“Jūsu priekšā ir laimīgs latvietis un laimīgs tāpēc, ka viņš ir latvietis” – profesors Anatolijs Danilāns emocionāli pauž savas emocijas par Latviju 0
Kas Tev ir Latvija? Atbild profesors, gastroenterologs un terapeits Anatolijs Danilāns
Par Latviju es drīzāk pateikšu nevis no gastroenterologa skatpunkta, bet arī no savas dvēseles.
Pirmkārt, daži atslēgas vārdi būs. Pirmais, es pateikšu – esmu lepns. Es esmu lepns, ka dzīvoju Latvijā. Ka esmu latvietis. Īstenībā esmu čangalis, vai ne? Bet tas nekas. Čangaļi jeb latgaļi ir latvieši, īsti latvieši. Tāpat kā čiuļi ir latvieši.
Es esmu lepns, ka esmu latvietis. Tā kā viens vārds ir lepnums un domāju, ka varētu rekomendēt arī citiem, lai ir lepni, ka mēs esam latvieši. Mēs varam visu, daudz varam un pašam nav jānoniecina, kas mums kādreiz nav sanācis.
Otrs atslēgas vārds – dārga. Latvija man ir dārga. Ne jau naudas ziņā, tas būtu smieklīgi, ja es domātu te par naudu, ka viņa maksā dārgi. Nē, dārga man tieši tā, kā tu kādreiz runā tuvam cilvēkam, sievietei: “Dārgā, mīļā, mīļā, dārgā Latvija”. Man viņa ir dārga. Es gribu, lai Latvija būtu un darīšu visu, un aicinu pārējos darīt visu, lai Latvija būtu. Jā, Latvija ir dārga.
Trešais atslēgas vārds, ko es gribu pateikt, runājot par Latviju – es esmu laimīgs. Laimīgs, laimīgs, jā, jūsu priekšā ir laimīgs latvietis un laimīgs tāpēc, ka viņš ir latvietis. Es esmu laimīgs tāpēc, ka latvietis esmu. Esmu pat apmierināts ar to.
Un gribu vēl turpinājumā novēlēt Latvijai. Būdams mediķis, ārsts, gastroenterologs, es gribu novēlēt Latvijai veselību. Mīļā Latvija, esi vesela un neslimo! Mīļais Dievs, lai Latvija netiek sakropļota! To es ļoti novēlēt gribu un, vārdu sakot, ilgu mūžu Latvijai! Ilgu mūžu Latvijai!
Un tomēr no gastroenterologa skatījuma, kādi mēs esam cilvēki? Mums ir kaut kāda sapratne par to, kā mēs ēdam un dzīvojam, elpojam un dzīvojam, kā mūsu sirds strādā un dzīvojam. Es esmu apmierināts ar saviem pacientiem. Mani pacienti ir inteliģenti, kļūst arvien inteliģentāki. Un es kļūstu arvien vairāk apmierināts ar pacientiem.
Par latviešu mikrobiomu. Nu es neteikšu, ka tas ir latviešu mikrobioms. Es nedomāju, ka latviešiem tas mikrobioms ir tāds īpašs. Kaut gan taisnība ir – katrā pasaules nostūrī savs mikrobioms. Mikrobioms nozīmē to, ka mūsu zarnu traktā dzīvo kāds kilograms, pusotra kilograma, miljoniem baktēriju. Tās ir ļoti labas baktērijas.
Agrāk es viņas būtu saucis par komunistēm, jo toreiz teica, ka komunists ir kaut kas ļoti labs. Tagad jau mēs par tiem komunistiem smaidām, tiem nekas nesanāca.
Mēs ēdam, lai dzīvotu. Olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrāti – tās mēs varam apēst. Bet zarnu traktā ir īpaši kanāliņi. Daba tos uzbūvējusi vai Dieviņš, nezinu, bet uzbūvējuši varenus kanāliņus. Pa tiem iet iekšā taukskābes ar īsām ķēdītēm. Taukskābes. Ēdienā šādas taukskābes ir maz. Kāpēc tā sabūve ar tiem daudzajiem kanālīšiem, ļoti daudz kanālīšiem, sadaļa mīkstām taukskābām? Atbilde. Tāpēc, ka šīs taukskābes ražo mikrobioms. Baktērijas. Tās varbūt tās taukskābes čurā ārā. Var būt kaut kā citādi dabū ārā. Bet tās baktērijas dala tās taukskābes ārā un caur kanāliņiem tās taukskābes skrien cilvēkā iekšā un dod mums stiprumu. Jā, izrādās, ka baktērijas mums baro smadzenes. Zinātne pierādījusi, ka smadzeņu pods cilvēkiem kļuva lielāks, kad dabūja šīs te īso ķēžu taukskābes. Lai slava manam mikrobiomam!
