Jurēvics ir pārliecināts, ka Šlesera aicinājums atņemt pilsonību Mamikinam ir mēģinājums novērst uzmanību no kādas būtiskas lietas… 0
“Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) priekšsēdētāja Aināra Šlesera aicinājumā atņemt pilsonību bijušajam Eiropas Parlamenta (EP) deputātam no Latvijas Andrejam Mamikinam saskata mēģinājumu novērst uzmanību no, viņaprāt, prokrievisku politiķu pievienošanās LPV.
LPV Saeimas frakcija ceturtdienas Saeimas sēdei iesniegusi lēmuma projektu par Latvijas pilsonības atņemšanu Andrejam Mamikinam. Tajā pausts, ka “Saeima, izprotot, ka jautājumā par pilsonības atņemšanu ir jāievēro ne vien Satversme, Pilsonības likums, bet arī Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības tiesības, aicina Latvijas valdību izanalizēt visas tiesiskās iespējas, lai Mamikinam atņemtu Latvijas pilsonību”.
LPV norāda, ka Mamikins, uzstājoties Krievijas televīzijas kanālā “Rossija 1”, nesen ir publiski aicinājis Krieviju bombardēt Baltijas valstis un nogalināt to iedzīvotājus. Šāda rīcība, kā norāda LPV, ir vērtējama kā aicinājums sākt karu, kā arī atklāta kūdīšana uz smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
“Mierīgo iedzīvotāju tīša nogalināšana bruņota konflikta kontekstā ir kvalificējama kā kara noziegums atbilstoši starptautiskajām humanitārajām tiesībām, tostarp, 1949. gada Ženēvas konvencijām un to Papildprotokoliem. Tāpat šāda rīcība ir pretrunā starptautisko tiesību pamatprincipiem par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotos konfliktos,” pausts lēmumprojektā.
Jurēvics norādīja, ka, viņa skatījumā, Mamikins ir “morāli degradēta Kremļa dzeguze, kas Kremļa televīzijas kanālos apmelo Latviju”. Tāpat Mamikins Krievijas kanālos cenšoties draudēt Latvijai un “izrādīties par Kremļa varoni”, pauda politiķis.
Viņš norādīja, ka Mamikins esot pārkāpis Krimināllikumu, jo aicinājis uz Latvijas pilsoņu un suverenitātes iznīcināšanu, tādēļ viņš esot pelnījis tikt saukts pie atbildības. Jurēvics pauda pārliecību, ka Mamikina vieta esot cietumā.
Politiķis, vērtējot Šlesera paziņojumu par aicinājumu Mamikinam atņemt pilsonību, atzina, ka viņš vairāk kā lēmumprojekta mērķi saskata mēģinājumu novērst uzmanību no tā, ka LPV iestājas prokrieviski politiķi. Kā piemēru viņš minēja Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”/LPV).
Jurēvics sacīja, ka dīvaini esot tas, ka Šlesers nāk ar šādu paziņojumu, kad LPV pērnā gada izskaņā balsoja pret iedzīvotāju iniciatīvas “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un Latvijas Republikas pilsonības atņemšanu” tālāku virzību.
Atbildot uz jautājumu, kā JV balsos par LPV ceturtdienas Saeimas sēdei iesniegto lēmuma projektu par Latvijas pilsonības atņemšanu Mamikinam, Jurēvics norādīja, ka tas iesniegts pēc JV frakcijas sēdes, līdz ar to JV vēl lemšot, kā rīkosies. Reizē viņš atzina, ka šis lēmumprojekts nekam nebūs juridiski saistošs.
“Nezinu, vai kāds Saeimas lēmumprojekts par to, ka kādam ir jāizvērtē kaut kas par pilsonību, ir adekvāts. Ir skaidrs, ka viņam [Mamikinam] nepienākas pilsonība pēc būtības, viņam būtu jāsēž cietumā,” pauda Jurēvics, norādot, ka viņš gribētu, lai Mamikinam nebūtu pilsonības, taču tas jāanalizē juristiem.
Savukārt Harijs Rokpelnis, vērtējot LPV lēmumprojektu, aģentūrai LETA atzina, ka “Saeimas lēmumprojekts, kas veltīts vienam noziedzniekam, dara viņam pārāk lielu godu, taču atbildīgajai Saeimas komisijai būtu pamats vērtēt šo ierosinājumu”.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs iepriekš aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka Mamikinam nedrīkstētu būt Latvijas pilsonība. “Viņa rīcības ir vērstas pret Latvijas valsti un mūsu suverenitāti. Sagaidu, ka Tieslietu un Iekšlietu ministrijas izvērtēs šo jautājumu un piedāvās risinājumu,” sacīja politiķis.
Jau ziņots, ka LPV priekšsēdētājs Šlesers sociālajos medijos aicinājis Saeimu lemt par pilsonības atņemšanu Mamikinam.
Šlesers pie “Facebook” pievienota video, kurā Mamikins uzstājas Krievijas televīzijas kanālā “Rossija 1”, norāda, ka Mamikins aicina Krieviju bombardēt Baltijas valstis. Politiķa ieskatā, Mamikins ar šo paziņojumu ir pārkāpis visas sarkanās līnijas, aicinot nogalināt cilvēkus Baltijā.
LETA 2024. gada jūnijā vēstīja, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa jūnija beigās izdevusi Eiropas apcietinājuma lēmumu pret Mamikinu, kurš apsūdzēts par agresorvalsts veikto kara noziegumu Ukrainā slavināšanu un attaisnošanu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Prokuratūra 2024. gada jūnija otrajā pusē nolēma sākt kriminālvajāšanu pret uz Krieviju aizbēgušo Mamikinu.
Kriminālprocesu pret viņu Valsts drošības dienests (VDD) sāka 2023. gada 29. septembrī saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu, izvērtējot Mamikina izteikumus vairāku Kremlim lojālu Krievijas televīzijas kanālu raidījumos, kā arī sociālās tīklošanās vietnēs.
Krievijas televīzijas kanāla “Rossija 1” 2023. gada 21. septembra raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” Mamikins pauda, ka Krievija “veic varenu, svētu darbu Ukrainā”.
Krimināllikumā par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzētais bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Bijušais politiķis un prokremliskais aktīvists Mamikins aizbēga uz Krieviju un Kremļa propagandas medijiem paziņoja, ka tā darījis, lai viņa “dēliem nav jāpiedalās geju parādēs”.
Saeimas 2022. gada aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Mamikins dzimis 1976. gadā, Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu filoloģijā un vairākus gadus nostrādājis žurnālistikā.
2014. gadā viņš kandidēja EP vēlēšanās no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” saraksta un tika ievēlēts. Savukārt 2018. gadā Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja jau no Latvijas Krievu savienības saraksta, bet parlamentā neiekļuva.
2021. gadā Mamikins sāka darbu Valsts darba inspekcijā kā stratēģiskās komunikācijas vadītājs, tomēr pārbaudes laikā darbs tika uzteikts.
