Kā pētnieki to atklāja? 0
Tradicionāli, lai pārbaudītu, vai tie, kuri nevar runāt, kā zīdaiņi vai dzīvnieki, saprot vārdus, pētnieki balstījās uz to spēju veikt aktīvu izvēli. Piemēram, suņiem tika lūgts atnest noteiktu priekšmetu pēc tā nosaukuma pateikšanas. Taču šie testi bieži rāda, ka suņi izvēlas objektus ar veiksmes līmeni, kas nepārsniedz nejaušību, liekot domāt, ka viņi patiesībā nesaprot vārdus.
Lai iegūtu dziļāku ieskatu suņu izpratnē par cilvēku valodu, šī pētījuma pētnieki izmantoja jaunu pieeju. Tā vietā, lai paļautos uz fiziskām darbībām, viņi nolēma mērīt suņu smadzeņu aktivitāti, izmantojot neinvazīvu tehniku, ko sauc par elektroencefalogrāfiju (EEG). EEG ļauj zinātniekiem novērot smadzeņu reakcijas uz dažādiem stimuliem, neprasot no subjekta nekādu fizisku reakciju.
Eksperimentā 18 suņu saimnieki nosauca sava suņa pazīstamas rotaļlietas nosaukumu un pēc tam parādīja vai nu atbilstošo rotaļlietu, vai citu objektu. Piemēram, saimnieks varēja teikt: “Skaties, bumba,” un pēc tam parādīt bumbu vai kaut ko citu, kamēr tika ierakstīta suņa smadzeņu aktivitāte. Šis eksperiments bija paredzēts, lai noskaidrotu, vai suņu smadzenes reaģē atšķirīgi, ja parādītais objekts atbilst vārdam vai neatbilst.
EEG ieraksti atklāja atšķirīgus smadzeņu aktivitātes modeļus, kad suņiem tika parādīts objekts, kas atbilda dzirdētajam vārdam, salīdzinot ar situāciju, kad objekts neatbilda.
Interesanti, ka pētījums arī atklāja, ka šī izpratnes spēja nav raksturīga tikai suņiem ar plašu vārdu krājumu. Pat suņi ar ierobežotu pazīstamu vārdu skaitu parādīja šo smadzeņu aktivitātes modeli, kas liecina, ka spēja veidot vārdu mentālos attēlojumus un saprast to nozīmi ir plaši izplatīta īpašība suņiem, ne tikai prasmīgi apmācītu indivīdu prasme.
