Direktori sper izmisuma soļus, meklējot trūkstošos dabaszinātņu skolotājus 48

Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 137
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
Kokteilis
Šlesers neslēpj pārsteigumu – kādā Jūrmalas klubā viņš saņēmis negaidītu dāvanu ar īpašu uzrakstu 12
Lasīt citas ziņas

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, pašvaldībām aizvien aktīvāk jādomā, kā novērst lielo skolotāju trūkumu. Jo sevišķi daudz vakanču ir dabaszinātņu jomā, un, tā kā jaunu skolotāju šajā nozarē sagatavots maz, vienīgā cerība esot pārvilināt fiziķus un ķīmiķus no industrijas – pētniecības un ražošanas.

Vismaz tā secināts Ogres novadā, kas nolēmis atvēlēt pašvaldības finansējumu, lai maksātu īpašas, palielinātas algas tieši fizikas, programmēšanas un arī ķīmijas skolotājiem vidusskolas posmā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par 40 stundu slodzi nedēļā tiek solīts 1800–2200 eiro mēneša atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Tiesa, te gan jāpiebilst, ka skolotāju “normālā” darba slodze ir 30 stundas nedēļā, par ko minimālā likme no 1. septembra būs 900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tātad Ogres labi atalgotajiem skolotājiem būs jāstrādā vairāk, bet toties viņi arī pelnīs daudz vairāk.

Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs jūlija beigās tviterī vēstīja par pašvaldības piedāvājumu potenciālajiem fizikas skolotājiem.
Ekrānuzņēmums no Twitter

Lielās algas minētas darba sludinājumos, kuros meklē skolotājus Ogres Valsts ģimnāzijai, taču, kā sarunā ar “Latvijas Avīzi” teic Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, tādas pašas algas varēs saņemt novada skolās jau strādājošie fizikas un ķīmijas skolotāji, ja vien viņi strādā vidusskolas klasēs un saņēmuši trešo, tātad augstāko, pedagoģiskās kvalifikācija pakāpi.

Ogres 1.vidusskolas direktors Igors Grigorjevs piedalās preses konferencē, kurā informē par pilnveidotā mācību satura modeli vidusskolā.
Foto: Edijs Pālens/LETA

I. Grigorjevs norāda – ar valsts mērķdotāciju skolotāju algošanai tādām algām, protams, nepietiek. Pašvaldība dod arī savu artavu, jo rēķinās, ka “šo nozaru profesionāļi darba tirgū ir ļoti pieprasīti”.

Jautāts, vai citu mācību priekšmetu skolotāji nejutīsies aizskarti, ja daļa kolēģu pelnīs vairāk, esot tādā pašā amatā, tikai pasniedzot citu priekšmetu, I. Grigorjevs atbild, ka par kopējo skolotāju algu līmeni ir atbildīga valsts.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka, ņemot vērā situāciju darba tirgū, ir tikai normāli, ka dažām pedagogu kategorijām jāsāk maksāt vairāk.

Arī “bagātajām” skolām problēmas

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns tomēr uzskata, ka zināmu viļņošanos algu dažādība skolu kolektīvos varētu radīt.

Foto: Ieva Čīka/LETA

“Skolotājus interesē, cik tad pelna citi kolēģi. Ja tiek publicēts vakances sludinājums, viņi vienmēr rūpīgi izpēta: ko tas sola, vai jaunpienācējam nebūs kaut kas vairāk kā man,” novērojis R. Kalvāns. Ogres gadījumā direktoru no skolotāju neapmierinātības gan var pasargāt tas, ka tas ir pašvaldības lēmums, tātad direktors nav vainīgs.

R. Kalvāns gan norāda, ka Ogres novada piedāvātā alga nav daudz lielāka kā lielajās skolās kopumā. Piemēram, viņa vadītajā skolā par 30 darba stundām nedēļā maksā 1200 eiro. Ja būtu jāstrādā 40 stundas, tie jau būtu 1600 eiro.

Reklāma
Reklāma

Neraugoties uz to, ka pedagogu algas ne visās skolās ir zemas, R. Kalvāns ir pārliecināts, ka ar skolotāju trūkumu rudenī saskarsies visas skolas, arī tā saucamās bagātās skolas, kas lielā skolēnu skaita dēļ var atļauties par likmi maksāt vairāk nekā citās skolās.

“Pašvaldības un direktori būs gatavi darīt daudz, lai piesaistītu skolotājus. Tie būs izmisuma soļi, kas būs jāsper, jo citādi stundas nenotiks, kritīsies izglītības kvalitāte,” tā R. Kalvāns.

Tieši eksaktajos mācību priekšmetos pedagogu trūkst visvairāk: portālā “Esiskolotajs.lv” 3. augustā tika uzrādītas 109 vakances fizikas un dabaszinību skolotājiem.

Tikmēr pērn augstskolu absolvēja vien trīs jaunie fizikas skolotāji. Tā gan nav tikai pagājušā gada problēma. Kā norāda I. Grigorjevs, pēdējos desmit gados kopumā ir sagatavots ļoti maz fizikas skolotāju. Šo speciālistu vecuma struktūra parāda, ka pat 30% no viņiem sasnieguši 50 gadu vecumu, tātad ilgi skolās vairs nestrādās.

Kopumā šajā portālā pieteiktas 1055 skolotāju vakances, visvairāk to ir Rīgā.

