumu pārvērst “jūtamā rūpniecības pieaugumā”, kā piemēru minot raķešu nozari.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumiem parasti vidēji gadā tiek pasūtīts mazs skaits – daži simti – uzbrukuma ieroču, un daži tūkstoši raķešu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmām. “Šādi pasūtījumi rāda bēdīgu ainu par Eiropas raķešu ražošanas jaudu. Tā ir ievērojami zemāka par to, kas būtu nepieciešams militārai konfrontācijai ar Krieviju,” secināts ziņojumā.
