Latvijā
Kriminālziņas

Grāmatvedības brīnumi Vecsaules skolā: grāmatvede notriekusi tūkstošus4


Vecsaules pamatskola. Šīs izglītības iestādes grāmatvede piecu gadu laikā piesavinājusies 71 432 eiro pašvaldības naudas.
Vecsaules pamatskola. Šīs izglītības iestādes grāmatvede piecu gadu laikā piesavinājusies 71 432 eiro pašvaldības naudas.
Foto: Artis Drēziņš

Vadītājs savā iestādē atbild par visu, viņš nedrīkst līdz galam uzticēties pat savam grāmatvedim. Pretējā gadījumā vadītājs vienā jaukā dienā var atrasties uz apsūdzēto sola, kā tas gadījies Bauskas novada Vecsaules pamatskolas nu jau bijušajam direktoram Egonam Brazauskim. Viņu apsūdz par valsts amatpersonas bezdarbību, ja ar to izraisītas smagas sekas, par ko draud sods līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Šo bezdarbību vai nolaidību E. Brazauskis pieļāvis laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. martam, kad skolas grāmatvede Ilze Ķēniņa piesavinājusies Bauskas novada pašvaldības naudu 71 432 eiro, ko iztērējusi savām vajadzībām. Pret Ķēniņu bija atsevišķs kriminālprocess, kas jau beidzies ar tiesas spriedumu.

30. janvārī par svešas mantas prettiesisku iegūšanu un izšķērdēšanu lielā apmērā Zemgales rajona tiesa Bauskā apstiprināja vienošanos starp prokurori un apsūdzēto I. Ķēniņu par sodu: trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu nosacīti, mājas konfiskāciju un 70 302 eiro atmaksāšanu pašvaldībai.

Tagad citā tiesas procesā apsūdzētais E. Brazauskis, kurš jau ir pensijā, savu vainu neatzīst. Viņa advokāts Raivis Grīnbergs arī uzsver, ka E. Brazauskis neko nav piesavinājies un par to neesot arī aizdomu.

Kā varēja izkrāpt?

Kā bija iespējams tik daudzus gadus no tik mazas skolas izkrāpt tik lielu naudas summu? Par to un vispār grāmatvedības sistēmu pašvaldībā Zemgales rajona tiesā Bauskā liecināja vairākas amatpersonas. Visdetalizētāko ieskatu notikušajā sniedza Bauskas novada pašvaldības Centralizētās grāmatvedības nodaļas vadītājs – galvenais grāmatvedis Aigars Vērmanis, kas šajā amatā ir kopš 2015. gada.

Tiesai viņš norādīja, ka viņa un nodaļas uzdevums ir organizēt pašvaldības grāmatvežu, tajā skaitā arī skolu grāmatvežu, darbu, zināmā mērā arī kontrolēt, bet tikai zināmā mērā. Par konkrētas iestādes, tajā skaitā skolas, finanšu izlietojumu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes finanšu pārskatu gatavo grāmatvedis, kuru pēc tam pārbauda Vērmanis un viņa vietniece, ko vēl pēc tam iesniedz Valsts kasei. Grāmatvežu darbu kontrolējuši arī pašvaldību ekonomisti.

Kā grāmatvede Ķēniņa varēja pašvaldības naudu pārskaitīt uz savu kontu? Uz šo un citiem jautājumiem atbildes gribēja zināt gan tiesnese Marina Ribina, gan advokāts Raivis Grīnbergs, gan prokurore Ļena Lukinska.

Lūk, kādas bija Aigara Vērmaņa atbildes un tiesas sēdē izskanējušie jautājumi.

A. Vērmanis: – Iestādes vadītājs novīzē rēķinu grāmatvedim, kas to ievada norēķinu sistēmā “Ozols” un sagatavo maksājuma uzdevumu bankai, ko ar kartēm paraksta gan iestādes vadītājs, gan grāmatvedis. Tad arī maksājums tiek izpildīts. (Tas viss notiek elektroniski interneta vidē, izmantojot speciālas bankas kartes. – A. D.)

– Kas šīs ir par kartēm, un kas tās izsniedz?

– Bankas karte ir rīks, ko lietotājam izsniedz banka. Iestādes vadītājam ir pirmā paraksta tiesību karte, grāmatvedim – otrā paraksta tiesības. Jābūt abiem parakstiem. Katra mēneša atskaites paraksta iestādes vadītājs. Es arī pārbaudīju.

– Kāpēc tad netika konstatēti pārkāpumi?

– Tas ir interesanti… (Pauze.) Dokumentāli jau viss izskatījās pareizi. Tas, kas atklājās vēlāk: izrādās, SEB banka līdz noteiktai summai nemaz nepārbaudīja, vai konta numurs atbilst konta īpašnieka nosaukumam. Zināju, ka ir bankas, kas pat 30 eiro nepārskaita, ja kļūdaini minēts konta īpašnieks. Kad vaicājam SEB bankai, kāds tad tai ir limits, no kura sākot tiek salīdzināts īpašnieka nosaukums un viņa konts, atbildi nesaņēmām – tā esot konfidenciāla informācija… Kas tad varēja iedomāties, ka maksājumā ir pareizi norādīts uzņēmums, kam nauda būtu jāsaņem, bet konts ir grāmatvedes…

– Kam par šo būtu jāatbild?

