Globālās pārvaldības iniciatīva: Ķīnas piedāvājums pārvaldības deficīta mazināšanai 0
Autors: Tans Songgens, Ķīnas vēstnieks Latvijā
Šogad aprit 80 gadi kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibināšanas. Astoņdesmit gadu laikā pasaule ir piedzīvojusi dažādus satricinājumus un pārbaudījumus. Par laimi, pateicoties ANO neaizstājamajai lomai, nav noticis jauns globāls karš. Tas skaidri parāda, ka multilaterālisms, mierpilna attīstība un abpusēji izdevīga sadarbība ir kopīgas pasaules ilgas.
Šogad tiek atzīmēta arī 80. gadadiena kopš Ķīnas Tautas kara pret Japānas agresiju uzvaras. Būdama galvenais austrumu frontes kaujas lauks, Ķīna sniedza būtisku ieguldījumu uzvarā pār fašismu, tostarp Japānas militarismu, piedzīvojot 35 miljonus upuru 14 gadu ilgās cīņas laikā.
Kā ANO dibinātājvalsts un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, Ķīna bija viena no pirmajām, kas parakstīja ANO Statūtus. Sanfrancisko konferencē Ķīnas delegāti aizstāvēja tautu pašnoteikšanos un antikoloniālismu, būtiski veicinot principu par visu valstu suverēno līdzvērtību, neatkarīgi no to lieluma, iekļaušanu ANO Statūtos. Pieci mierīgas līdzāspastāvēšanas principi, ko pirmo reizi skaidri formulēja Ķīna — savstarpēja cieņa pret suverenitāti un teritoriālo integritāti, savstarpēja neuzbrukšana, neiejaukšanās iekšējās lietās, vienlīdzība un savstarpējs labums, kā arī mierīga līdzāspastāvēšana — jau ir kļuvuši par starptautisko attiecību pamatnormām un starptautisko tiesību pamata principiem.
80 gadus pēc šiem vēsturiskajiem brīžiem starptautiskā situācija piedzīvo būtiskas pārmaiņas un satricinājumus. Vienpusīgums, protekcionisms un hegemoniskas prakses izplatās. ANO un multilaterālisms tiek izaicināti. Bruņoto konfliktu skaits pasaulē sasniedzis augstāko līmeni kopš Otrā pasaules kara, un vairāk nekā 600 miljoni cilvēku cieš no bada. Ar katru dienu pieaug aicinājumi reformēt un pilnveidot globālās pārvaldības sistēmu, īpaši no jaunattīstības valstīm, lai tā kļūtu taisnīgāka un vienlīdzīgāka.
Globālo problēmu priekšā neviena valsts nevar palikt neskarta. Ķīna — kā lielākā jaunattīstības valsts, ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle un nozīmīga Globālo Dienvidu valsts —, fokusējoties uz mūsu laika galveno jautājumu par to, kādu globālās pārvaldības sistēmu veidot un kā to reformēt un pilnveidot, ir izvirzījusi Globālās pārvaldības iniciatīvu (GGI). Šī iniciatīva atbilst pasaules tautu kopīgajām vēlmēm un steidzamajām vajadzībām.
GGI nosaka virzienu globālās pārvaldības sistēmas reformēšanai piecās jomās:
Ievērot valstu suverēno līdzvērtību, veicinot valstu līdzdalību, līdzvērtīgas tiesības lēmumu pieņemšanā un vienlīdzīgu ieguvumu gūšanu globālajā pārvaldībā.
Ievērot starptautiskās tiesības, nodrošinot, ka starptautiskās normas tiek piemērotas vienādi un konsekventi, bez dubultstandartiem vai uzspiestām prasībām.
Ievērot multilaterālismu, stiprinot ANO kā centrālās platformas lomu.
Ievērot cilvēkcentrētu pieeju, nodrošinot visu valstu iedzīvotāju iesaisti globālajā pārvaldībā un tās augļu taisnīgu sadali.
Tiekties pēc praktiskiem rezultātiem, meklējot ilgtspējīgus risinājumus.
Cieši saskanot ar ANO Statūtu mērķiem un principiem, GGI aizstāv globālās pārvaldības redzējumu, kurā lēmumi tiek pieņemti plašās konsultācijās, ar kopīgu līdzdalību un kopējiem ieguvumiem. To ir atzinīgi novērtējušas ANO un starptautiskā sabiedrība — vairāk nekā 140 valstis un starptautiskās organizācijas ir reaģējušas pozitīvi.
GGI ir ceturtā nozīmīgā globālā iniciatīva un starptautiska sabiedriskā labuma projekts, ko Ķīna ir izvirzījusi, sekojot attīstības, drošības un civilizācijas iniciatīvām. Katras iniciatīvas prioritātes kopā sniedz stabilitāti un noteiktību mainīgajā un nemierīgajā pasaulē un atspoguļo Ķīnas atbildību starptautiskajās lietās.
Ķīna uzskata, ka globālās pārvaldības reformēšana un pilnveide nenozīmē pastāvošās starptautiskās kārtības gāšanu vai jaunas sistēmas izveidi ārpus esošās. Drīzāk mērķis ir padarīt esošo starptautisko sistēmu un institūcijas efektīvākas, darbspējīgākas, pielāgojamākas pārmaiņām, spējīgas ātri reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem un kalpot visu valstu, īpaši jaunattīstības, interesēm. Ķīna vienmēr ir bijusi un būs pasaules miera veidotāja, globālās attīstības veicinātāja, starptautiskās kārtības aizstāve un publisko labumu sniedzēja.
Šis gads ir nozīmīgs arī Latvijai, kas tikusi ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026.–2027. gadam.
Pamanīju, ka vēlēšanu kampaņas laikā Latvija uzsvēra ANO Statūtu ievērošanu, multilaterālās sistēmas noturības stiprināšanu un kopīgu risinājumu meklēšanu, īpašu uzmanību vēršot ilgtspējīgas attīstības mērķiem, civiliedzīvotāju aizsardzībai, dzimumu līdztiesībai un cīņai ar klimata pārmaiņām. Var teikt, ka multilaterālajās lietās Ķīnai un Latvijai ir daudz kopīgu interešu un plašas sadarbības iespējas.
Skatoties nākotnē, Ķīna ir gatava īstenot patiesu multilaterālismu un kopā ar visām valstīm, tostarp Latviju, aizsargāt starptautisko sistēmu ar ANO tās centrā un starptautisko kārtību, ko balsta starptautiskās tiesības. Globālās pārvaldības iniciatīvas vadīti, Ķīna ir gatava sadarbībā ar visām valstīm veicināt taisnīgāku un vienlīdzīgāku globālās pārvaldības sistēmu un kopīgi strādāt cilvēces kopīgās nākotnes veidošanai, tādējādi sniedzot pozitīvu ieguldījumu ilgstoša miera un kopīgas labklājības pasaules veidošanā.
