– Cik objektīva ir Latvijai pieejamā informācija par Krievijas armiju? Piemēram, nupat Izraēlas militārais žurnālists bija izteicis viedokli – par spīti milzīgajai propagandai, Krievijas armija esot “sarūsējusi”, tai būtu grūti stāties pret NATO. 37
– Piecdesmit miljardi dolāru gadā, ko Krievija iegulda bruņotajos spēkos, ir ļoti liels cipars. Ja to attiecina uz Krievijas IKP, tas ir vairāk nekā divi procenti. Neskatoties uz Krievijas ekonomisko situāciju, tās finansējums bruņotajiem spēkiem pieaug, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, aprīkotas jaunas bāzes un palielināts karavīru skaits. Nav nekāds noslēpums, ka kaujas spējīgākā Krievijas armijas vienība atrodas netālu no mūsu valsts austrumu robežas.
– Bijušais NBS pulkvedis, tagad “Saskaņas” politiķis Raimonds Rublovskis intervijā avīzei “Vesti” apgalvo, ka no Latvijas bruņošanās neesot jēgas. Lai cik daudz naudas mēs ieguldītu, salīdzinot ar Krieviju un citām lielvalstīm, šī summa būs mikroskopiska…
– Rublovskis ir mans bijušais komandieris, taču viņa ideoloģijai nevar piekrist. Gandrīz visās pasaules valstīs ir bruņotie spēki. Kāpēc pat mazās salu valstiņās ir armija? Tādēļ, ka tas ir neatkarības simbols. Kāpēc Vatikānam nepieciešami Šveices gvardi? Kāpēc Apvienotajā Karalistē un citās monarhijās lielākā daļa karaļnamu vīriešu iziet militāro apmācību? Šādi viņi demonstrē savu attieksmi pret valsti un ir paraugs sabiedrībai. Gribu oponēt savam bijušajam komandierim. Kas tad mums jādara – jānoguļas un jāpaziņo, ka esam maziņi un neko nevaram izdarīt? Nē, mums jāattīsta savas spējas. Vairs nav tā, kā bija Pirmā pasaules karā, kad bija frontes līnija ar 50 000 karavīru vienā pusē un tikpat otrā pusē. Ne vienmēr, lai pretotos, vajadzīga milzīga masa. Atturēšana un agra brīdināšana ir būtiska. Mums jāparāda sava attieksme, ka mēs mērķtiecīgi ieguldām līdzekļus aizsardzībā. Citas valstis dara tāpat – Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Piemēram, Igaunijas aizsardzības budžets jau kopš 2012. gada ir divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un nākamajam gadam valdība piešķīrusi vēl papildu 40 miljonus eiro sabiedroto spēku izveidošanas infrastruktūras izveidošanai, Lietuva nākamgad sasniegs 1,5 procentus, bet Somija aizsardzībā nupat veikusi 3,5 miljardus eiro ieguldījumu.
– Tomēr nevar teikt, ka karavīru skaitam nav nozīmes. Latvijas bruņotajos spēkos šobrīd dien ap 5000 karavīru. Jūs teiksiet, ka ir vēl rezervisti, kuriem ir militārā pieredze. Bet vai viņi paši zina, kādi ir viņu pienākumi, vai tikai to, ka kādā brīdī viņus var pasaukt?
– Mēs sāksim šo sistēmu, sāksim apmācīt rezervistus, būs vairāk mācību. Cilvēkiem vajag saprast, kā valstiska apdraudējuma gadījumā jāaizsargā valsts. Ekonomiskās krīzes gados mūsu ministrijai līdzekļus samazināja visvairāk, daudzi zinīgi cilvēki aizgāja projām no aizsardzības jomas. Tagad visu to atjaunot nav tik vienkārši. Daži domā – hop, iedos naudu, viņi aizies uz lielveikalu un nopirks ballistisko raķeti. Tomēr ieroču iegāde sastāv no ilgstošām sarunām, līgumiem, izgatavošanas un uzstādīšanas. Tanku nav iespējams nopirkt vienā dienā. Citstarp, mūsu uzdevums būs arī robežsardzes pārapbruņošana, lai mūsu ieroču sistēmas ir savietojamas, kaut arī robežsardze ir Iekšlietu ministrijas sastāvā. Likums noteic, ka tā pāriet bruņoto spēku pakļautībā tikai kara gadījumā.
