Latvijas ostu tranzīta un autotransporta kravu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka situācija ar sankcijām mūsu reģionā ir bēdīga, loģistikā faktiski iestājies haosa laiks.
Latvijas ostu tranzīta un autotransporta kravu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka situācija ar sankcijām mūsu reģionā ir bēdīga, loģistikā faktiski iestājies haosa laiks.
Foto: Ilmārs Randers

Haosa laiks loģistikā 0

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies? 18
Lasīt citas ziņas

Reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, ES un citas pasaules valstis ievieš arvien jaunas sankcijas pret Maskavu. Tās smagi skar ne tikai finanšu pakalpojumu sektoru, bet arī izraisa haosu līdz šim ierastajās loģistikas ķēdēs.

Viens no pirmajiem, kurš pagājušajā nedēļā deva savu vērtējumu situācijai starptautisko pārvadājumu jomā, bija asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko. Viņš informēja, ka saistībā ar ES noteiktajām sankcijām jau esot zināms pirmais saraksts precēm, ko no ES uz Krieviju vairs nedrīkst vest, savukārt lielākā daļa Eiropas uzņēmumu atsakoties pieņemt kravas, kas nāk no Krievijas. Daļa pārvadātāju nonākusi situācijās, kad krava ir noformēta un jau atvesta no Krievijas uz Eiropu, bet pasūtītājs atsakās to pieņemt. Transporta uzņēmumiem tā esot vissliktākā situācija – kamēr krava ir pie pārvadātāja, tieši viņš par to atbild. Par laimi, šādu gadījumu neesot daudz un tos izdevies atrisināt.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Šobrīd izskatās, ka situācija pasliktināsies ar katru dienu, jo konflikta eskalācija attīstās. No Latvijā esošajām 14 000 kravas mašīnām apmēram 30% brauca uz NVS valstīm – ap 4000 tagad paliks bez darba. Taču ir vēl viena problēma, kas attiecas arī uz tiem Latvijas pārvadātājiem, kuri uz Krieviju un Ukrainu nebrauca, – gandrīz puse šoferu mums ir trešo valstu pilsoņi. Valdības līmenī ir jau pieņemts lēmums, ka vīzas un darba atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem turpmāk nepagarinās, tātad daudz mašīnu paliks bez šoferiem.” Pociluiko arī izteicās, ka paši pārvadātāji šobrīd esot mazrunīgi – jebkurš asāks izteikums vai vērtējums var nozīmēt atlikušo klientu zaudēšanu vienā vai otrā pusē. Uzņēmēji meklējot risinājumus, lai saglabātu biznesu. Drīz būšot zināmi arī Krievijas saraksti – ko varēs importēt un ko ne.

Paralēli karadarbībai Ukrainā un sekojošām sankcijām pārvadātāju biznesu apgrūtina arī neprognozējamās degvielas cenas un kavēšanās ar norēķiniem, kas novērojama pēc kara sākuma Ukrainā. Turklāt no 21. februāra spēkā stājušies arī vairāki starptautisko autokravu pārvadātājiem saistoši ES Mobilitātes pakotnes nosacījumi. Piemēram, transportlīdzeklis uzņēmuma reģistrācijas valstī jāatgriež vismaz reizi astoņās nedēļās. Mainījušies nosacījumi saistībā ar pakalpojumu sniedzēju kontroli, kabotāžas pārvadājumiem u. c. “Latvijas auto” pagaidām gan nav signālu par to, ka kāds Latvijas pārvadātājs Rietumeiropā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā jau būtu sodīts. Asociācija kopā ar Autotransporta direkciju par šiem noteikumiem savlaicīgi organizēja uzņēmēju apmācības.

