14. Saeima ierodas uz pirmo sēdi

Jauna Saeima, jauns prezidijs – pirmā sēde aizvadīta, amati sadalīti 49

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
VIDEO. Putina ministri krīt ārkārtējā kaunā – vienkāršs Ziemeļkorejas ierēdnis viņus padzen no sēdvietām 65
Lasīt citas ziņas

Pēc astoņiem Saeimas priekšsēdētājas amatā aizvadītajiem gadiem šo posteni pirmajā jaunās 14. Saeimas sēdē otrdien atstāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Par jauno Saeimas priekšsēdētāju ar lielu vairākuma atbalstu – 82 balsīm – ir ievēlēts Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”). Viņš atzina, ka I. Mūrniece ir uzlikusi augstu latiņu, un novērtēja to darbu, ko nu jau bijusī spīkere ir veikusi, vadot parlamentu tik sarežģītā laikā un pārstāvot valsti starptautiski.

Par Saeimas priekšsēdētāja biedriem ievēlēja Zandu Kalniņu-Lukaševicu (“JV”) un Jāni Grasbergu (NA), kurš līdz šim bija uzskatīts kā nopietnākais konkurents uz amatu valdībā zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA). J. Grasbergs iepriekš bija ministra padomnieks un arī Valmieras novada domes deputāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Z. Kalniņa-Lukaševica līdz šim bija Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, bet 11. Saeimā ievēlēta no Zatlera Reformu partijas. Par Saeimas sekretāru ir ievēlēts Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Armands Krauze (ZZS), bet par sekretāra biedri “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.

Jaunie prezidija locekļi ir ievēlēti ar pārliecinošu balsu vairākumu. Par viņiem, izņemot sekretāra biedra vēlēšanas, balsoja arī deputāti no partijas “Latvija pirmajā vietā”, kas nebūs pārstāvēta prezidijā. Uz mazāko amatu prezidijā “LPV” izvirzīja savu kandidāti – Lindu Liepiņu. Šis arī bija vienīgais balsojums, pirms kura notika debates, kurās uzstājās “LPV” priekšsēdis Ainārs Šlesers.

Viņš uzsvēra, ka šajā Saeimā “LPV” būs “konstruktīvā opozīcijā” un balsos par tiem lēmumiem, kuru pieņemšanu uzskatīs par pareizu. Otra prezidijā nepārstāvētā partija “Stabilitātei” savukārt uz posteņiem prezidijā virzīja savus kandidātus, bet viņi neguva nepieciešamo atbalstu. Saeimas priekšsēdētāja amatam partija bija nominējusi savu līderi Alekseju Rosļikovu.

Pret Saeimu jāizturas ar cieņu

Pēc ievēlēšanas amatā intervijā Latvijas Televīzijā Saeimas priekšsēdis E. Smiltēns uzsvēra, ka pret Saeimu ir jāizturas ar cieņu un deputātiem ir jārāda piemērs pārējai sabiedrībai. Viņš ir apņēmies raudzīties, lai parlamentārieši ievēro Saeimas Kārtības rulli un Ētikas kodeksu, lai diskusijās deputāti savu viedokli un idejas aizstāvētu ar argumentiem, nevis ar personiskiem uzbrukumiem kolēģiem, ko nācies novērot 13. Saeimā. E. Smiltēns arī vēlētos, lai Saeimā izveidotu ne tikai Latgales deputātu grupu, kāda jau bijusi iepriekš, bet arī Vidzemes, Kurzemes un Zemgales deputātu grupas. Viņaprāt, deputātiem ir biežāk jādodas uz reģioniem un jāskaidro Saeimas lēmumi.

Reklāma
Reklāma

Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns ir jurists, kurš savu politisko darbību pirms vairāk nekā desmit gadiem sāka “Vienotībā”, no kuras bija ievēlēts 10., 11. un 12. Saeimā. Viņš ir bijis arī parlamentārais sekretārs Zemkopības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā.

Pēc tam kad viņa un “Vienotības” ceļi šķīrās, E. Smiltēns pievienojās Latvijas Reģionu apvienībai, kas tolaik bija vairāku partiju apvienība, uz kuras bāzes vēlāk tika izveidota viena partija. Kopā ar Nacionālo apvienību tā jau veiksmīgāk nostartēja Rīgas domes vēlēšanās. Pirms ievēlēšanas 14. Saeimā E. Smiltēns bija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Svinīgākais un satraucošākais brīdis

Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko vakar bija ieradies apsveikt 13. Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kurai tā bija pēdējā diena, kad viņa vadīja parlamenta sēdi.
Foto: Reinis Inkēns

Pirmo 14. Saeimas sēdi līdz jaunā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai vēl vadīja 13. Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka 14. Saeima ir īpaša arī tādā ziņā, ka 7. novembrī būs sagaidīta Saeimas simtgade. “Godāsim iedibinātās parlamentārās tradīcijas, demokrātiju un pilnveidosim parlamentārās tradīcijas tur, kur dzīves temps un tehnoloģiju attīstība to prasa, un pats galvenais – sargāsim mūsu trīs pamata vērtības – brīvību, neatkarību, demokrātiju – un visi kopā strādāsim Latvijas valsts labā,” sacīja I. Mūrniece, pēdējo reizi uzrunājot parlamentu kā otra augstākā valsts amatpersona.

