Foto: Dainis Bušmanis

“Jau tagad mums ir dārgāka elektrība salīdzinājumā ar kaimiņiem!” Par pārmaiņām elektroenerģijas ražošanā 2

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Jau pavisam drīz enerģētikas uzņēmumi Latvijā, kas enerģijas iegūšanai izmanto fosilos resursus – pārsvarā dabasgāzi –, zaudēs atbalsta maksājumus.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 6
17 stundas

Vai tas nozīmēs atteikšanos no dabasgāzes par labu kādam zaļākam kurināmajam? Siltumapgādes uzņēmumi aktīvi virzās biomasas (šķelda, atkritumi, lauksaimniecības biomasa) virzienā, bet elektroenerģijas ražošanā situācija ir sarežģītāka.

Cik ilgi dabasgāze būs izdevīga?

Latvijas lielākajam enerģētikas uzņēmumam “Latvenergo” piederošajās termoelektrostacijās (TEC) pērn saražoja 2780 GWh elektrības, kas jau otro gadu bija jauns rekords, par 5% pārspējot 2018. gadā saražoto. Kā zināms, TEC elektrību 100% apmērā ražo no dabasgāzes.

Kā norāda uzņēmumā, nav pamata situāciju mainīt. Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes loceklis Edgars Vīgants apstiprināja, ka ir maz iespēju dabasgāzei domātās tehnoloģijas izmanot citiem kurināmajiem, piemēram, biomasai, jo tas prasīs papildu investīcijas.

LA.LV Aptauja

Kādu nākotnē redzat dabasgāzes izmantojumu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā?

  • Ja lētāka par citiem resursiem – jāturpina izmantot
  • Jāspēj pārorientēties uz biogāzes, biometāna un ūdeņraža izmantošanu
  • Maksimāli jāaizvieto ar biomasu – šķeldu, atkritumiem, lauksaimniecības biomasu
  • Maksimāli jāaizvieto ar vēja un saules parkiem

Tā vietā viņš uzskata, ka TEC u. c. dabasgāzes koģenerācijas stacijas laika gaitā vienkārši nomainīs dabai draudzīgāki enerģijas ražošanas mehānismi, piemēram, vēja turbīnas un saules enerģijas parki, kā arī elektroenerģijas imports no valstīm, kas savlaicīgi investējušas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijās.

“Dabasgāzes elektrība nākotnē kļūs tikai dārgāka – celsies akcīze, radīsies jauni vides nodokļi, jāpērk kvotas. Jau tagad mums ir dārgāka elektrība salīdzinājumā ar kaimiņiem.”

“Latvenergo” gan vairakkārt uzsvēris TEC darbību nozīmi, nodrošinot Latvijai un Baltijai nepieciešamo jaudu pietiekamību. Turklāt kompānijā tic, ka koģenerācijas staciju loma tirgū nākotnē nevis samazināsies, bet pat palielināsies – neskatoties uz to, vai atbalsts turpinātos vai neturpinātos.

“Mūsdienīga energoapgāde nav iedomājama bez būtiska atjaunīgo energoresursu īpatsvara, tomēr tādi energoresursi kā ūdens, vējš un saule nav pastāvīgi, to aizvietošanai ir nepieciešami citi – tradicionālie energoresursi, tomēr būtiski, lai šie tradicionālie energoresursi tiktu izmantoti ar augstu efektivitāti un minimāliem CO2 izmešiem.

Šī gada sākums ir bijis bagātīgs ar hidroresursiem un ir pieaugusi arī vēja enerģijas loma elektroapgādes bilancē, tomēr nav mazinājusies “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 loma, jo jānodrošina elektroenerģijas ražošana arī brīžos, kad vējš nepūš un ūdens pietece ir zema.

Modernizētās TEC stacijas ir ideāli piemērotas šai lomai, jo pretstatā, piemēram, Igaunijas degslānekļa stacijām, šīs stacijas spēja un spēs nodrošināt elektroenerģijas ražošanu augsti efektīvā procesā ar minimāliem CO2 izmešiem un konkurētspējīgu cenu, turklāt ierobežojot arī cenas pieaugumu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā,” sacīja “Latvenergo” pārstāve Ivita Bidere.

TEC-1 – bez subsīdijām

Jāpiebilst, ka 2017. gadā “Latvenergo” atteicās turpmāk saņemt 75% no ikgadējiem elektriskās jaudas maksājumiem saviem TEC, taču turpināja saņemt 25% no jaudas maksājumiem, kas sedz operatīvās izmaksas. TEC-1 šie maksājumi jau novembrī beigsies, bet TEC-2 25% no jaudas maksājumiem saņems līdz 2028. gadam.

Rēķinoties ar atbalsta maksājumu zaudēšanu, pērn “Latvenergo” vadība pieņēma lēmumu turpināt TEC-1 koģenerācijas bloka ekspluatāciju arī pēc atbalsta beigām. Kompānijā apstiprināja, ka šobrīd tiek veikta TEC-1 modernizācija, kuras rezultātā tiks palielināta turbīnu jauda, uzlabots iekārtu lietderības koeficients un palielināts starp­remontu intervāls.

