“Mīlēt Latviju – tas nozīmē ne tikai svinēt svētkus, bet arī strādāt Latvijas labā!” LMT prezidents Juris Binde stāsta, ko viņam nozīmē Latvija 0
Latvija, pirmkārt, tā ir mīlestība. Un mīlēt Latviju — tas nozīmē ne tikai svinēt svētkus, bet tas nozīmē arī strādāt Latvijas labā. Tas nozimē ik dienu ieguldīt izglītībā, zinātnē, infrastruktūrā, tehnoloģijās, ticot tam, ka mūsu bērni un mazbērni dzīvos labāk, ka mēs uzturēsim tās pamatvērtības, kas veido stipru un ilgtspējīgu sabiedrību, kas būs Latvijas pamats. Un tam ir nepieciešama drosme. Mēs esam pieraduši pie dažādiem satricinājumiem gan ģeopolitiskiem, gan ekonomiskiem, bet tas nozīmē, ka mums nav jābaidās. Mēs to visu esam pārdzīvojuši, un tā ir mūsu iespēja augt. Tā ir iespēja augt, attīstīties un rast arvien jaunus risinājumus un paveikt vēl vairāk.
Jau vairākus gadus LMT ir stratēģiskais partneris Latvijas drošības arhitektūrā un aizsardzības industrijā, aizsardzības spēju stiprināšanā, un tas ietver veselu virkni lietu, sākot no drošas komunikācijas un lielas datu pārraides ātrumiem un apjomiem, no lietu interneta risinājumiem, no visiem tiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas ļauj atbalstīt infrastruktūras un aizsardzības spēju un mobilitāti. Un tas vienlaicīgi nozīmē arī proaktīvu rīcību. Tas nozīmē risku apzināšanos. Tādējādi mēs varam stiprināt mūsu kopējo noturību pret dažādiem ārējiem satricinājumiem.
Latvija ir arī radošums un jaunu apvāršņu sasniegšana. Un mūsu tehnoloģiju eksperti gan LMT, gan arī mūsu partneru organizācijās ciešā sadarbībā ar zinātniekiem pierāda, ka valsts izmēram nav nozīmes. Valsts iedzīvotāji var radīt ļoti sekmīgus un inovatīvus produktus arī tad, ja ir skaidra vīzija par mērķiem un uzdevumiem. Un to apliecina, piemēram, Latvijas sasniegumi inovācijās, kā, piemēram, mēs esam ieguvuši prestižo Starptautisko ostu asociācijas balvu, kuru fināla taisnē izcīnījām asā konkurencē ar Monreālas un Abu Dabi ostām, un tas nozīmē, ka šis 5G risinājums ostām ir konkurētspējīgs pasaules mērogā.
Ja mēs runājam arī par citām inovācijām, tad nu vēl pirms dažiem gadiem, tāds termiņu kā lietu internets, kā droni, kā viedās 5G tehnoloģijas, tas izklausījās pēc zinātniskās fantastikas. Nu šodien visi šie risinājumi ir realitāte. Tie kļuvuši lielā mērā par ikdienu. Un gan LMT, gan arī daudzi citi nozares uzņēmumi ir aktīvi pievērsušies dažādu digitālo risinājumu veidošanā, jo tieši dažādu procesu digitalizācija ir tā, kas ļauj palielināt produktivitāti, efektivitāti, arī risināt virkni sociālos jautājumus un nodrošināt Latvijas valsts konkurētspēju.
Tādas lietas kā datorredze, mākslīgais intelekts un daudzas citas lietas ir tās, kas ir noderīgas visdažādākajās nozarēs, tai skaitā arī medicīnā un, piemēram, datorredze un mākslīgais intelekts spēj identificēt dažādus bojājumus cilvēkam radioloģiskos izmeklējumos labāk nekā pieredzējis radiologs. Jo ir ļoti daudz gadījumu, kad mākslīgais intelekts spēj identificēt ļoti sīkus veidojumus, kurus cilvēka acis nespēj saskatīt.