Latviešu mikrobioms ir savādāks kā japāņiem. Protams, vai ne tā? Katrā zemeslodes daļā tas ir savādāks. Man daži pacienti stāsta, ka braucot Japānā, Ķīnā bijis kaut ko saēdies, un tur viņam sākās caureja un tā traucējusi. Nē, tas bieži vien nav ēšanas dēļ. Bieži vien tas ir tāpēc, ka viņš pabijis savādākā mikrobu pasaulē. Ķīnā citāda. Latvija citāda. Mēs esam pieraduši pie savas, tāpēc mēs Ķīnā kādreiz varam uz tiem svešajiem mikrobiem noreaģēt kuņģa un zarnu trakta darbību. Ķīnietim šis trakts var noreaģēt Latvijā.
Vai mēs ēdam citādāk nekā citi? Protams, katra tauta ēd drusciņ savādāk. Ar to viss ir labi. Bet vai nu Latvijā ēd citādāk, atšķirībā no citiem? Es domāju, ka ēd normāli. Ja, piemēram, es gribētu, lai būtu ievērots, un tas varbūt ne vienmēr tiek ievērots, kā kādreiz mestos uz tādām vegānu diētām, kļūtu par veģetārieti. Tās ir muļķības, kas neko nedod. Uztura pamata postulāts. Es neesmu dietologs, esmu gastroenterologs, bet tomēr pamata postulāts ēdienam – ir daudzpusība. Vajag ēst gaļu, olas, pienu.
Ja pūšas vēders, nu labi, drusku kādreiz vajag pūst. Man kādreiz pacients prasīja: “Profesor, bet man ļooooti gribās pienu”. Viņam ir laktozes nepietiekamība, nesašķeļ piena cukuru, laktāzi. Nav fermenta, kas laktāzi šķeltu. Es saku: “Nu, ja ļoti gribās, dzeriet pienu”. Viņš “Kā? Bet man vēderu pūš”. Es saku “Nu labi, nu pacietiet”. No uzpūsta vēdera viņam taču nekas tik ļauns nav. Ar laktāzes nepietiekamību, ar uzpūstiem vēderiem dzīvo ilgāk nekā veseli cilvēki. Dīvaini!
Varbūt tas ir tāpēc, ka tā vēdera pūšanās liek ierobežot drusku uzturā – mazāk šņabi, mazāk alkoholu, mazāk nikotīna, mazāk medikamentu. Nodarbojies kustībā! Sporto! Izgulies!
Visu mūžu esmu mācījis mācījis studentus. Mūsdienu studenti ir gudrāki par tiem, kas bija pirms piecdesmit gadiem. Ir, gudrāki un nav dzērāji. Jā, runā, ka mums te liela problēma ar dzeršanu, alkoholismu. Jaunieši nedzer. Mēs vēl, veči, kādreiz ieraujam kaut kad. Es gan nedzeru, bet nu ir mani kolēģi, kas ierauj. Bija nodaļās svinības, kurās pa vakariem mēs pasēdējām. Tagad tā visa nav. Jaunieši nedzer. Mani mazbērni, mazdēli un mazmeitas nedzer, nodarbojas ar sportu, ir sprigani, stalti. Garāki par mani izauguši. Tas rāda, ka viņi veselīgā zemē dzīvo. Pēc tā garuma Latvijas meitenes ir Eiropas Savienībā pirmajā vai otrajā vietā. Laikam viens centimetrs atpaliek no pirmās vietas. Kāpēc? Tāpēc ka dzīvo brīvā zemē. Tāpēc ka labi ēd, labi kustās. Arī puiši arī gari.
Ne tikai kopumā globālais mūža garums kļūst garš, bet arī mums tas aug.
