Ilze Znotiņa: Latvija ir vienīgā valsts ES, kas pilnībā izpildījusi visus “Moneyval” naudas atmazgāšanas novēršanas kritērijus 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Drīz izdosies atjaunot Latvijas reputāciju kā naudas atmazgāšanai nelabvēlīgai valstij, uzskata Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.
Latvija pagaidām vēl nav spējusi izmantot valstī veiktās reformas finanšu noziegumu novēršanas jomā kā pamatu stabilai ekonomikas attīstībai, un valstij vēl joprojām nav noturīgas reputācijas finanšu un ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, tā žurnālistiem atzina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa, atskatoties uz pieciem gadiem amatā.
Viņa ir pilnīgi pārliecināta, ka efektīva finanšu noziegumu apkarošana palīdz celt uzņēmumu konkurētspēju un piesaistīt valstij investīcijas. Lūgta skaidrot, kā tieši stingrie noteikumi finanšu noziegumu apkarošanas jomā atbalsta konkurētspēju un investīcijas, viņa minēja virkni piemēru par to, kā “pelēkā” nauda veido koruptīvu vidi gan politiskajā sistēmā, gan celtniecībā, gan uzpūš nekustamo īpašumu cenas.
“Jā, iespējams, ka vaļīgāki noteikumi palīdz konkurētspējai pirmajā brīdī, taču šis efekts ātri zūd un ilgtermiņā konkurētspēja tikai iegūst, ja uzņēmējdarbības vide ir attīrīta no “pelēkās” naudas,” viņa saka. Znotiņa ir pārliecināta, ka drīz izdosies atjaunot arī Latvijas reputāciju kā naudas atmazgāšanai nelabvēlīgai valstij, kaut gan kopumā esot pierādījusies tautas gudrība, ka reputāciju varot sagraut vienā dienā, bet tās atjaunošanai nepieciešami gadi. Reputācijas atjaunošanai par labu gan varētu nākt arī pēc četrdesmit dienām notiekošā visas pasaules naudas atmazgāšanas apkarotāju konference Latvijā, uz kuru ieradīsies 167 valstu, izņemot divu – Krievijas un Baltkrievijas, pārstāvji un kurā būs iespēja visai pasaulei nodemonstrēt Latvijas paveikto.
Znotiņa nav māksloti kautrīga un pamatoti uzskata, ka četru gadu laikā ir paveikts ļoti daudz. “Ja vērtējam desmit ballu sistēmā, tad mums izdevies iegūt visus piecpadsmit,” tā viņa vērtē FID darbu un sasniegto kopš 2018. gada, kad viņa stājās pie šī dienesta stūres.
Jāatgādina, ka viņa pārņēma vadību brīdī, kad tikko bija apturēta “ABLV” bankas darbība, Latvijai draudēja gan nelabvēlīgi Eiropas Padomes finanšu noziegumu apkarošanas dienesta “Moneyval”, gan arī līdzīga ASV dienesta “FATF” atzinumi un visu šo notikumu kontekstā Latvijas valdība bija novērtējusi FID darbību kā neapmierinošu. Tagad tas viss ir tāla pagātne un Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas pilnībā izpildījusi visus “Moneyval” naudas atmazgāšanas novēršanas kritērijus.
FID vadītāja uzsver arī, ka efektīvai finanšu noziegumu novēršanai piemīt ne tikai ekonomiskais, bet arī valsts un globālās drošības aspekts, kas bieži paliekot nenovērtēts. Taču tādas ģeopolitiskās krīzes kā Krievijas iebrukums Ukrainā labāk ļaujot saprast, cik atšķirīga varētu būt Latvijas reakcija uz šiem notikumiem, ja cauri mūsu valstij turpinātu plūst Krievijas nauda, un cik svarīga esot finanšu izlūkošana efektīvu sankciju nodrošināšanā pret agresoru.
Valdība ir jau izvirzījusi I. Znotiņas kandidatūru nākamajam termiņam FID vadītāja amatā, taču, lai to ieņemtu, vēl jāiegūst labvēlīgs Saeimas balsojums. Lai gan Saeimā ir arī Znotiņas kritiķi, tādēļ diskusijas ar frakcijām var izrādīties grūtākas, nekā šķiet, tomēr grūti apšaubīt, ka viņa tiks jau tuvākajās nedēļās atkal apstiprināta FID vadītājas amatā.
Ja runājam par plānoto nākotni, tad to var aprakstīt dažos vārdos – iecerēta digitālo muskuļu audzēšana, jo finanšu noziegumi kļūstot arvien sarežģītāki, globāli un arvien vairāk notiek tieši digitālajā vidē. Tādēļ to apkarošana bez digitālajiem muskuļiem neesot iespējama.
Lai gan Znotiņa tiek kritizēta par pārcenšanos savā amatā un pārāk centīgu naudas atmazgāšanas apkarošanu, viņas nostāja ir un paliek bezkompromisa. “Četros gados, kurus esmu pavadījusi amatā, esmu guvusi pārliecību, ka finanšu noziegumu apkarošanā nav iespējams izdarīt par daudz,” saka I. Znotiņa.
