Daina Mūrmane-Umbraško
Daina Mūrmane-Umbraško
Foto: Zane Bitere/LETA

Gaužā vakcīnu iepirkuma vainīgais, pirmajiem Eiropā Covid-19 kaķim un vakcīnu bums. Nedēļas notikumi 6

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
Lasīt citas ziņas

 

Cilvēks. Nepietiekami birokrātiska

CITI ŠOBRĪD LASA

Pret veselības aprūpes nozares pārvaldes “mugurkaulu” Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško sākta disciplinārlieta par nekvalitatīvu vai nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu.

To rosina veselības ministrs Daniels Pavļuts pēc iepazīšanās ar dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu par to, kā notikusi Latvijas pieteikšanās “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnām. Konstatēts, ka neviena amatpersona nav rīkojusies prettiesiski un pārkāpusi savas pilnvaras, bet, vērtējot lēmumu pieņemšanas procesu, secināts, ka nav bijuši ievēroti labi pārvaldības principi.

Mūrmane-Umbraško ir ilggadēja VM ierēdne, kura nozīmīgu laika posmu strādājusi par valsts sekretāra vietnieci, neilgi vadījusi Nacionālo veselības dienestu un tieši ministres Ilzes Viņķeles laikā kļuvusi par valsts sekretāri, tātad administratīvo iestādes vadītāju.

Ne jau bez ministres Viņķeles akcepta un līdzdalības valsts sekretāre rīkoja neformālās un neprotokolētās sapulces, kur ar ekspertiem runāts, cik daudz un kādas vakcīnas būtu nepieciešamas. Ne jau bez veselības ministres akcepta tika pieņemts lēmums pasūtīt astoņas reizes mazāk šo vakcīnu, nekā Latvija varēja saņemt. Viņķele bija spiesta demisionēt, bet valsts sekretārei tagad būs darīšana ar izmeklēšanas komisiju.

Mūrmane-Umbraško pa šiem gadiem uzaudzējusi biezu ādu, jo atskaitīšanās, iztaujāšana, pārmetumi par Veselības ministrijas darbu gan ir ierasta lieta. Tomēr ilggadējai ierēdnei, kura ieņēmusi augstus amatus un kurai birokrātija ir tikpat kā māsa, vajadzētu zināt, kādas formalitātes ir jāievēro, risinot jautājumus, kas skar miljonus, un ka nedrīkst paļauties tikai uz ministru.

 

Izgāšanās. Bīstamā reputācija

Ilze Znotiņa
Foto: Evija Trifanova/LETA

Pagājušajā nedēļā valdības izkapts atdūrās pret Saeimas un sabiedrības akmeni – un salūza.

Jau apmēram pusgadu tiek mēģināts ieviest nevainojamas reputācijas jēdzienu, sākumā mēģinot izvirzīt to kā obligātu priekšnoteikumu, lai varētu piedalīties publiskajos iepirkumos, bet pēdējā laikā – kā prasību uzņēmumu īpašniekiem darbam noteiktās jomās – banku, apdrošināšanas, maksājumu uzņēmumu, grāmatvedības, nekustamā īpašuma un nodokļu konsultāciju nozarēs. Tas viss – it kā ar mērķi apkarot nodokļu nemaksāšanu un netīrās naudas atmazgāšanu.

Tiem, kuriem reputācija nebūtu nevainojama, draudētu uzņēmumu daļu atņemšana. Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienests, “stumjot” šos priekšlikumus cauri Saeimai, argumentēja ar to, ka tuvojas 1. marts, kad jāatskaitās “Moneyval” par paveikto netīrās naudas apkarošanā.

Pirmajā brīdī šķiet – viss kārtībā, kāpēc gan nevarētu pieprasīt nevainojamu reputāciju kā priekšnoteikumu darbam šajās profesijās? Taču reputācijas jomā ir ļoti grūti nošķirt reālus faktus no dažādiem izdomājumiem un apvainojumiem. Un kurš tiem būs vērtētājs?

