Cenas diktē tirgotāji 14
Tātad iznāk, ka grāmatas dārdzībā ļoti liela loma ir grāmatas tirgotājam. To secināja arī raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. “Kopumā nākas secināt, ka grāmatu cenas diktē tirgotāji. Līdz ar to labākā situācijā ir tie grāmatu izdevēji, kuriem ir savi veikali vai savas bāzes. Tas redzams izdevēju biznesa rezultātos. Apgāds “Zvaigzne ABC”, kas ir lielākais grāmatu izdevējs Latvijā un kam pieder 35 savi veikali visā valstī, pērn ar gandrīz 13 miljonu eiro apgrozījumu nopelnīja 424 tūkstošus eiro. Apgāds “Jānis Roze”, kas grāmatas izdod un kam ir savi veikali lielākajos tirdzniecības centros Latvijā, ar 14 miljonu eiro lielu apgrozījumu pērn nopelnīja vairāk nekā 280 tūkstošus eiro. Bet tie izdevēji, kam veikalu īsti nav vai to ir maz, pie vairāku simtu tūkstošu peļņas netiek,” vēsta “lsm.lv”.
Savs grāmatnīcu tīkls rada priekšrocības tirgū – tas redzams, salīdzinot jebkuras vienas grāmatas cenas dažādās grāmatnīcās. Piemēram, “Lauku Avīzes” šogad izdotās un lasītāju ļoti pieprasītās Otto Ozola grāmatas “Neērtās patiesības” cena “Jāņa Rozes” grāmatu nama internetversijā ir 9,95 eiro, “Zvaigznes ABC” pēdējā laika bestsellera – Jura Rubeņa “Viņa un viņš” – 28,50 eiro, bet apgāda “Neputns” jaunuma – “Alvis Hermanis. Albums” – 75 eiro. Attiecīgi pašu apgādu e-veikalos šīs grāmatas nopērkamas par 6,75, 20,99 un 49 eiro.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotā izdevējdarbības statistika liecina, ka pērn mūsu valstī iznākušas 2187 nosaukumu grāmatas un brošūras 3 120 175 eksemplāru koptirāžā. Šim skaitlim jāpieskaita 237 attēlizdevumi – bērnu krāsojamās grāmatas, izstāžu katalogi, mākslas albumi – vēl gandrīz pusmiljona koptirāžā. Kopumā, vidēji rēķinot, sanāk divas grāmatas gadā katram Latvijas iedzīvotājam jeb vairāk nekā seši nosaukumi katru dienu.
Rakstnieks Vladis Spāre, kurš arī pats nodarbojies ar izdevējdarbību, vadot apgādu “Artava”, uzskata – arvien augošais nosaukumu skaits skaidrojams ar izmisīgiem izdevēju pūliņiem finansiāli noturēties virs ūdens apstākļos, kad nepaceļams kļūst grāmatnīcu uzcenojums: “Lielie grāmatnīcu procenti saistīti ar to, ka pēdējos desmit gados grāmatnīcu tīkli strauji attīstījās, ieņēma arvien jaunas platības lielveikalos, kur kvadrātmetri ir dārgi. Tas viss prasīja un turpina prasīt lielas izmaksas, kā arī objektīvu nepieciešamu celt grāmatām uzcenojumu, jo kam, ja ne pircējam, par to visu jāmaksā? Grāmatu cenām pieaugot, automātiski kritās to tirāžas, padarīja to pašizmaksu dārgāku, kā arī radīja nepieciešamību izdot vairāk nosaukumu, lai izdevējs vismaz daļēji kompensētu tirāžu kritumu un kaut cik uzturētu naudas plūsmu kredītu atmaksai.”
Runājot ar mazajiem grāmatizdevējiem, ir jūtama nevēlēšanās kritizēt lielos grāmatnīcu tīklus, tādējādi sabojājot attiecības un vēl paaugstinot tālākpārdošanas cenu pircējiem. Taču sāpīgie punkti visiem ir līdzīgi. Pirmkārt, mazie apgādi dod savus izdevumus grāmatnīcām realizācijai, tādējādi naudu par pārdotajām grāmatām atpakaļ saņemot pēc ilgāka laika, kas var sasniegt pat gadu. Otrkārt, lielo grāmatnīcu tīklu pārstāvji gala cenu grāmatām nosaka patvaļīgi un, nesaskaņojot ar izdevēju, var to mainīt jebkurā brīdī, kamēr vien grāmatas atrodas veikala plauktos. Tādējādi, ja grāmata ir pieprasīta, grāmatnīca var ievērojami palielināt savus ienākumus, taču izdevējs un arī autors no šāda cenas pieauguma neko neiegūst.