Un tāpēc, lai darbotos ne tikai Latvijas mērogā, ne tikai Baltijas mērogā, bet arī pasaules mērogā, LMT ir iestājies arī starptautiskajā sestās paaudzes mākslīgā intelekta asociācijā, kas saucas 6GIA, un šī asociācija apvieno virkni dažādu telekomunikāciju tehnoloģiju uzņēmumu, arī, kas saistās gan ar piektās paaudzes, gan sestās paaudzes tehnoloģiju veidošanu. Un te ir ļoti plašs pētījumu spektrs – gan jūras aizsardzība, dronu vadības sistēmas, lietu internets, viedo pilsētu pārvaldība, autonomo transportlīdzekļu un transporta monitorings sistēmās un daudzās, daudzās citās lietās.
Latvija varbūt nav liela valsts, bet 1911.gadā Rainis lugā “Indulis un Ārija rakstīja”, ka mēs maza cilts, bet būsim lieli tik, cik mūsu griba. Un Latvijai milzīga priekšrocība ir tieši šis relatīvi nelielais izmērs, jo mums ir ļoti ātri un viegli izveidot dažādas sadarbības saites. Daži cilvēki ar vienādām interesēm bieži vien atrodas viena telefona zvana attālumā. Un, ja mēs gribam arī turpmāk redzēt Latviju kā inovatīvu un spēcīgu valsti, mums ir ļoti liela vērība jāpievērš tieši izglītības jautājumiem. Gan humanitāro zinātņu, gan eksakto zinātņu izglītībai. Bieži vien pie mums mēdz pretstatīt humanitārās un eksaktās zinātnes. Sevišķi tas raksturīgs humanitāro zinātņu pārstāvjiem, sak – jūs jau runājat tikai par inženieriem.
Patiesībā šis jaunais koncepts, koncepts, kas saucas Steam, ietver sevī ne tikai zinātni, tehnoloģijas un matemātiku, bet tas ietver arī šo burtu a, kas nozīmē angliski arts, un tas ir radošums. Jo inženieri, sevišķi šobrīd, kad mēs runājam par mākslīgo intelektu – bez ētiskām kategorijām principā nevar radīt tādu produktu, kas neapdraudētu cilvēku tuvākā vai tālākā nākotnē.
Mēs ļoti ceram, ka Latvija attīstīsies kā valsts, kur valdīs tāda kārtība, kādu mēs paši radīsim.
Kā sabiedrība, kas pratīs izmantot tehnoloģijas. Jo, ja mēs salīdzinām, piemēram, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības attīstību, tad šīs divas līknes laiku pa laikam krustojas. Un tajā brīdī, kad sabiedrība ir apguvusi šo tehnoloģiju saprātīgu pielietojumu, parādās būtisks sabiedrības labklājības pieaugums. Pēc tam, protams, atkal tehnoloģijas iziet uz jaunu līmeni un paiet zināms laiks, kamēr sabiedrība pielāgojas. Un Latvija ir ļotilabās pozīcijās, jo, piemēram, pēc starptautiskās datu analīzes kompānijas Deficient datiem, pagājušā gada pirmajā pusgadā LMT klienti pēc interneta datu patēriņa ieņēma sesto vietu pasaulē un ceturto vietu Eiropā.
Tātad galvenais mūsu uzdevums ir visiem kopā mūsu sabiedrībai veidot izpratni par sociālo attīstību, par tehnoloģijām, par šo tehnoloģiju pielietošanu. Latvija lielā mērā ir atkarīga no mūsu katra paša spējas sapņot, uzdrošināties un šos savus sapņus realizēt. No tā ir atkarīgs tas, cik bagātā zemē mēs dzīvosim, kā dzīvos mūsu bērni, mazbērni un nākamās paaudzes. Un šeit es gribētu atgādināt latviešu strēlnieka un aktiera Ēvalda Valtera vārdus Latvijas Tautas frontes pirmajā kongresā 1988. gadā: “Man pieder tēvuzeme ar visām atmatām, man pašam kungam būt, man pašam arājam!”. Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!
