“Tā ir sensitīva informācija!” Zane Driņķe neuzskata, ka diagnožu norādīšana slimības lapā būtu pareizākais risinājums 28
Zane Driķe, Biznesa augstskolas “Turība” rektore un profesore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes locekle un LTRK Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētāja, TV24 raidījumā “Preses klubs” komentēja ieceri darba nespējas lapā norādīt diagnozi, uzsverot, to, ka tā ir īpaši sensitīva informācija.
Driņķe atzīst, ka ir cilvēki, kas darba nespējas lapas atver nepamatoti: “Skaidrs, ka jā, ir problēma ar to, ka tās slimības lapas tomēr, kas nav atbilstoši iedotas, ja tā var teikt, un tā tālāk, ir, iespējams, jāizskauž negodprātīgā tieksme pret šo – tas ir skaidrs. Par to jau neviens nešaubās. Ja tu tiešām esi slims, tad tev ir tā slimības lapa.”
Viņa norāda, ka pašai nav bieži nācies izmantot darba nespējas lapu, vien tad, kad salauza kāju, tad Driņķe atvēra slimības lapu, jo fiziski vairs nespēja nokļūt darbā: “Es tagad nevaru atcerēties, vai man vispār ir bijušas slimības lapas, bet, acīmredzot, ir. Laikam bija vienreiz.”
Driņķe uzsvēra, ka, lai izskaustu negodprātīgo praksi darba nespēju lapu jautājumā, risinājums nav norādīt diagnozi: “Šis, manuprāt, nav risinājums – tā ir sensitīva informācija. Es piekrītu, par to citu, ka tur varētu, tā, cita vietā, klasifikators var mainīties un tā tālāk.”
Viņa arī norādīja uz iespējām slimības lapas pārbaudīt: “Vienmēr pastāv iespēja pārbaudīt ģimenes ārsta izrakstītās slimības lapas. Komisija var atnākt un pārbaudīt, un to arī dara. Darba devēji to dara. Tas, protams, arī ir rīks.”
Jau iepriekš vēstījām, ka nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanas mazināšanai Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām nodarbināto vidū, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.
VM apkopotie dati liecina, ka pērn 80,4% gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.
Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni “cits cēlonis”, tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.
Cits VM priekšlikums ir anulēt atvērtu darbnespējas lapu pēc noteikta perioda, ja tajā ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
VM piedāvā arī izstrādāt mehānismu darbnespējas lapu regulējumā, kas mazinātu nodarbināto motivāciju pieprasīt tās uz maksimālo termiņu. Ministrijas skatījumā, jādefinē situācijas, kurās anulēšana nenotiek automātiski, piemēram, ja ir objektīvi iemesli informācijas neaktualizēšanai, piemēram, ārstniecības iestādes kļūdas vai specifiskos citos gadījumos.
VM dati liecina, ka pērn VI tika izskatītas 495 darba devēju sūdzības par, iespējams, nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām 117 jeb 32,4% gadījumu tika veiktas korektīvas darbības.
Kopumā novērojams, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu pērn ir pieaudzis ne tikai izskatīto iesniegumu skaits, bet arī korektīvo darbību apjoms. Salīdzinoši 2023.gadā tika izskatītas 404 sūdzības un veiktas 79 korektīvas darbības.
Ārstiem visbiežāk tiekot uzdots veikt korektīvās darbības, kas saistītas ar neprecīzi norādītu darbnespējas cēloni. Piemēram, kā B lapas cēlonis tiek norādīta “slima bērna kopšana”, lai gan faktiskais cēlonis ir “slima bērna ar kaulu lūzumiem kopšana”. Šādos gadījumos esot būtiski veikt korekcijas ne tikai datu kvalitātes nodrošināšanai, bet arī tāpēc, ka tas ietekmē darbnespējas apmaksas ilgumu – attiecīgi no 14 līdz 21 dienai.
Praksē novēroti arī gadījumi, kad darbinieks ārstam iesniedz pašrocīgi parakstītu apliecinājumu, ka trauma nav gūta darba vietā, bet sadzīvē. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt cēloni no “nelaimes gadījums darba vietā” uz “cits cēlonis”.
Līdz ar to nepieciešams nodrošināt atbalstu ārstiem, informējot par aktuālajam izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, diskutēt par nepieciešamajiem uzlabojumiem un veikt skaidrojošu darbu, nodrošinot, ka ārstiem ir pieejama aktuālākā informācija, pauž VM.
Ministrijas ieskatā, būtiski turpināt diskusijas, lai izvērtētu arī iespēju ieviest ārstēšanās režīma noteikšanu nodarbinātajiem un tā atzīmēšanu darbnespējas lapas veidlapā.
