“Budžets vairs netiek galā!” Krievu ekonomists atmasko Putinu un atklāj līdz šim noklusēto 0
Krievu ekonomists atklāja katastrofu, ko Putins no visiem slēpj. Saskaņā ar eksperta prognozēm, ko viņš izteica radio, agresorvalsti 2026. gadā gaida ekonomisks sabrukums. Lai arī tās ir tikai prognozes, ieklausoties, tās šķiet pat diezgan loģiskas un iespējamas.
“Kremlis slēpj Krievijas ekonomikas katastrofālo stāvokli, kas ir pussoļa attālumā no recesijas – ekonomikas lejupslīdes, kas saistīta ar iekšzemes kopprodukta samazināšanos,” šo atzīšanos tiešraidē propagandas radiostacijā “Komsomoļskaja Pravda” sniedza krievu ekonomists Oļegs Suharevs.
Eksperts minēja konkrētus skaitļus no oficiālajiem ziņojumiem: gada laikā atsevišķas nozares zaudējušas no 10 līdz 20 procentiem savas produkcijas. Pēc viņa teiktā, īpaši grūti klājas metalurģijas, lauksaimniecības un mašīnbūves nozarēm.
Viņš brīdināja, ka nākamgad situācija pasliktināsies vēl vairāk.
“2026. gadā būs pilnīga recesija! Budžets vairs netiek galā,” sacīja Suharevs.
Ekonomists norādīja, ka varas iestādes slēpj šo ekonomisko katastrofu: “Ekonomiskā situācija ir slikta, un nez kāpēc viņi to slēpj… Acīmredzot, lai neizraisītu iedzīvotāju sašutumu un apātiju. Pastāv dažādi politiski un psiholoģiski motīvi.”
Piemēram, situācija ogļu rūpniecībā, kas vēl nesen tika uzskatīta par vienu no Krievijas eksporta pīlāriem, ir īpaši zīmīga. Nerentablo uzņēmumu īpatsvars tur ir pieaudzis līdz 67%. Neto zaudējumi gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedza 263,2 miljardus rubļu, kas ir pieaugums par 38,2 miljardiem tikai viena mēneša laikā.
Arī peļņa ir samazinājusies uz pusi, bet zaudējumi palielinājušies 2,6 reizes. Nozare, kurai vajadzētu ģenerēt ārvalstu valūtu pārvēršas par “melnu caurumu”.
Ir informācija, ka arī pakalpojumu sektorā aina nav labāka. “Krievijas Pasts” informēja par ieņēmumu kritumu. Uzņēmums gan to skaidroja ar “darbības vides izmaiņām”, taču skaitļi runā paši par sevi.
Tā ir uzskatāma par klasisku likviditātes krīzi, ko vairs nevar noslēpt ar korporatīvo valodu. “Visi šie dati veido vienu mozaīku: Krievijas ekonomika zaudē spēju gūt peļņu pat tradicionāli spēcīgās nozarēs. Parādu sloga pieaugums, ražošanas kritums un galveno korporāciju nerentabilitāte norāda, ka krīze nav īslaicīga neveiksme, bet kļūst par jaunu normu,” secināja Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests.
Krievijas Valsts domei iesniegtajā budžeta projektā 2026. gadā aizsardzībai piešķirti aptuveni 156 miljardi dolāru, salīdzinot ar vairāk nekā 163 miljardiem dolāru šogad. Laikraksts “The New York Times” uzsver, ka militāro izdevumu samazinājums ir cieši saistīts ar agresorvalsts ieņēmumu kritumu.