Maksā vairāk “pa kluso”?

I. Dundure uzskata, ka Ogres novads nebūs vienīgā pašvaldība, kas, lai risinātu vakanču problēmu, pedagogiem piedāvās ievērojamas piemaksas. Taču diez vai daudzas vietvaras to darīšot publiski: parasti tas notiekot pārrunās ar pretendentiem.

Jau tagad sludinājumos var redzēt, ka likme par slodzi gan piedāvāta tikai 1000 eiro, bet ir piebildes, ka iespējams strādāt vairāk nekā vienu slodzi vai var saņemt kādas piemaksas.

LPS gan nav ziņu par to, cik pašvaldības jau līdz šim līdzfinansējušas skolotāju algas, lai tās būtu konkurētspējīgas.

Tomēr drīzumā iecerēts aptaujāt novadu un pilsētu domes gan par to, cik tām ir pedagogu vakanču, gan arī par to, cik lielu finansējumu tās iegulda skolotāju algās. Arī Ogres novadā pašvaldība jau līdz šim līdzfinansējusi pedagogu algas, taču līdz šim tas parasti darīts, lai nodrošinātu samērīgu algu skolās, kur ir maz skolēnu, līdz ar to skolotāju algām ir neliels valsts finansējums.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka pedagogu dažādās algas var kaitēt mikroklimatam skolās. “Mēs esam par skolotāju līdztiesību, un, ja pašvaldībai ir rocība maksāt piemaksas, tad tās būtu jāsaņem visiem skolotājiem.

Es saprotu, ka tieši tajās jomās, kas saistās ar STEM (dabaszinātnes, inženierzinātnes un matemātika), darba tirgū visvairāk trūkst darbinieku, tāpēc ķīmijas un fizikas skolotāji ir ļoti svarīgi.

Bet vai tad latviešu valodas un literatūras skolotājs nav svarīgs? Viņa darbs taču ļoti ir saistīts ar mūsu nacionālajām vērtībām, mūsu nacionālo identitāti! Kā tas var būt mazāk svarīgi? Mēs ka arodbiedrība sakām, ka katrs skolotājs ir svarīgs,” tā I. Vanaga.

Skolotājus pārpērk

Jau līdz šim notikusi aktīva skolotāju pārpirkšana, kad skolotājs aiziet uz citu skolu tāpēc, ka tur piedāvā lielāku algu vai citus bonusus. “Nav tā, ka, ja skolā ir aizpildītas vakances, tad direktors var būt drošs, ka tā tas arī būs visu mācību gadu,” norāda I. Dundure.

Jo akūtāks būs pedagogu trūkums, jo asāka šī konkurence par pedagogiem varētu būt.

R. Kalvāns ir ļoti skeptisks par Ogres novada iespējām piesaistīt skolotājus no industrijas:

“Ar šo algu viņi piesaistīs skolotājus, taču tie būs no citu pašvaldību skolām. No industrijas profesionāļi nenāks. Gan tāpēc, ka industrijā algas tomēr ir vēl lielākas, gan tāpēc, ka skolās ir pavisam cita darba specifika.

Tos, kuri gatavi nomainīt darbu ar pieaugušiem cilvēkiem uz darbu ar skolēniem, jau izķēris projekts “Mācītspēks”.

Nevajag domāt, ka piedāvātās algas dēļ kāds labs ķīmiķis pametīs darbu, piemēram, “Grindekā” un nāks uz skolu.”

Cik pretendentu pieteiksies uz Ogres novada dāsni finansētajām skolotāju vietām, pagaidām nav zināms, jo pieteikšanās noslēgsies 15. augustā. Taču, kā atklāj I. Grigorjevs, interese par šīm vakancēm izrādīta gana liela.

Piedāvā dienesta dzīvokļus, veselības apdrošināšanu

Portālā “Esiskolotājs.lv” redzams, ka pašvaldības gatavas arī ar citām metodēm pievilināt skolotājus: tiek piedāvāts dienesta dzīvoklis, mentora atbalsts, veselības apdrošināšana, ceļa izdevumu kompensācija un citi labumi.

Piemēram, Engures novadā fizikas skolotājam alga par likmi gan tiek solīta tikai 900 eiro. Toties būšot gan dienesta dzīvoklis, gan mentors.

Zemītes sākumskolā meklē sporta un veselības skolotāju, bet alga vēl mazāka – tikai 830 eiro, toties bez jau minētajiem bonusiem tiek solīta arī vieta bērnudārzā pedagoga bērnam.

Sasparojusies arī Rīga, kur, piemēram, 95. vidusskolā tiek meklēti gan bioloģijas, gan latviešu valodas, gan arī vēstures un datorikas skolotāji. Visiem alga būšot 950 eiro par likmi.

Tiesa, strādāt varētu nākties vairāk nekā vienu slodzi, jo kontaktstundas vien būšot 30 stundas nedēļā. Toties bonusu daudz – dienesta dzīvoklis, ceļa izdevumu kompensācija, veselības apdrošināšana, vieta bērnudārzā un mentors.

Interesanti gan būtu pasekot, vai visi šie solījumi piepildītos, kad skolotājs būtu atrasts.

I. Vanaga zina stāstīt par gadījumiem, kad skolotājam piesolītais dienesta dzīvoklis reāli neesot apdzīvojams.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.