Sekss retāk nekā Ziemassvētki. Tā ir ģimenes ligzda vai kopmītne? 0
Lasītāja Ramona raksta: “Kad pirms divpadsmit gadiem autoavārijā aizgāja bojā mans vīrs un es paliku viena ar diviem maziem bērniem, uzskatīju, ka mana sievietes dzīve beigusies un nekad vairs nebūšu laimīga. Taču pēc diviem atraitnības gadiem liktenis man dāvāja vīrieti, ar kuru nu esmu kopā desmit gadus.
Priecājos, ka viņam izveidojās laba sapratne ar abām manām meitām, bet par iespējamo kopīgo bērnu viņš izvairījās runāt. Arī tēmu par precēšanos draugs neaizskāra, un es jau nebūšu tā, kas bildina vīrieti.
Tā kā ļoti vēlējos mazuli, tad, neko ar draugu neapspriežot, izlēmu palikt stāvoklī. Kad tas notika, draugs nebija ne īsti priecīgs, ne bēdīgs. Tagad mūsu dēlam ir seši gadi, bet kopš viņa piedzimšanas mēs ar bērna tēvu guļam katrs savā istabā. Tā nebija mana izvēle. Sekss mums ir, kā smejos, retāk nekā Ziemassvētki. Draugs savu atturību skaidro ar to, ka nevēlas, lai es atkal paliktu stāvoklī.
Pēdējā laikā starp mums valda pavisam saspīlētas attiecības. Draugs pret mani kļuvis emocionāli vēss. Neslēpj, ka vakarus aizvada, sērfojot interneta iepazīšanās portālos. Saprotu, ka agrāk vai vēlāk viņš aizies no manis. Taču es no tā ļoti baidos. Negribētu atkal palikt viena ar bērniem, un arī materiālā ziņā es būtu zaudētāja. Es gan pelnu vairāk nekā viņš, bet ar drauga algu tiek segti komunālie maksājumi par dzīvokli. Ja man par savu dzīvokli būs jāmaksā vienai, nāksies jostu savilkt ciešāk. Man arī nepatīk, ka to visu redz bērni. Esmu dziļi nelaimīga un nezinu, ko tagad iesākt.”
Tā raksta mūsu lasītāja Ramona. Viņai padomu šajā situācijā sniedz psihiatre un psihoterapeite Lada Stoligvo.
– No vēstules netop skaidrs, kas īsti ir noticis un ko Ramona vēlas mainīt. Mēģināsim tikt skaidrībā. Viņa dzīvo kopā ar vīrieti, kas ir bērna tēvs. Seksuālo attiecību praktiski nav, jo partneris baidās no Ramonas grūtniecības. Kā noprotams, viņam ir paralēlās attiecības ar citām sievietēm, bet vai tad viņas nevar palikt stāvoklī? Runa vairāk ir par vēsajam attiecībām, nevis nevēlamo grūtniecību. Draugs dzīvo Ramonas teritorijā, maksā par komunālajiem pakalpojumiem, tad jāvaicā – vai viņš ir īrnieks? Tā kā ar Ramonu vīrietis vairs neguļ, tad dzīvoklis jau vairāk līdzinās kopmītnei. Vai, izņemot naudas maksājumus, viņš kaut kādā veidā piedalās kopīgajā ģimenes dzīvē, bērnu audzināšanā? Ramona raksta – nepatīk, ka to visu redz bērni. Bet ko tad viņi redz? Pieaugušo strīdus? Vai arī to, ka draugs Ramonu izmanto un ignorē? Varbūt bērni zina to, ka vīrietis krāpj viņu māti.
Jāsaprot, līdz kādai pakāpei bērni ir informēti par pieaugušo problēmām. Izskatās, ka Ramonu visvairāk nomāc bailes palikt vienai, tāpēc viņa vēl ir kopā ar partneri. Arguments par komunālajiem maksājumiem nav īpaši nopietns.
No vēstules saprotams, ka visa vīrieša alga aiziet par dzīvokli, bet viņam taču ir arī jāēd, tāpat nauda nepieciešama jauna apģērba iegādei un citām sīkām vajadzībām. Par to visu maksā Ramona. Un nezinu, vai tas naudas izteiksmē iznāk daudz mazāk nekā komunālie maksājumi. Tādējādi izskatās, ka ne jau naudas dēļ viņa vēlas paturēt vīrieti. Tam ir kādi citi iemesli. Ja reiz tik ilgi – jau sešus gadus – ir vēsas attiecības, tad nevar gaidīt, ka vīrieša attieksme pēkšņi vienā jaukā dienā mainīsies uz labo pusi. Viņam noteikti ir savi iemesli, kāpēc tā rīkojas. Ramona neko neraksta par savām jūtām pret partneri. Viņa runā tikai par savām bailēm un nedrošību. Ramonai pašai ir grūti pieņemt lēmumu, un viņa baidās, ka to pieņems partneris, proti, viņš aizies.
Taču Ramonai pēc iespējas ātrāk vajadzētu pašai sev atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņi vēl ir kopā. Negribētos, lai situācijas risināšanā tiktu iesaistīti bērni, jo viņi nav līdzatbildīgi par notiekošo. Taču izskatās, ka Ramona neapzināti vēlas, lai lēmumu viņas vietā pieņem kāds cits.
