Gordons par Putinu un situāciju Krievijā: Ja šis lops neapstāsies, būs tikai sliktāk 0
“Viss, ko Putins dara, ir blefs. Gribu vērsties pie amerikāņiem, eiropiešiem un pateikt, ka krievi vairāku gadsimtu garumā saprot tikai spēka valodu,” šādi TV24 raidījumā “Kārtības rullis” skatītājus uzrunāja pazīstamais Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons. Viņam Krievija asociējas ar koka sauso tualeti, kurā uz sarūsējušas naglas karājas avīzes strēmeles, bet, prognozējot notikumu attīstību Krievijā, viņš domā, ka situācija pasliktināsies, iedzīvotāju neapmierinātība pieaugs un “tas šos vergus var novest līdz tam, ka viņi sacelsies”.
“Kad ar krieviem runā no spēka pozīcijas, viņi ir kā no zīda. Pretējā gadījumā paliek nekaunīgi un, ja no viņiem baidīsies, paliks vēl nekaunīgāki. Ar viņiem ir jārunā stingri un konkrēti,” tā Gordons. Turpinot par karu Ukrainā, viņš norāda, ka Putinu nenoliedzami interesē šīs valsts ieņemšana, tas joprojām ir viņa dienaskārtības galvenais uzdevums, taču tajā pat laikā, pēc Gordona domām, Putins apzinoties, ka amerikāņi var piegādāt Ukrainai Tomahawk, un Putins no tā baidās. “Viņš saprot, ka Tramps ir dusmīgs, jo negrib izskatīties pēc klauna, par kādu viņu ir padarījusi niecība uzvārdā Putins. Tramps necietīs, ka kaut kāds putnubiedēklis izrāda necieņu, viņš rīkosies. Un, ja Ukraina jau tagad bez tomahawkiem dara tādas lietas ar Krievijas ekonomiku, kas notiks, ja Ukrainai būs tomahawki. Putins ir satraukts.”
Atzīstot, ka Putins noteikti ir šī kara lokomotīve un viss, kas tagad notiek, ir radies Putina galvā, Gordons Ukrainas un Krievijas attiecības salīdzina ar sievieti un vīrieti. “Ukraina ir sieviete, Putins – vīrietis, kurš grib iekarot viņas mīlestību, bet viņa tam nedod un nedod, visu laiku novēršas un atvaira viņu… Un tā vietā, lai augstsirdīgi, kā to dara lieli cilvēki, pateiktu: labi, dzīvo tālāk, kā gribi, Putins, būdams sīks, niecīgs čmočņiks, nolemj atriebties sievietei, kura negrib viņa mīlestību… Karš ar Ukrainu ir viņa slimā ideja, kas radusies viņa slimajā galvā. Taču viņam nav ceļa atpakaļ,” domā Gordons. “Jo, ja viņš piekritīs šodienas realitātei, tam, ko teica Tramps – visu, ko esi iekarojis, mēs to neatzīstam, bet, labi, saimnieko. Tikai pārējā Ukraina lai pieder brīvajai pasaulei, tā ir brīva valsts.” Bet, kā domā Gordons, ja Putins šim piekristu, Krievijas pilsoņi viņam varētu pajautāt: “Hallo! Tu trīsarpus gadu laikā esi iznīcinājis, atstājis ievainotus vairāk nekā miljons cilvēku, sakropļojis arī ekonomiku… Vēl 700 tūkstoši, kuri nogalināja, redzēja nāvi, nāks mājās traumētu psihi… Un ko tu par to esi ieguvis, ko paņēmis?”
Karš nenoliedzami ietekmēs situāciju Krievijā, un Gordons domā, ka tā varētu eskalēties ar iedzīvotāju protestiem. “Uzkrātā neapmierinātība spējīga izraisīt sprādzienu. Kamēr tas neskar cilvēkus, tikmēr ir miers, bet, piemēram, šodien jau vairs nav benzīna, bet cilvēki ir pieraduši braukt ar mašīnām… Rīt varbūt nebūs ēdiena, siltuma… Un būs vēl tikai sliktāk, un tas šos vergus var novest līdz tam, ka viņi sacelsies.”
Gordons sarunas laikā veltot neglaimojošus vārdus Putinam, ir skarbs izteikumos arī par krievu pasauli – viņš to salīdzina ar koka tualeti, kurā uz sarūsējušas naglas karājas avīzes strēmeles. “Padomju laikā ar grūtībām varēja nopirkt tualetes papīru, arī mūsu, inženieru, ģimene. Armijā vispār bija tikai sausās tualetes, tualetes papīra nebija, uz sarūsējušas naglas karājās labākajā gadījumā avīze “Tēvijas sardzē”. Tak pat ar pirkstiem un rokām reizumis slaucījām pakaļu, bet uz sienām bija sarakstīti vārdi no trim burtiem. Ar šo man asociējas krievu pasaule, tas ir simbols.”