“Vērtējot no vides viedokļa, “Latvenergo” ir daudz darījis un turpina darīt, lai uzlabotu efektivitāti, palielinātu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu un samazinātu CO2 emisijas, kļūstot neatkarīgākam un pašnodrošinātākam.

TEC pēc rekonstrukcijas ir līdz minimumam samazināts CO2 izmešu apjoms, maksimāli efektīvi izmantojot energoresursus enerģijas ražošanai,” sacīja Bidere.

Viņa uzsvēra, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas Latvijā gāzes kā energoresursa piegādes ir diversificētas, samazinot tās importu no Krievijas, tā vietā izmantojot, piemēram, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Tāpat situāciju tirgū ietekmējusi kopīgā Latvijas, Igaunijas un Somijas tirgus izveidošanās.

Atjaunojamais siltums

Daudz vieglāk pāriet no dabasgāzes uz biomasas izmantošanu ir siltumenerģijas ražotājiem. Jau nākamgad, pateicoties jaunajiem un efektīvajiem AER siltumavotiem siltumcentrālēs (SC) “Imanta” un “Daugavgrīva”, šķeldas apjoms “Rīgas siltumā” kurināmā bilancē sasniegs 50% (šobrīd – 30%). Kā uzsvēra uzņēmuma pārstāve Linda Rence, ilgtspējīga AER izmantošana ir “Rīgas siltuma” prioritāte.

Šobrīd OIK atbalstu saņem vairs tikai divas “Rīgas siltuma” koģenerācijas stacijas – “Imanta” un “Ziepniekkalns”. SC “Imanta” atbalsts tiks pārtraukts 2021. gada jūnijā, bet SC “Ziepniekkalns” – 2023. gada februārī. Kā atklāja uzņēmumā, šobrīd netiek plānota SC “Imanta” koģenerācijas stacijas darbības turpināšana pēc obligātā iepirkuma beigām, jo tām ir jāstrādā nepārtraukti, kas nav iespējams mainīgu elektroenerģijas tirgus cenu apstākļos.

Tā vietā tika vērtētas koģenerācijas stacijas rekonstrukcijas iespējas, un šobrīd tiek veikta jaunas biokurināmā siltumcentrāles izbūve Imantā, kuras jauda būs 40 MW. Savukārt SC “Ziepniekkalns” bio­kurināmā koģenerācijas stacija pēc obligātā iepirkuma beigām plāno turpināt darbu, ražojot siltumenerģiju siltumapgādes vajadzībām un pārdodot elektroenerģijas pārpalikumu elektroenerģijas tirgū.

“Ņemot vērā, ka atbalsta maksājumi lielā mērā tika izmantoti koģenerācijas staciju darbgatavības uzturēšanai, un obligātā iepirkuma atbalsta izbeigšana tiek savlaicīgi ieplānota, būtiska ietekme uz siltumenerģijas cenu un uzņēmuma peļņu nav sagaidāma,” atklāja uzņēmuma pārstāve Linda Rence.

Šobrīd gan pilnīga atteikšanās no dabasgāzes izmantošanas uzņēmumā netiek paredzēta, jo tas neesot ekonomiski un tehniski pamatoti. Tomēr siltumapgādes uzņēmums turpina meklēt iespējas līdz 2050. gadam ieviest atjaunojamo energoresursu izmantošanu 100% apmērā.

Viņa arī sacīja, ka tehnoloģiskās iekārtas biokurināmā projektos ir būtiski dārgākas nekā iekārtas, kas ražo siltumenerģiju ar dabasgāzi, bet par labu nāk tas, ka biokurināmā projektiem piesaistīts Eiropas fondu līdzfinansējums. “Abos biokurināmā projektos tiek izmantotas vismodernākās tehnoloģijas, kas ļauj līdz minimumam samazināt personāla izmantošanu, nodrošina visaugstāko darbības efektivitāti, izmantojot dūmgāzu kondensatorus un dūmgāzu attīrīšanu.”

Interesanti, ka šķelda nav vienīgais plānotais kurināmā veids. Uzņēmums pēta arī iespēju siltumapgādē palielināt zema potenciāla siltumenerģijas izmantošanu, kas ir tehnoloģiskie un kanalizācijas notekūdeņi, kā arī dūmgāzes. Tāpat tiekot domāts par ūdeņraža un saules enerģijas tehnoloģijām, kā arī kurināmā elementu tehnoloģijas. Tomēr pagaidām jaunu tehnoloģiju ietekme uz galveno kurināmā veidu izmantošanas apmēriem ir salīdzinoši neliela.

Biomasas netrūks

Edgars Vīgants norāda, ka daudzi joprojām Latviju uzskata par vienu no zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā, jo vēsturiski, pateicoties HES, kopējais AER izmantojums ir liels, taču ir jāskatās nākotnē, nevis pagātnē. “AER projektu attīstībā Latvija vairāk nekā 10 reižu atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, lai gan vajadzētu iet vienā solī.”

