Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Būs kārtējais rekords! Graudaugu un to produktu eksporta vērtība vairāk nekā divkāršojusies 1

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Sievietes spēks un iedvesma: 10 ietekmīgas dāmas līderes, kas veidojušas Latvijas vēsturi 29
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
FOTO, VIDEO. Arī Olainē plosījies tornado, izpostot saules paneļu parku 32
Lasīt citas ziņas

Latvijas eksporta lielākajā vilcējspēkā iezīmējies kāpums, kura līkne turpina virzību augšup, tomēr dažādu apstākļu dēļ šī iepriecinošā tendence var piedzīvot nopietnas korekcijas.

Vispirms ieskats statistikā. Latvija iepriekšējā – 2018./2019. – tirdzniecības gadā eksportēja graudaugus (kviešu, miežus, rudzus, auzas, tritikāli, kukurūzu, rīsus, griķus) 1,97 miljonu tonnu apmērā, kas bija zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr pērn iekultā visu laiku lielākā rekordraža 3,2 miljonu tonnu apmērā krasi mainīja situāciju. Tā kā iekūlums bija uz pusi lielāks nekā iepriekšējā gadā, bet iekšējā tirgus patēriņš nepieauga, eksporta līkne rāvās augšup, sasniedzot 2,68 miljonu tonnu apjomu.

Un tas varētu būt augstākais graudu eksporta rādītājs pēdējo piecu tirdzniecības gadu laikā.

“Graudu eksports noteikti būs vilcējspēks arī šogad, bet būtiska ir izaudzēto graudu kvalitāte, kas lielā mērā noteiks to, ar ko mums būs jākonkurē, kāds būs pieprasījums pēc mūsu graudiem un cik veiksmīgi noslēgs līgumus mūsu kooperatīvi un graudu pircēji,” situāciju komentē “Swedbank” eksperts Raimonds Miltiņš.

Visvairāk – uz Āfriku

Visvairāk no Latvijā iekultās ražas tiek izvesti pārtikas un lopbarības kvieši. Saskaņā ar ZM datiem jau šā gada pirmajos četros mēnešos kviešu eksports ir sasniedzis 0,76 miljonus tonnu, un tas ir par 27,4% vairāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Eksporta pirmajā vietā ierindojas Nigērija, kam seko Turcija un Dienvidāfrika. Šogad eksports veikts uz tādiem jauniem galamērķiem kā Maroka, Lībija, Gana.

“Joprojām mūsu graudu eksporta galvenie tirgi ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis. Tie ir reģioni, kuros daudz iedzīvotāju, bet vide nav labvēlīga lauksaimnieciskajai ražošanai un kviešu audzēšanai.

Svarīgi, ka tie galvenokārt ir naftas un citu derīgu izrakteņu ieguves reģioni, kuriem tirgus sarukuma dēļ strauji pasliktinās ekonomiskā situācija un samazinās valūtas rezerves. Šis apstāklis var ieviest korekcijas, uz kurieni un kādā veidā tiks eksportēti graudi,” prognozē graudkopības kooperatīva LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Tikmēr Latvijas Bankas ekonomisti Daina Pelēce un Kristofers Pone atgādina, ka pēdējo desmit gadu griezumā graudaugu un to produktu eksporta vērtība vairāk nekā divkāršojusies.

“Eksporta rādītāji svārstās atkarībā no pasaules un vietējās graudaugu ražas un cenām. Skatoties uz Latvijas graudaugu eksporta nākotnes iespējām, jāņem vērā labvēlīgās pasaules graudaugu ražas prognozes un iespējamais graudaugu cenu kritums.

Tādēļ, neraugoties uz labvēlīgu ražas prognozi, Latvijas graudaugu produktu eksporta vērtības pieauguma temps varētu sarukt – atsevišķos mēnešos iespējams arī tā kritums pret iepriekšējo gadu,” prognozē bankas ekonomisti.

Kas ar cenām?

