1. 0
Jauna dvēsele, kas radusies cilvēka piedzimšanas brīdī.
Tās galvenais uzdevums ir atrast savu es un uzkrāt pieredzi. Jā, uz to vistiešāk attiecas jautājums: “Kas es esmu?” Vieniniekam patīk viss jaunais, tēlaini runājot – viņš uzreiz ierauga to, kas spīd virspusē, taču neiedziļinās būtībā. Kā mazs bērns, kurš visu grib iebāzt mutē vai visur ieķibināt pirkstus: rozetē, ugunī, ūdenī, saldējumā…
Šī dvēsele nereti iekuļas dažādās avantūrās. Arī pieauguši būdami, šādi cilvēki nereti uzvedas bērnišķīgi. Citiem tā vien gribas viņus pamācīt, pieskatīt, pakratīt ar pirkstu. Vieniniekam trūkst ne tikai pieredzes, bet arī intuīcijas. Toties viņam nav karmisko parādu!
Cilvēkam ar šādu dvēseli ir jāiemācās analizēt savu rīcību, nonākt pie secinājumiem un nodarboties ar pašattīstību. Viņa pluss ir spēja ātri apgūt informāciju, jo viņš ir kā balta lapa – ko uzrakstīsi, tas būs. Viņam vēlams uzturēties veiksmīgu un neatkarīgu cilvēku lokā, lai pārāk bieži nekluptu pār savām kļūdām.
Var sacīt, ka Vieninieks ir ne tikai skolēns, bet arī skolotājs tiem, ar kuriem nonāk saskarsmē. Viņš uzreiz atspoguļos visu, ko mums gribēsies Vieniniekā ieguldīt, un uzreiz būs redzams, kādas sekas atstāj mūsu vārdi vai rīcība un kādi ir mūsu nolūki.