Dabasgāzes izmantošanu kā kurināmo visbūtiskāk ietekmē ūdens pietece upēs – jo vairāk elektrības izstrādājušas HES, jo vairāk samazinās gāzes patēriņš elektrības ražošanai. Kas ir labi – pietece HES nekorelē ar biomasas izmantošanu enerģētikā – kopš 2012. gada biomasas izmantošana lēnām, bet pieaug.

Vīgants arī noliedz daudzu apgalvoto, ka Latvijā meži ir izcirsti un siltumenerģijas iegūšanai izmanto augstvērtīgo koksni. “Enerģijā izmantojam tikai koksnes atlikumus, kurus nevar izmantot citādi. Absolūti lielākā daļa mežu Latvijā ir sertificēti.

Vienmēr var darīt vēl labāk, bet nav pamata domāt, ka pie mums ir kā Dienvidamerikas mūžamežos, kas tiešām rada draudus videi un ilgtspējai. Latvijā enerģētiskā koksne tiek iegūta videi draudzīgā veidā un ilgtspējīgi.” Tas esot būtiski, lai šķeldu varētu arī eksportēt.

Biomasa Latvijā esot pietiekamā apjomā, turklāt liela daļa šķeldas no meža nemaz netiek izvesta. Ja nu pašu patēriņam šķeldas sāktu pietrūkst, Vīgants norāda, ka vienmēr var pašu patēriņam novirzīt eksportam domātos apjomus. “Šķelda ir teju vienīgais vietējais kurināmā resurss, tas nākotnē būs jāizmanto arvien efektīvāk,” pārliecināts LAEF valdes loceklis.

Viņš gan piebilda, ka ilgtermiņā arī biomasu izkonkurēs citi AER, piemēram, saule un vējš. “Tas nenozīmē, ka šķelda mežā vienkārši sapūs – iemācīsimies no tās iegūt lielāku pievienoto vērtību. Sintezēsim autodegvielu, ķīmijas izejmateriālus u. c. resursus.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Saistītie raksti

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 82
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 6
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 65
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: Lai iekļūtu iekšā, bija jāiesaista pretterorisma vienība “Omega”. Ko policija atklāja Rīgas centrā? 3
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Atkārtota inficēšanās ar Covid-19 tiek fiksēta reti, taču Latvijā divi cilvēki atkal saslimuši 1
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 sasniedzis arī vienīgo līdz šim Latvijā šīs slimības saudzēto novadu
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Parakstījušies jau vairāk nekā 10 000: Vecāki sašutuši par prasību bērniem skolās lietot sejas maskas 17
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 “nokauj” slēpošanu: Eiropa strīdas slēpošanas trašu dēļ 3
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 “nokauj” slēpošanu: Eiropa strīdas slēpošanas trašu dēļ 3
22:48
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO. No atrakciju parka Imantā nozog un piedzirda tītaru
22:16
LA
LA.LV
Ziņas
Atkārtota inficēšanās ar Covid-19 tiek fiksēta reti, taču Latvijā divi cilvēki atkal saslimuši 1
22:03
LE
LETA
Ziņas
Jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum, brīdina premjers 20
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Epidemiologs skaidro, kāpēc bija jāaizliedz brīvdienās tirgot alkoholu 13
12 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO. No atrakciju parka Imantā nozog un piedzirda tītaru
7 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Ilze Aizsilniece: Bažas raisa iecere noteikt kriminālatbildību par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu 9
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: Lai iekļūtu iekšā, bija jāiesaista pretterorisma vienība “Omega”. Ko policija atklāja Rīgas centrā? 3
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Gaidāms sals. Laika prognoze ceturtdienai 1
14 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Pieprasījums ir tik liels, ka ne vienmēr to var nodrošināt – pandēmijā vairāk pērk zivju konservu 2
9 stundas
AL
Agris Liepiņš
Ziņas
Agris Liepiņš: Viņķelei kā pirmais sniegs uz galvas uzkrita vēl nebijusi atklāsme! 5
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jauni noteikumi, kas katram būs jāizdara pirms manikīra un friziera apmeklējuma 6
17 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Ar vienu roku dod, ar otru – ņem. Otrais vilnis nokaus radošos cilvēkus līdz saknei? 13
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Hāgā lielveikalā noticis uzbrukums cilvēkiem; slēgta daļa pilsētas centra 4
13 stundas
AK
Armands Kalniņš
Ziņas
“Stilam ir nozīme”. Armanda Kalniņa recenzija par Jaunā Rīgas teātra seriālu “Aģentūra”
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jānis Vanks: Lēnie braucēji ir ārkārtīgi liela problēma uz mūsu ceļiem 51
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielākā daļa no viņiem bijuši kaili vai puskaili: “seksa ballītē” Briselē pieķerts arī Igaunijas diplomāts 4
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 65
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 28
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 59
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam 1
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
MP
Maija Pastare
Praktiski
Vai priekšnieks drīkst rakstīt “WhatsaApp” no agra rīta līdz vēlam vakaram: 5 jautājumi par attālināto darbu 3
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta” 11
19 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 10
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
20 stundas