Jāmaksā par abiem virzieniem

Autotransporta uzņēmums “Tūre S” nodrošina regulārus kravu pārvadājumus no Latvijas uz Nīderlandi, Vāciju, kā arī citām ES valstīm. “99% mūsu klientu ir Latvijas uzņēmumi. Šobrīd kravu vairāk nepaliek, bet mašīnas, kas līdz šim strādāja Krievijas un Ukrainas tirgos, atgriežas Latvijā. Sabalansētais pakalpojumu tirgus pilnībā ir sagāzies,” situāciju raksturo “Tūre S” valdes loceklis Uldis Stalmeistars. “Lai arī uz Krieviju tieši neko nevedām, no pirmās sankciju dienas sākam izjust norēķinu kavēšanos. Daudzi uzņēmumi, kurus apkalpojam Latvijā, savas preces tirgoja arī Krievijā, un problēmas ar apmaksu jau ir sākušās.” Tomēr kā pašu lielāko problēmu uzņēmējs uzskata neprognozējamās degvielas cenas. “Vakarā viena cena, no rīta augstāka, pēcpusdienā vēl cita. Tas izskatās pēc spekulācijām, jo diezin vai naftas kompānijas visu uzreiz iztirgo un uzreiz ieved par jaunajām cenām. Iespēju robežās savas mašīnas cenšamies uzpildīt tikai Latvijā. Taču šobrīd izskatās, ka, piemēram, “Circle K” un “Neste” savu aiziešanu no Krievijas tirgus cenšas atpelnīt ar stacijām Latvijā. Šādos apstākļos ir neiespējami kaut ko plānot pat īstermiņā. Piemēram, pagājušās nedēļas pirmdienā ar klientu Vācijā vienojāmies par jauno pakalpojuma cenu, bet jau otrdien sapratu, ka vedīšu ar mīnusiem. Vienai mašīnai reiss uz Rietumeiropu un atpakaļ ilgst no piecām līdz septiņām dienām. Ar vienu bāku šo maršrutu izbraukt nevar. Vācijā jau pagājušajā nedēļā degviela maksāja divus eiro litrā. Klienti kopumā ir saprotoši un iespēju robežās pārrunājam problēmas. Sākam pārskatīt esošos līgumus, taču dažās dienās gadiem veidotās loģistikas ķēdes izmainīt nevar. Latvijā ražojam diezgan daudz, ko eksportēt mums ir. Taču, kamēr degvielas cenas kāps, mūsu ražotāji cietīs līdz ar pārvadātājiem. Var gadīties arī tā, ka sankciju un degvielas cenu haosa dēļ kādā brīdī kravas īpašniekam par tās nogādāšanu Rietumeiropā būs jāmaksā abi virzieni. Ceru gan, ka tiktāl nenonāksim. Kādu laiku varam strādāt pa nullēm, bet ne ar zaudējumiem. Darbiniekus jau esmu brīdinājis, lai naudu pietaupa – var būt visādi,” iespējamos scenārijus iezīmē Uldis Stalmeistars.

Reklāma
Reklāma

Inerces kravas vēl mēnesi

ES pieņemtās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju attiecinātas arī uz šīs valsts kuģiem un sniegtajiem pakalpojumiem ostās. Cik daudz tās jau ietekmē situāciju Latvijas ostās, “Latvijas Bizness” vaicāja Ventspils brīvostas pārvaldniekam An­drim Purmalim: “Negatīvas sekas viennozīmīgi būs, un tām arī gatavojamies. Šobrīd cenšamies apzināt apjomus, taču tas nav dienas vai nedēļas jautājums. Brīvostas rūpniecības sektors man jau ziņoja, ka savas aplēses viņi būs gatavi sniegt mēneša laikā, jo šai situācijai nav precedentu – nevaram paņemt piemēru un mēģināt saprast sekas. Par agru atbildēm šādiem jautājumiem.

Ar kuģu kravām ir tā, ka to īpašnieki un fraktētāji šobrīd meklē ne tikai lētāko un ātrāko, bet arī drošāko ceļu. Ja, piemēram, Azovas jūras ostas Ukrainā ir ciet, tad pastāv liela varbūtība, ka Latvijas ostās plūsma pieaugs – ja vien kravas nebūs sankcionētas. Ar sankcijām situācija mūsu reģionā ir bēdīga, tādēļ var teikt, ka šobrīd loģistikā ir haosa laiks – ļoti daudzi meklē jaunus tranzīta ceļus, bet īsti nezina, pēc kādiem algoritmiem tagad jāvadās. Attiecībā uz Ventspils ostu varu apliecināt, ka tajā šobrīd ienāk tā saucamās inerces kravas, kas kaut kur jau ir uzkrautas un mūsu virzienā pa dzelzceļu tuvojas. Vēl kādu mēnesi šī inerce turpināsies. Jauno realitāti redzēsim, kad mēnesis būs pagājis.”