Vai man ir tiesības uz atvaļinājumu reizē ar citu kolēģi mazā kolektīvā? Likums nenostājas neviena pusē; ko šādā situācijā darīt?
0
Atvaļinājums – ceļojums ārzemēs vai atpūta mājas dīvānā – tas ir laiks, ko gaida ikviens nodarbinātais. Tie, kas paši sev nav priekšnieki, zina, ka, strādājot kolektīvā, ir jāspēj pielāgoties arī pārējiem kolēģiem.
Bet ko darīt, ja kolektīvs ir mazs un atvaļinājumu vienlaikus vēlas vairāki cilvēki? Tieši šāda situācija ir mūsu lasītājai.
Daira vēršas pie mums ar savu stāstu un jautājumiem: “Esam neliels kolektīvs – vien 5 cilvēki, tāpēc iekšēji esam vienojušies, ka atvaļinājumus neņemam vienlaikus. Cenšamies plānot tā, lai vienlaikus nav vairāk nekā 1 cilvēks atvaļinājumā. Taču šoreiz neplānoti ir sanācis tā, ka man uzdāvināja ceļojumu pēc 2 mēnešiem, taču tajā laikā atvaļinājumā ir jau kolēģe. Arī viņai ir plāni, tāpēc sarunāšana nederēs. Vai ir kādi noteikumi, kam ir priekšroka uz atvaļinājumu? Vai darba devējam ir tiesības noteikt, ka 2 cilvēki reizē nevar doties atvaļinājumā?”
Darbinieku vēlmes nav galvenais, bet ir jārod kompromiss
Lai noskaidrotu, kā šādās situācijās rīkoties, jo visi taču gribam doties pelnītā atpūtā, sazinājos ar Valsts darba inspekciju.
Valsts darba inspekcijas pārstāvji skaidro: “Atbilstoši Darba likuma 150. panta pirmajai un otrajai daļai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Darba devējam, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ir pienākums pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Likumā noteikts “pēc iespējas”, jo ne vienmēr darba devējs varēs apmierināt visu darbinieku vēlēšanos. “Lai gan darbinieku vēlmes nav absolūtas un nav obligāti vienmēr jāievēro, tomēr strīda gadījumā darba devējam jāspēj pierādīt, ka tās ir noskaidrotas, un pamatot, ka darbinieku vēlmes nav ņemtas vērā objektīvu, ar uzņēmuma darbību saistītu apsvērumu dēļ” (skat. Darba likums ar komentāriem. Autoru kolektīvs. – Rīga: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2020. – 404.lpp.).
Tādejādi, darba devējam, piešķirot atvaļinājumu, ir tiesības pirmām kārtām ņemt vērā uzņēmuma normālas darba gaitas nodrošināšanas nepieciešamību, proti, darbinieka vēlmes darba devējam ne vienmēr ir saistošas. Par konkrētu apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas laiku darba devējam un darbiniekam jāvienojas, rodot kompromisu.
Izņēmuma gadījumi, kad darba devējam ikgadējais apmaksātais atvaļinājums darbiniekam piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā, noteikti Darba likuma 150. panta piektajā daļā.
Proti, šādas tiesības noteiktas darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.
Tāpat vēl viens izņēmuma gadījums, kad darba devējam atvaļinājuma piešķiršanā jāņem vērā darbinieka vēlmes, noteikts Darba likuma 150. panta ceturtajā daļā, –
sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.
Citi izņēmuma gadījumi likumā nav noteikti.
Atbilstoši Darba likuma 55. panta otrās daļas 4. punktam darba devējs atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību var noteikt darba kārtības noteikumos. Līdz ar to, darba devējs nav ierobežots iekšējā kārtībā noteikt tādus atvaļinājuma izmantošanas kārtības noteikumus, kas nodrošinātu normālu uzņēmuma darba gaitu, vienlaikus darba devējam jāspēj nodrošināt, lai iekšējie noteikumi salīdzinājumā ar likumā noteiktajiem nepasliktinātu darbinieku tiesisko stāvokli.
Atbilstoši Darba likuma 28. pantam darba tiesisko attiecību ietvaros darbinieks ir pakļauts darba devēja noteiktajai kārtībai un rīkojumiem, proti, darba tiesiskajās attiecībās raksturīga darbinieka pakļaušanās darba devēja noteiktajai kārtībai, tajā skaitā noteiktajai atvaļinājumu izmantošanas kārtībai.
Darbinieka tiesības izmantot atvaļinājumu viņam vislabāk vēlamā laikā nav absolūtas un bieži vien atvaļinājuma izmantošana konkrētā laikā ir pušu savstarpējā kompromisa jautājums. Atvaļinājuma izmantošana darbiniekam vēlamā laikā var tikt ierobežota objektīvu, ar uzņēmuma darbību saistītu apsvērumu dēļ.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