“Progresīvo” deputāte Jana Simanovska uz sēdi bija ieradusies tautas tērpā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Saeimas pirmās sēdes svinīgākā un arī satraucošākā daļa ir svinīgā solījuma vai zvēresta nodošana. Pirmajā jaunās Saeimas sēdē piedalījās 99 deputāti, uz sēdi nebija ieradies no Zaļo un zemnieku savienības ievēlētais Gundars Daudze, kurš deputāta zvērestu nodos vēlāk. Lai deputāti justos drošāk, viņiem priekšā uz ekrāna un tribīnē bija pieejams solījuma/zvēresta teksts.

Taču uztraukuma dēļ arī šoreiz vairākiem deputātiem nācās to atkārtot, jo bija izlaists vai kļūdaini pateikts kāds vārds. Taču šoreiz sēdes vadītāja I. Mūrniece izvēlējās pieņemt solījumus, kurus deputāti deva latgaliski. Šo iespēju izmantoja “Stabilitātei” deputāti Glorija Grevcova, Iļja Ivanovs, Viktorija Pleškāne un Nadežda Tretjakova, kā arī Anna Rancāne (“JV”), Leila Rasima (“Progresīvie”), Edmunds Teirumnieks (NA) un Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”).

Jana Simanovska (“Progresīvie”) uz sēdi bija ieradusies tautas tērpā. Balsojums par deputātu pilnvaru apstiprināšanu notika, paceļot rokas. Elektronisko balsošanas iekārtu deputāti var sākt izmantot tikai pēc tam, kad balsu skaitītāji ir to pārbaudījuši.

Deputātu vētīšana ir tradīcija

Saeimas sēde sākās ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu, kas izvērtās ilgāka, nekā bija paredzēts. Valsts prezidents tradicionāli, uzrunājot parlamentu, nosauc arī uzdevumus, kuru izpildi sagaida no deputātiem. Šī reize nebija izņēmums. E. Levits uzsvēra, ka 14. Saeimas galvenais uzdevums būs krīzes pārvarēšana.

“Tomēr vienlaikus tam ir jābūt reformu laikam. Latvija atpaliek. Atpaliek Eiropā un atpaliek no mūsu Baltijas kaimiņiem. Tādēļ 14. Saeimai jābūt Saeimai – reformētājai. Valdībai ir jābūt reformu valdībai, kas aptur Latvijas ilgstošo atpakaļslīdēšanu,” sacīja E. Levits. Prezidents detalizēti raksturoja trīs, viņaprāt, Latvijas valstij stratēģiski svarīgākās jomas – izglītību, ekonomiku un drošību.

E. Levits kārtējo reizi arī nodemonstrēja, ka ir iesaistījies valdības veidošanas procesā, uzsverot nosacījumus, kas partijām būs jāievēro, lai sagaidītu Valsts prezidentu uzaicinājumu premjera kandidātam veidot valdību. E. Levits apstiprināja, ka valdībā ir vajadzīgs jauns enerģētikas, klimata un vides ministrs. “Uzskatu, ka līdzšinējā sklerotiskā, simts gadu vecā valdības struktūra, kur katra ministrija izolēti īsteno savu politiku, neskatoties, ko citas ministrijas dara, un bez attiecīgas koordinācijas, ir jāreformē,” teica prezidents.

Liela uzmanība viņa runā bija pievērsta digitalizācijai, kas “nedrīkst kļūt par fetišu vai naudas apguves avotu, digitalizācijai ir jāved katrā konkrētā gadījumā pie reāliem uzlabojumiem un līdzekļu ietaupījumiem, un tas it sevišķi attiecas uz valsts pārvaldi”. Valsts prezidents uzsvēra, ka citās Eiropas valstīs ir par digitalizācijas politiku atbildīga amatpersona valdībā un tā tam esot jābūt arī Latvijā. Tagad digitalizācija ir viena no jomām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, taču šie jautājumi ir arī vairāku citu ministriju kompetencē.

Saeimas deputāti zālē atdzīvojās, kad E. Levits atgādināja: “Divas trešdaļas no jums ir ievēlēti pirmo reizi. Arī 13. Saeimā divas trešdaļas deputātu bija ievēlēti pirmo reizi. Un šāda deputātu vētīšana mums ir sava veida tradīcija. Tādēļ varam droši pieņemt, ka arī nākamajā, 15. Saeimā, divas trešdaļas būs jauni deputāti, kas nomainīs jūs.”

Valsts prezidents mudināja deputātus to sev ik pa laikam atgādināt, “lai liktu jums šos četrus gadus strādāt koncentrēti un atbildīgi, lai paveiktu kaut ko tādu, par ko 2026. gadā šīs Saeimas pēdējā sēdē jūs varētu sev un sabiedrībai teikt – mēs esam paveikuši kaut ko tādu, kas valstij ir nācis par labu”.

Nākamajai koalīcijai E. Levits novēlēja darboties “kā komandai bez iekšējas greizsirdības un bez savstarpējas bakstīšanās”. Savukārt opozīcijai E. Levits novēlēja darboties konstruktīvi, “bez demagoģijas un bez populisma, kas ved uz nekurieni”, aicinot valdošās partijas ņemt vērā konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.