Izstrādātas vadlīnijas medniekiem un mežstrādniekiem par lāča klātbūtnes noteikšanu mežā 52
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas medniekiem un mežstrādniekiem, lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos) īpatņu klātbūtni, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Materiālā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis, un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka ikgadējie lāču monitoringa dati uzrāda augšupejošu populācijas līkni, sasniedzot teju 80 īpatņu, kas konstatēti Latvijas mežos.
Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos skaits ar šiem dzīvniekiem. Lai satiekoties neciestu nedz lāči, nedz cilvēki, būtiski ir jau laikus pamanīt pazīmes, kas signalizē gan par paša lāča, gan viņa migas klātbūtni, jo tas ļautu savlaicīgi izvairīties no nevajadzīga traucējuma lācim.
Vadlīnijās ietverti ne vien skaidrojumi, bet arī vizuāli uzskates līdzekļi – dabā uzņemtas fotogrāfijas, ļaujot vieglāk saprast pazīmes.
Sagatavotais materiāls pieejamas DAP tīmekļvietnē “www.daba.gov.lv/lv/vadlinijas”.
Lai gan materiāls sagatavots specifiskai mērķauditorijai, kurai ikdienā ir vislielākā iespējamība tikties ar lāčiem, tās noderēs ikvienam dabā gājējam – ogotājiem, sēņotājiem, pārgājienu vadītājiem un citiem.
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus (kg), bet lāču tēviņu svars var sasniegt pat 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt 30 gadu, un tam nav dabisko ienaidnieku.
Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku viņi dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.
Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā un aprīlī. Priekšlaicīgu migas pamešanu var veicināt klimata izmaiņas un laika apstākļi, barības rezervju izsīkums organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.
Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.
Pašlaik pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, ASV, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.
