Latviešiem pēdējā iespēja uzpildīties “pa lēto”: degviela Eiropā jau šodien ir “uz pusi dārgāka” un vietējie brīdina, ar ko rēķināties mums 78
Eiropas dabasgāzes cenas pirmdien strauji pieauga, jo saasinātais konflikts Tuvajos Austrumos lika Katarai apturēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pasaulē lielākajā šāda veida rūpnīcā, raksta euronews.com.
Eiropas etalonā dabasgāzes cena, kas tiek tirgota Nīderlandes TTF biržā, pēcpusdienas sākumā pieauga pat par 45%, sasniedzot aptuveni 46 eiro par megavatstundu.
Strauji kāpa arī dabasgāzes cenas Apvienotajā Karalistē – NBP etalona cena pieauga vienlaikus ar kontinentālās Eiropas tirgiem.
Augstā tirgus svārstība izraisījusi krasas cenu izmaiņas pat minūšu laikā.
Straujais cenu kāpums sekoja pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai, kas vēl vairāk saasināja spriedzi reģionā, kuram ir būtiska nozīme globālajās energoresursu piegādēs.
Uzņēmums QatarEnergy pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka pēc uzbrukuma tā infrastruktūrai apturējis sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu, kas saistīta ar milzīgo North Field gāzes atradni, taču sīkāku informāciju par ietekmi uz darbību nesniedza.
Tāpat energoresursu tirgotāja AS “Virši-A”, kas strādā ar zīmolu “Virši”, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.
Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%.
Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.
Vienlaikus Vība uzsvēra, ka esošā ģeopolitiskā situācija neietekmē un arī nākotnē neietekmēs uzņēmuma noslēgto degvielas piegādes līgumu izpildi ar degvielas ražotājiem.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere aģentūrai LETA norādīja, ka saspīlējums Tuvajos Austrumos un traucētā kuģniecība Hormuza jūras šaurumā ir radījusi tūlītēju reakciju globālajās biržās, izraisot strauju naftas cenu kāpumu.
Ņemot vērā, ka šis reģions ir kritiski svarīgs pasaules energoresursu eksportam, jebkura nestabilitāte tieši ietekmē resursu pašizmaksu visā pasaulē.
Savukārt attiecībā uz situāciju Latvijā asociācijas vadītāja norādīja, ka Latvijas degvielas cenas ir tieši atkarīgas no naftas produktu cenām biržā un eiro un ASV dolāra kursa.
Pēc viņas teiktā, pašreizējais 10% lēciens biržā rada neizbēgamu augšupvērstu spiedienu arī uz mazumtirdzniecības cenām Latvijā. Tomēr izmaiņas degvielas uzpildes stacijās notiek pakāpeniski, ņemot vērā tirgotāju rīcībā esošos krājumus un konkurences apstākļus.
Ligere sacīja, ka precīzu degvielas cenu pieauguma apmēru prognozēt ir pāragri, jo tas būs atkarīgs no tā, cik daudz pieaugs cenas biržās un cik ilgi tās saglabāsies attiecīgajos līmeņos, kā arī – vai tiks pilnībā atjaunota droša tankkuģu kustība.
Viņa arī uzsvēra, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, degvielas pieejamība Latvijā patlaban nav apdraudēta.
Savukārt degvielas tirgotāja SIA “Neste Latvija” pārstāvji aģentūrai LETA sacīja, ka degvielas cenas ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules tirgus cenas, valūtas kursi, nodokļi un vietējā konkurence, kas kopā ar globālajiem notikumiem ietekmē cenas degvielas uzpildes stacijās. Tādēļ turpmāko degvielas cenu attīstību uzņēmuma ieskatā ir grūti prognozēt.
Tāpat degvielas mazumtirgotāja SIA “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs aģentūrai LETA atzina, ka situācija Tuvajos Austrumos jau patlaban ietekmē degvielas cenas un, visticamāk, īstermiņā tās turpinās pieaugt arī degvielas uzpildes stacijās.
Vienlaikus viņš sacīja, ka situācija ir ļoti nenoteikta un iespējamie attīstības scenāriji atšķiras. Pēc viņa teiktā, ļoti svarīgs faktors ir situācija Hormuza šaurumā, jo pa šo ceļu tiek transportēta liela daļa pasaules naftas. Ja kuģu satiksme šaurumā būs traucēta, cenas, visticamāk, turpinās pieaugt, prognozēja Titovs.
Viņš papildināja, ka svētdien, 1. martā, naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ vienojās aprīlī palielināt naftas ieguvi par 137 000 bareliem dienā, kas ir mazāks apmērs nekā iepriekš tika apspriests. Tomēr, pēc viņa teiktā, pat lielāks ieguves apmērs ne vienmēr nozīmē cenu stabilizāciju, jo piegādes joprojām ir atkarīgas no drošas tranzīta plūsmas caur Hormuza šaurumu.
Titovs rezumēja, ka degvielas cenu mazumtirdzniecībā nosaka vairāki faktori, ne tikai naftas cena. Būtiska loma ir arī degvielas produktu biržu reakcijai uz naftas svārstībām, kā arī konkurencei vietējā tirgū. Tāpēc viņš uzsvēra, ka konkrētu degvielas cenu prognozēšana patlaban būtu spekulatīva.
Jau ziņots, ka kopš sestdienas, 28. februāra, Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.
Uzbrukumā likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.
Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.
Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.