Šīs prasības varētu skart apmēram 4000 uzņēmumu valstī, vairāk nekā 3000 no tiem būtu grāmatvedības uzņēmumi, kas pauda savu sašutumu. Pat politiskajā arēnā ilgi nedzirdētais Einars Repše, kurš savulaik tajā ienāca ar korupcijas apkarošanas lozungiem, ierunājās par to, ka šie priekšlikumi ir nepārprotams uzbrukums tiesiskas valsts pašiem pamatiem. Kā par brīnumu – Saeima ieklausījās un nolēma vismaz pagaidām atteikties no šīm idejām.

Politisko fiasko paspilgtināja FID priekšnieces Ilzes Znotiņas publiskie mēģinājumi noliegt savas autortiesības un ieinteresētību minētajās likumdošanas izmaiņās. Tas radīja zināmu uzjautrinājumu, jo Saeimas deputāti ir cieši pārliecināti, ka tās nevarēja tapt bez Znotiņas akcepta, jo viņa tiek uzskatīta par galveno politikas virzītāju naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā. Tas uzjundījis jautājumu, vai Ilze Znotiņa atbilst ieņemamajam amatam, jo tagad cietusi viņas reputācija.

 

Pārsteigums. Kaķis rekordists

Esam kļuvuši par pirmo valsti Baltijā un ziemeļvalstīs, kur Covid-19 atklāts kaķim! Šāda vēsts, ko infektologs Uga Dumpis pastāstījis Saeimas komisijas sēdē, pagājšnedēļ pāršalca Latvijas medijus. Saslimušais mincis esot pie dzīvības un daudzmaz labas veselības, tomēr pārējiem kaķu īpašniekiem tagad par kārtējo kreņķi vairāk. Ja nu mans mincis pārnes mājā nelāgo kaiti no kāda kaimiņu peļu junkura?

Labā ziņa ir tā, ka kovidslims kaķis cilvēku inficēt nevar, mierina pētnieki. Viņi arī atgādina, ka ziņas par mājdzīvniekiem, kuri vairākās pasaules valstīs saslima ar šo kaiti, parādījās jau pagājušā gada nogalē. Vispirms sasirga kāda kovidslima cilvēka kaķis Beļģijā, tūlīt pēc tam bija līdzīgi gadījumi Vācijā, kam sekoja ziņas par tīģeriem un lauvām zooloģiskajā dārzā ASV, kur lielie kaķ­veidīgie vīrusu dabūjuši no sava kopēja.

Latvijas pirmais kovidslimais kaķis atklāts, valsts zinātniskajam institūtam “BIOR” veicot pētījumu sadarbībā ar LLU Veterinārmedicīnas fakultāti un pārbaudot 300 kaķus dzīvnieku patversmēs, Covid-19 skartajās mājās un dažās veterinārajās klīnikās.

“Rezultātā atrasts viens pozitīvs kaķis, bet vēl vairākiem konstatētas koronavīrusa antivielas. Jāsaka, ka Eiropā vēl konstatēti pozitīvi inficēti kaķi ir Beļģijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā. Svarīgi atzīmēt, ka šajās situācijās Covid-19 pozitīvi cilvēki inficē kaķus, nevis otrādi!

Vismaz šobrīd tam nav zinātnisku pierādījumu,” tā “Latvijas Avīzei” norāda “BIOR” direktors Aivars Bērziņš. “Ja mājās ir Covid-19 inficēts cilvēks, tad jāizvairās no ciešiem kontaktiem ar kaķi un citiem mājdzīvniekiem, lai tos pasargātu un minimizētu inficēšanās risku.”

Tā kā saistībā ar šo vīrusu vēl ir daudz nezināmā, kovidinficētiem cilvēkiem ieteicams neglāstīt kaķi un neļaut dzīvniekam laizīt cilvēka seju.  Gadījumā ja Covid-19 slimniekam ir jāaprūpē kaķis (jo nav neviena cita, kas parūpētos par mājdzīvnieku), ir jāievēro visi higiēnas nosacījumi un slimniekam ieteicams lietot sejas masku.

