Integrācijai prasa atvēlēt vēl 2 miljonus eiro. Kā naudu izmantos? 0
Dažādiem sabiedrības integrācijas pasākumiem nākamgad papildus būs nepieciešami vairāk nekā divi miljoni eiro, tā šotrešdien, 26.septembrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputātus informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Anita Kleinberga.
Papildu līdzekļu pieprasījums gan nav saistīts ar to, ka nākamgad būtu iecerēti kādi jauni integrācijas pasākumi vai tiktu prognozēts milzīgs iebraucēju vilnis.
“Diemžēl situācija ir tāda, ka sabiedrības integrācijas ilgstošie pasākumi netiek skaitīti valsts pamatbudžeta bāzē. Tādēļ katru gadu mums tiem jālūdz finansējums no jauna kā jaunās politikas iniciatīvām,” skaidroja A. Kleinberga.
Pašlaik integrācijas pasākumiem ieplānoti aptuveni 2,2 miljoni eiro no Latvijas nodokļu maksātāju naudas un aptuveni 12,5 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondiem.
Taču, pēc KM aprēķiniem, ar to nepietiek.
Lielākā summa – 543 122 eiro – paredzēta mazākumtautību līdzdalības un kultūras programmām, tostarp ģimeņu apmaiņas programmai, starpskolu pilsoniskajām iniciatīvām, kultūras vēstniekiem, radošām nometnēm un citiem mazākumtautību pasākumiem. Vēl 423 575 eiro nepieciešami pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalstam (valsts budžeta programmai “NVO fonds” un reģionu NVO atbalsta programmai).
Demokrātiskas informācijas telpas stiprināšanai nepieciešami 383 196 eiro, kas tiks izmantoti sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” vajadzībām, Latgales mediju atbalstam un Latvijas Radio – mazākumtautībām un diasporai adresēta satura veidošanai. Latviešu valodas stiprināšanai (kursi pieaugušajiem cittautiešiem un reemigrantiem, tālmācība diasporas bērniem) nepieciešami 367 149 eiro, diasporas atbalstam (dalība Dziesmu un deju svētku kustībā, kultūras pieejamība ārvalstīs, “3×3” un “2×2” nometnes) – 171 377 eiro, sociālās atmiņas programmu atbalstam – 44 000 eiro.
Vēl 116 265 eiro paredzēti integrācijas politikas pilnveidei un jaunām ieviešanas metodēm, bet latgaliskās vides stiprināšanai nākamgad tiks lūgti 7000 eiro.
Iepazīstoties ar KM informāciju par plānotajiem pasākumiem, deputāti kopumā izteica atbalstu papildu līdzekļu pieprasīšanai.
Daži pat pauda izbrīnu, ka atsevišķās jomās ministrija bijusi tik pieticīga. “Kā jūs iedomājaties par 7000 eiro stiprināt latgalisko kultūrvidi?” neizpratnē bija Anrijs Matīss (“Saskaņa”). KM parlamentārā sekretāre Marika Zeimule paskaidroja, ka par šo naudu nākamgad plānots Latgales nevalstisko un kultūras organizāciju vadītāju seminārs, kurā tiks apkopotas nākotnes vajadzības.
Piesardzīgāks bija Arvīds Platpers (LRA), kurš jautāja, vai ierēdņu rīcībā ir kādi analītiski pētījumi par to, cik veiksmīgi bijuši iepriekšējie integrācijas pasākumi, piemēram, bēgļu iekļaušanā. Šādus pētījumus gan KM pārstāvji uzrādīt nevarēja.