Ja graudu kopražas šosezon varētu daudzmaz līdzsvaroties, tendence neattiecas uz graudu iepirkuma cenām. To svārstības biržās bijušas vienmēr, taču šogad pandēmijas dēļ lēcieni ir krasāki.

Gada sākumā biržās kviešu cenas samazinājās, jo pasaules kviešu piedāvājums un kopumā labvēlīgās ražas prognozes pārspēja importa pieprasījumu.

Vēlāk sekoja cenu pieaugums, ko veicināja augsts kopējais pieprasījums, sērgas dēļ ieviestie loģistikas sarežģījumi un eksporta ierobežojumi.

Iznākumā pārtikas kviešu cena ES biržā 2020. gada jūlijā sasniedza 184,3 EUR/t, un tas kopš 2020. gada sākuma ir 3,5% samazinājums.

Reklāma
Reklāma

“Neskatoties uz to, ka Starptautiskā graudu padome (IGC) šim gadam prognozē vēsturiski lielāko kviešu kopievākumu un pārejošos krājumus, kviešu cena biržās ir svārstīga, bet vidēji turas nedaudz virs pagājušā gada līmeņa un apmēram 10% virs pēdējo piecu gadu vidējā līmeņa.

Cenu līmeņus uztur pesimistiskās ražu prognozes Rietumeiropā, Rumānijā, Dienvidkrievijā un Altajā. Skatoties uz priekšu, lielas bažas par graudu cenām rada neskaidrības ar Covid-19. Graudus importējošām valstīm sāk pietrūkt valūtas rezervju, lai iepirktu izdzīvošanas pamatproduktu – kviešus.

Šis faktors tuvākā nākotnē var radīt neprognozējamas tirgus svārstības. Lielas bažas, ka tās varētu būt ar lejupslīdošu tendenci,” uzskata LATRAPS vadītājs E. Ruža..

Līdzīgās domās ir arī “Swedbank” eksperts R. Miltiņš. Viņš atgādina, ka cenu prognozi veido Eiropas un pasaules kopējās ražības prognoze, eiro kurss pret ASV dolāru, kā arī galvenie eksporta konkurenti.

“Šodien varam teikt, ka Eiropas kopējā ražība ir vidēji laba, valūtas kurss stabils un eksporta konkurentu pozīcijas nav ne ar ko labākas, tāpēc cenas stabili turas pagājušā gada līmenī. ASV, Anglijas un Francijas sliktās ražības un samazinātās sējplatības šogad kompensē Krievijas Melnās jūras reģions un Austrālijas labās ražas prognozes,” tā R. Miltiņš

Tikmēr viens no lielākajiem Latvijas graudu iepircējiem AS “Dobeles dzirnavnieks”, kas šosezon gatavojas iepirkt virs 350 000 tonnām graudu, norāda, ka šobrīd cenas kviešiem biržā ir augstākas. Turklāt nākamo pusgadu prognozēt ir īpaši sarežģīti arī tādēļ, ka neviens nespēj paredzēt, kā attīstīsies Covid krīze pasaulē, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

“Šobrīd pieprasījums pēc graudiem pasaulē ir labs, un tas notur biržas cenas augstākā līmenī nekā pērn. Iespējams, ka tas saistīts arī ar atsevišķu valstu lēmumiem veikt lielākus graudu uzkrājumus pandēmijas apstākļos,” tā K. Amsils.

Būs kārtējais rekords

ZM norāda, ka graudu kopraža 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielināsies par 5%, sasniedzot 3,3 miljonus tonnu. Kopražas pieaugumu šogad veicinās ražību pieaugums, mazāka ietekme ir platību pieaugumam. Būtisks ražas pieaugums paredzams vasaras kviešiem par 22% un auzām par 32%.

Savukārt lielākais kopražas samazinājums šogad paredzams ziemas kviešiem, ko ietekmē veldres radīts ražības samazinājums. Pieaugušas arī rapša platības par 4%, līdz ar to tiek cerēts, ka kopraža pieaugs par 9%, plānots, ka 2020. gadā iegūs 441 900 t rapša.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.