“Ja neizdosies atrisināt pāris dienu laikā…” Artis Pabriks skaidro, vai un kā Irānā notiekošais var ietekmēt Latviju un pasauli
18
Nedēļas nogalē pasaulē norisinājās satraucoši notikumi – medijos jau plaši ziņots par karu Irānā. Kas īsti tur notiek, par ko ir konflikts un kā tas varētu ietekmēt Latviju un kārtību pasaulē, jautāju cilvēkam, kura viedoklī par pasaules notikumiem allaž ar interesi ieklausos, – Artim Pabrikam, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktoram, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājam.
Lai skaidrotu pašreiz notikušo, vispirms nedaudz jāatskatās pagātnē, jāsaprot, kas Irāna ir kā valsts un kāds režīms tur darbojas. A.Pabriks saka: “Kopš 1979. gada Irānu pārvaldīja fundamentāls reliģisks ajatollas režīms, kas lielā mērā bija antagonisks daudzām Tuvo Austrumu valstīm, jo īpaši Izraēlai. Irānas režīms ir atbalstījis virkni dažādu teroristisku organizāciju kā Hezbollah Libānā, Hamās Gazā un daudzus citus. Šis Irānas režīms ir bijis viens no galvenajiem Krievijas atbalstītājiem karā pret Ukrainu, vienlaikus režīms bijis ļoti agresīvs pret savu valsti un tās pilsoņiem. Ja runājam kaut vai par pēdējo sacelšanos Irānā, kas gan tur nav bijusi vienīgā tāda, ir aizdomas, ka tur gājuši bojā desmiti un pat simti tūkstoši cilvēku. No šāda viedokļa raugoties, protams, šāda režīma krišana vai vēršanās pret to no reālpolitiskā un morālā viedokļa ir vērtējama pozitīvi.”
Likumsakarīgi, ka mūs visvairāk interesē, kā uz šiem notikumiem vajadzētu raudzīties no Latvijas skatupunkta. A.Pabriks uzsver, ka ir pilnīgi skaidrs, ka neviens Krievijas kara atbalstītājs nevar būt mūsu draugs, līdz ar to būtu labi, ja Irānas režīms kristu, ja turpmāk netiktu sniegts atbalsts Krievijai, tādējādi, iespējams, pasliktinot Krievijas pozīcijas karā pret Ukrainu.
Režīma krišana mazinātu arī atbalstu teroristiskajām organizācijām, kas vēršas gan pret Izraēlu, gan daudzām citām reģiona valstīm.
“Vienlaikus jāatzīmē, ka, no tiesiskā viedokļa raugoties, šāds uzbrukums ir apšaubāms, bet, kā jau mēs zinām, ar noziedzniekiem un teroristiem ir grūti tikt galā, ievērojot vispārpieņemtās normas.
Piemērs šeit ir kaut vai tie paši ēnu kuģi – it kā likumdošanā nekas par tādiem nav nodefinēts, taču mēs jau gadiem skatāmies, kā tie peld mums garām ar Krievijas naftu, bet neko tur nevaram padarīt,” norāda eksperts.
Aktuāls ir arī jautājums par to, cik ilgi šis konflikts varētu turpināties, vai tas varētu pāraugt plašāka mēroga nemieros. Jautāju A.Pabrika viedokli par šo.
“Kad šis karš beigsies, šobrīd nav skaidrs. Pirmām kārtām, uzbrukumi notika tieši Irānas iedzīvotājiem. Saskaņā ar ziņām, triecieni tika doti pa infrastruktūru, taču arī ASV taupa resursus un nav gatavas ilglaicīgai bombardēšanai, kamēr Irāna šādiem apstākļiem jau ir gatavojusies. Nav zināms, vai esošais režīms varētu tikt nomainīts, jo aiz katra ajatollas režīma līdera ir 4 (!) pakāpju secība – ja viens tiek nogalināts, vietā stājas nākamais. Līdz ar to šāds režīms var izdzīvot ilgi. Mēs arī nezinām, kāds ir Trampa plāns,” norāda A.Pabriks.
Protams, pasaules un Latvijas interesēs būtu, lai Irānā izveidotos tāda valdība, kas ir demokrātiska, draudzīga Izraēlai un Eiropai, bet ne tik draudzīga autoritāriem Krievijas režīmiem.
Saglabājas gan bažas, vai šāds konflikts neieilgs, jo Irāna ir ļoti ietekmīga valsts – tā ir ceturtā lielākā naftas ražotāja pasaulē, tur mīt ap 88 miljoniem cilvēku. Vai tas viss beigsies ar nelielu cenu celšanos un nedēļu ilgu militāro konfliktu?
“Ja šo jautājumu neizdosies atrisināt pāris dienu vai nedēļas laikā, pārsteiguma moments no Izraēlas un ASV puses būs zudis. Viņiem arī nav neizmērojami daudz raķešu. Tad būs jāmeklē citi risinājumi. Šobrīd vēl daudz kas ir miglā tīts,” norāda eksperts.
Līdz ar to kopējais secinājums ir, ka, no morāles un reālpolitikas viedokļa raugoties, notiekošais Irānā drīzāk vērtējams pozitīvi, taču, no tiesiskā viedokļa, protams, tas neatbilst normām. Kā saka A.Pabriks, “mums vienmēr dzīvē jāizvēlas, kas ir svarīgākais, jo lietas nav viennozīmīgas”.
Latvijas drošība šobrīd nav apdraudēta, taču ir jāierobežo imigrācija, jo tā varam importēt papildu konflikta iespējas.