– Grūti pateikt. Mēs nevaram katru maksājumu izkontrolēt, un tas nav arī mans un nodaļas pienākums. Turklāt nebija jau arī sūdzību no iestādēm, kam reāli nauda būtu bijusi jāsaņem.

– Kam konkrēti jāatbild par maksājumiem?

– Iestādes vadītājam, kurš Valsts kases sistēmā var arī pārliecināties par ieņēmumiem un izdevumiem. Ja viņam rodas jautājumi, jebkurā brīdī var griezties pie mums. Tāpat bankas sistēmā var redzēt visus maksājuma uzdevuma parametrus.

– Kā konstatējāt, ka kaut kas nav kārtībā?

– Pievērsām uzmanību vienam bankas izrakstam, kas liecināja, ka ienākuma nodoklis samaksāts ne tai bankai, kam vajadzēja. Tad arī sapratām, ka jāveic rūpīga pārbaude.

– Katru gadu zvērināts revidents pārbauda katru iestādi. Vai tad viņam nebija iespējams pamanīt krāpšanos?

– Noteikti bija iespējams. Taču neviens nevarēja iedomāties, ka iespējams veikt tādus maksājumus.

Paļāvās uz revidentiem

Kā tiesā minēja Eleonora Jansone, kas Bauskas pašvaldības grāmatvežus vadīja pirms Vērmaņa, grāmatvedības kopējā programmā Ķēniņa visus datus jau bija ievadījusi pareizi, bet realitātē naudu skaitīja gan tiem, kam pienācās, gan sev, piemēram, norādīja reālu uzņēmumu “Kolibri”, bet konta numuru – savu.

Jansone katru konta ciparu nav pārbaudījusi, cik viņa zinot, tad arī revidenti to darījuši izlases veidā. Jansone pārbaudījusi dokumentus tikai tad, kad summas nav sakritušas, bet Ķēniņai viss sakritis, arī summas gada beigās. Jansone Ķēniņu vērtējusi kā vienu no gudrākajām grāmatvedēm, īpaši datoru lietās.

“Es paļāvos uz revidentiem, un, domāju, Brazauskis arī. Revidents taču ir augstākais, kas mums ir,” tiesā teica E. Jansone.

Kā gali sagāja kopā?

Tomēr nav skaidrs, kā var izkrāpt 71 432 eiro, bet atskaitēs visi gali saiet kopā un iztrūkuma nav! Un iestādes, uzņēmēji nesūdzas par nesaņemto naudu! Un revidenti gadiem ir akli… Uz tiesas sēdi bija aicināta arī pati grāmatvede Ķēniņa, bet viņa neieradās – uz nākamo tiesas sēdi rudenī viņu mēģinās atvest ar policiju.

Interesanti, ka liecinieku vidū pagaidām nav revidentu, kā arī pārstāvju no ie­stādēm, uzņēmumiem, kuri, sanāk, bijuši apkrāpti, bet, iespējams, ka arī viņi tiks aicināti. Jo patiešām ir daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes arī Ķēniņas tiesas spriedumā. Tā kā bija vienošanās par sodu starp prokurori un apsūdzēto, toreiz tiesā nenotika pierādījumu pārbaude un spriedums sastāv tikai no apsūdzības un lēmuma par sodu.

Tas, kas ir skaidrs no daudzo nozieguma epizožu apraksta: Brazauskis uzticējis Ķēniņai savu bankas karti ar pirmā paraksta tiesībām un tādējādi Ķēniņa varējusi brīvi saimniekot ar skolas čeku grāmatiņu, grāmatvedības programmu “Ozols”, elektroniskiem norēķiniem, banku kontiem, skaitīt pašvaldības naudu uz saviem kontiem un izņemt skaidrā naudā.

Tātad no 2011. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. martam grāmatvede piesavinājusies 71 432 eiro. Vairāki desmiti epizožu un dažādas summas: 426, 294, 711, 2213, 1422, 1565, 569 eiro u. tml.

Sākumā Ķēniņa piesavinājusies naudu skaidrā no summas, ko izņēmusi no skolas bankas konta un kuru vajadzējis iemaksāt skolas kasē – vai nu visu, vai daļu. Arī laiku sāka pārskaitīt naudu arī uz savu algas kontu.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
“Eco Baltia vide” atsauks sūdzību IUB par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
FOTO: Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un 1991. gada barikāžu laikā kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija rosina apsūdzēt vīrieti par amfetamīna laboratorijas uzturēšanu Salaspilī
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Mūrniece: Šodien jābūvē tādas barikādes, kas mūsu apziņā un prātos aizsargātu Latviju pret viltus ziņām
2 stundas
LE
LETA
Sports
Merzļikins atzīts par NHL aizvadītās nedēļas otro zvaigzni
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Ekstrēmos laikapstākļos Spānijā divi bojāgājušie 1
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Par mata tiesu no lielas nelaimes! Ļaundaris kāpņu telpā sarīko ugunsgrēku
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Koalīcija iebilst pret mīkstākām prasībām VP vadītāja amata kandidātiem
5 stundas