Vienlaikus nav jākrīt arī otrā galējībā, piemēram, dzīvnieka kažoku tīrīt ar balinātāju, hloru, spirtu vai dezinfekcijas līdzekli. Barības trauks gan regulāri kārtīgi jāmazgā un jādezinficē.

 

Bažas. No kļūdām nemācās

Paziņojums, kas liecina, ka virtuālajā rindā var nākties pavadīt vairāk nekā 13 000 minūtes jeb deviņas diennaktis. Realitāte gan nebija tik skarba.
Ekrānuzņēmums no manavakcina.lv

Piektdien vietnē “manavakcina.lv” sākās daudzu gaidītā pieteikšanās vakcinācijai pret Covid-19. Kā jau to paredzēja vairāki tehnoloģiju eksperti, milzīgo iedzīvotāju pieplūdumu pirmajās pieteikšanās stundās nespēja izturēt viens no zobratiem pieteikšanās mehānismā. Kaut gan šoreiz slodzi esot izturējusi “manavakcina.lv”, pro­blēmas radās vietnē “Latvija.lv”, kas atbildēja par autentifikāciju.

Sistēmas izstrādātāji jau īsi pēc desmitiem no rīta, redzot lielo cilvēku pieplūdumu, nolēma iedzīvotājus nostādīt virtuālā gaidīšanas rindā, kas izvērtās gara. Turklāt, pat izstāvot rindu, daudziem sistēma atteica reģistrēšanos. Viss liecina par to, ka atbildīgie bijuši tik centrēti uz “manavakcina.lv” nobruņošanu, ka aizmirsuši par “Latvija.lv” lomu pieteikšanās procesā. Kad aptverti pieteikties gribētāju mērogi, steigā nācies palielināt “Latvija.lv” jaudu, taču kaitējums jau bija nodarīts, valsts iestāžu uzturētai sistēmai atkal kļūstot par apsmiekla objektu.

SPKC, kas ir atbildīgs par reģistrēšanos vakcīnai, ziņoja, ka pirmajās “manavakcina.lv” darbības minūtēs pieteikumu intensitāte sasniedza 3000 cilvēku minūtē jeb 50 cilvēku sekundē. Savukārt “Latvija.lv” uztur Valsts reģionālā attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar ārpakalpojumu sniedzējiem, lielākoties “ABC Software” un “ZZ Dats”. VRAA direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgars Cīrulis “Latvijas Avīzei” atzina, ka pieprasījumu pieplūdums nebija līdz šim nepiedzīvots apjoms un “Latvija.lv” vēsturiski ir izturējusi arī 10 000 vienlaicīgo pieprasījumu. Nav gan saprotams, kāpēc “Latvija.lv” šoreiz slodzi neizturēja. Tagad situāciju analizēšot un skaidrošot speciālisti.

Tikmēr LU Matemātikas un informācijas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš paredzēja pieteikšanās problēmas, vēlāk tviterī norādīja, ka “Latvija.lv” uzturētāji pieķerti “nolaistām biksēm”. Tam nevar nepiekrist, zinot, ka “Latvija.lv” gana bieži ir kļūmes. Turklāt iepriekš tas noticis parastās dienās. Kopumā šādas problēmas kļūst par valsts iestāžu ikdienu. Paredzami apjomīgu slodzi iepriekš nav izturējusi gan “e-veselība”, gan “e-klase”, gan biļešu pārdošana uz Dziesmu un deju svētkiem.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts vēlāk ziņoja, ka pirmajās stundās reģistrēties izdevās 3500 cilvēkiem. Vēlāk gan pro­blēmu reģistrēties nebija, un līdz sestdienas vakaram bija reģistrējušies 43 tūkstoši.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Sagatavojuši: Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Ingrīda Mičāne, Raivis Šveicars

