Skats no iekšpuses 1
Pirms kolonoskopijas tiek izsniegta speciāla vienreizējas lietošanas veļa, un izmeklējums ilgst 15–20 minūšu.
Procedūras laikā jāguļ uz kreisā sāna, un ārsts caur anālo atveri un taisno zarnu resnajā zarnā ievada kolonoskopu – lokanu un mīkstu instrumentu, kas sastāv no nelielas sterilas caurulītes, iebūvēta gaismas avota un kameras. Datora ekrānā palielinājumā redzamas gļotādām klātās zarnas sieniņas.
Izmeklējums ir nepatīkams un dažreiz pat sāpīgs. To izraisa gaisa nonākšana zarnās, jutīgums kolonoskopa kustību dēļ. Tāpēc parasti veic anestēziju, preparātu ievadot vēnā. Sāpes un diskomforts mazinās, un dažreiz pacients procedūras laikā iegrimst vieglā snaudā. Vēl 12 stundu pēc izmeklējuma nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus, strādāt augstumā un ar mehānismiem, kas prasa precizitāti un koncentrēšanos, jo pēc medikamentu lietošanas var būt samazināta uzmanība un koncentrēšanās spējas.
Tūlītējs rezultāts
Vajadzības gadījumā kolonoskopijas laikā iespējamas nelielas operācijas, piemēram, apturēta asiņošana zarnās vai izņemti polipi. Ja ārsts pamana aizdomīgas pārmaiņas resnās zarnas gļotādā, tiek veikta biopsija – ņemts audu paraugs histoloģiskam izmeklējumam.
Kolonoskopija ļauj konstatēt čūlas, divertikulozi, kolītu, audzējus, polipus, asiņojošus resnās zarnas gļotādas apvidus u.c. pārmaiņas, bet lielākā nozīme šim izmeklējumam ir resnās zarnas vēža diagnostikā.
Kolonoskopijas izmeklējuma rezultātus iegūst uzreiz pēc procedūras, izņemot reizes, kad veic biopsiju. Mikroskopiskās analīzes aizņem vairākas dienas.
