Iespēja tikties ar dzejnieci Veltu Sniķeri 0
Ceturtdien, 8. maijā plkst. 18.00 grāmatu un kultūrpreču mājā “NicePlace Mansards” viesosies dzejniece Velta Sniķere, vēsta pasākuma rīkotāji.
Sarīkojumā dzejnieci iztaujās Guntars Godiņš un Jānis Oga. Ar filmu studijas “Deviņi” gādību būs iespējams noskatīties fragmentus no topošās cikla “Rakstnieks tuvplānā” filmas par dzejnieci. Filmas idejas autore un režisore ir Ināra Kolmane, dzejnieci intervē Nora Ikstena.
Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī ārsta Reinholda Sniķera ģimenē Veļikije Lukos, viņas vecākiem ar vilcienu atgriežoties mājup no Pilsoņu kara bēgļu gaitām. Pēc Rīgas 1. ģimnāzijas beigšanas studēja Latvijas Universitātē filozofiju. Jau no jaunības V. Sniķere interesējās par jogu un dejas mākslu. 1941. gadā iznāca viņas pirmā dzejas publikācija. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņa kopā ar draudzeni devās bēgļu gaitās uz uz Austriju. 1946. gadā pārcēlās uz dzīvi Londonā. No 1954. līdz 1958. gadam viņa bija dejotāja Rama Gopala indiešu deju grupā. 1965. gadā Sniķere kļuva par jogas skolotāju, no 1972. gada Anglijā organizēja un vadīja jogas skolotāju kursus. Aktīvi darbojusies Latvijas PEN klubā un bijusi Trimdas PEN kluba Londonas nodaļas ilggadēja prezidente.
Veltas Sniķeres dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un mītisko pasaules izjūtu un tēlainību. Viņas dzejas centrālā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, piesātināts spriegums.
Velta Sniķere publicējusi grāmatas “Trīs autori” (kopā ar Dzintaru Sodumu un Ojāru Jēgenu, 1950), “Nemitas minamais” (1961), Piesaukšana (1967), “Lietu mutes” (izlase, 1991), “Pietuvoties vārdiem”(izlase, 2003), “Savādībiņas” (2009) un “Pieredze” (2010), atdzejojusi dainas, kā arī Zinaīdas Lazdas, Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas darbus angļu valodā. 2009. gadā iznākusi viņas klausāmgrāmata “Pietuvoties vārdiem”.