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
14.Saeimas “krēslu” iespējamais sadalījums, ja vēlēšanas būtu notikušas septembrī 113
VIDEO. “Labākā priekšvēlēšanu reklāma, kāda redzēta!” Tiktokeri parodē partiju solījumus 1
VIDEO. Pirmais sagūstītais Krievijas mobilizētais neslēpj pārsteigumu par piedzīvoto: “Es no sirds nožēloju, ka tā rīkojos”
VIDEO. “Jums arī tā ir?”: latvietis uzliek “skaitītājus” uz radiatoriem, bet tie nepavisam nedarbojas pareizi 24
Lasīt citas ziņas
Putins okupēto Ukrainas reģionu iedzīvotājus pasludina par Krievijas pilsoņiem 40
Laikraksts: Jaunzeme nav ļāvusi atstādināt vai rotēt fiktīvu krimināllietu sākušos VID darbiniekus
Uz vēlēšanām ar vai bez lietussarga? Laika prognoze sestdienai
FOTO. Pasakaini skati! Rudens izgreznojis atjaunoto Ķemeru vēsturisko parku Jūrmalā
Pirms 140 gadiem sāka darboties pasaulē pirmā, komerciāliem mērķiem un pašapgādei paredzētā hidroelektrostacija
16:30
VIDEO. Ukrainas kritušo karavīru ģimenes, neslēpjot emocijas, no prezidenta saņem ordeņus
16:18
Putins okupēto Ukrainas reģionu iedzīvotājus pasludina par Krievijas pilsoņiem 40
16:02
FOTO. Atklāts oficiālais Lielbritānijas karalienes Elizabetes II nāves iemesls
Būs jācīnās par izdzīvošanu. Vai “Nord Stream” skuju taka?
Nodibinājums ceļ trauksmi par mēģinājumiem ietekmēt Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšanu 11
VIDEO. Sirdi plosošs skats: suns vārdā Krima gaida savus saimniekus, kas aprakti mājas gruvešos
FOTO. Īstas rudens skaistules! Nacionālajā dabas muzejā “uzmirdz” visdažādākās sēnes
APTAUJA. Kurām partijām novēlat tikt 14. Saeimā, un kurām vajadzētu veidot valdību?
Natalka Homenko-Pozņaka: Putins nolēmis iet uz visu banku
Sēnes, kas vajadzīgas labai koku augšanai: kas tās tādas un kā pie tādām tikt?
Atis Klimovičs: Priekšā nopietnu pārbaudījumu ziema
VIDEO. “Tu tā kā mani tagad bildini?”: Kambalu ģimenē gaidāmas lielas pārmaiņas 7
VIDEO. Latvijā dzīvojošais brazīlietis Felipe Gabriels laidis klajā jaunu dziesmu latviešu valodā 4
Sārts: Nevaru Latvijai solīt mierīgu un paredzamu nākotni
Vecāsmātes Hertas recepte – citrona kēkss
Vai nākamnedēļ gaidāmas krasas laikapstākļu pārmaiņas?
Policija sākusi resorisko pārbaudi par deputāta Kiršteina rīcību, apvainojot LTV žurnālisti
Pēteris Apinis: Latvijas ārstu biedrības divsimtgade 4
“Ak, cik burvīga iniciatīva! Žetons cēsiniekiem!” Soctīklotāji apbrīno “referendumu” bērniem 2
VIDEO. “Nevajag no sievietes gaidīt tikai “eksterjeru”!”: par precētu vīrieti kļuvis slavenais “narkokurjers” Rolands Prīverts
Atbalsts Valsts aizsardzības dienesta izveidei
Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu “neatkarības” atzīšanu
FOTO. “Jums nav jākliedz uz mani!”: Elizabetes II mazmeitas vīrs nezināmu iemeslu dēļ karalienes bērēs ieradās ar medaļām pie frakas, kuras nav “nopelnījis”
Eksperts: Lielais neizlēmušo vēlētāju skaits var nest dažādus pārsteigumus
Monika Zīle: Še tev dālder’s – pērc, ko gribi…
Vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā