Jautājums, ko daudzi sev uzdod gadiem – vai mans suns atceras savus brāļus un māsas? 0
Daudzi suņu saimnieki, skatoties uz savu četrkājaino draugu, gadiem domā, vai viņu mīlulis atceras savus brāļus, māsas un mammu pēc tam, kad kā kucēns tika atdalīts no metiena un aizvests uz jaunām mājām.
Zinātniski pētījumi (īpaši tie, kas balstīti uz smaržas atpazīšanu) dod diezgan skaidru, bet niansētu atbildi: jā, suns var atpazīt savus radiniekus, bet galvenokārt paļaujoties uz ožu, turklāt atmiņa nav tik spēcīga kā cilvēkiem, bet ir būtiskas nianses uztverē.
Kā darbojas suņa atmiņa par ģimeni?
Suņi pasauli uztver galvenokārt caur smaržu, viņu oža ir tūkstošiem reižu spēcīgāka par cilvēka. Jau no pirmajām dzīves nedēļām kucēns iegaumē mātes, brāļu un māsu unikālās smaržas, feromonus un ķermeņa siltumu. Tas kļūst par daļu no viņa agrīnās ožas atmiņas.
Pat pēc 2 gadu šķiršanās suņi (un kuces) joprojām spēj atpazīt viens otru pēc smaržas. Kādā eksperimentā suņi reaģēja stiprāk uz mātes smaržu (piemēram, uz segas ar viņas aromātu) nekā uz sveša suņa smaržu.
Mātes arī atpazīst savus pieaugušos pēcnācējus pat pēc vairākiem gadiem. Brāļi un māsas – situācija ir sarežģītāka.
Kucēni 4-5,5 nedēļu vecumā prot atšķirt savus brāļus/māsas no citiem suņiem. Bet pēc šķiršanās (parasti 8-12 nedēļu vecumā) atmiņa par pārējiem metiena biedriem vājinās. Pēc 2 gadiem suns parasti atpazīst tikai to brāli/māsu, ar kuru viņš dzīvojis kopā ilgāk (nevis tikai īsu laiku metienā). Ja suns dzīvo viens un nav bijis saskarsmes, brāļus/māsas viņš vairs neatpazīst kā “savējos”.
Tas nozīmē: ja tavs suns satiek savu brāli vai māsu pēc gada–diviem, viņš, visticamāk, sajutīs kaut ko pazīstamu un varbūt uzvedīsies priecīgāk vai rotaļīgāk (asti luncinās, pieies tuvāk, ošņās intensīvi), bet tas nav tāds pats “ģimenes” prieks kā cilvēkiem.
Suns to uztver kā “pazīstamu, drošu smaržu no agrīnās bērnības”, nevis kā “mans brālis/māsa”.
Vai suns ilgojas pēc saviem brāļiem/māsām?
Tādā emocionālā, apzinātā veidā kā cilvēki – nē. Pēc atdalīšanas no metiena suns var izjust īslaicīgu zaudējuma sajūtu vai stresu, jo pazūd ierastās smaržas, siltums un ikdienas mijiedarbība.
Bet suņi ir ārkārtīgi labi pielāgojas – viņi ātri pieķeras jaunajai ģimenei un vecās atmiņas drīz kļūst sekundāras.
Tava suņa īstā “ģimene” tagad esi tu un tava mājsaimniecība. Viņš tevi mīl visvairāk par visu pasaulē, un tas ir daudz spēcīgāk par jebkuru metiena atmiņu.
Ja reizēm satiec kādu no viņa brāļiem/māsām, vari pamēģināt – droši vien redzēsi priecīgu asti un intensīvu ošņāšanu!
