Kā tehnoloģijas izmaina ierasto izglītības modeli? Viedoklī dalās eksperti 5
COVID-19 pandēmija, kas ietekmējusi vairāk nekā 1,5 miljardus skolēnu vairāk nekā 190 pasaules valstīs, krasi mainījusi ierasto izglītības sistēmu iepriekš neredzētā mērogā. Pēkšņo pāreju uz mācīšanos tiešsaistē pavadīja liela nenoteiktība un pārmaiņas izglītības nozarē, kas, visticamāk, būs ilgtermiņa un uz visiem laikiem transformēs tradicionālo izglītības modeli.
Pandēmija arīdzan parādīja, ka pašreizējās izglītības sistēmas, lai cik nobriedušas tās būtu, nav noturīgas pret krīzēm. Par to, kāda šodien un turpmāk būs tehnoloģiju loma mācību procesā un kā tā mainīs skolēnu un pedagogu ikdienu, viedoklī dalās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un vadošais pētnieks Jurģis Poriņš un Vispasaules tiešsaistes samita par tehnoloģijām iekļaujošai un inovatīvai izglītībai dalībnieki.
Nākotnes pieeja mācību procesam – vienlīdzīga un pieejama izglītība visiem
Šomēnes atzīmētajā Starptautiskajā jaunatnes dienā Huawei eksperti, pārstāvji no UNESCO, dažādu valstu valdībām un augstākās izglītības iestādēm tikās Vispasaules tiešsaistes samitā par tehnoloģijām iekļaujošai un inovatīvai izglītībai (Global online summit on technology for inclusive and innovative education).
Samitā izskanēja viedoklis, ka pasaulē notiekošais ir neatgriezeniski izmainījis ierasto izglītības modeli. “Pēdējo divu gadu laikā digitālās transformācijas straujais paātrinājums ir turpinājis ietekmēt teju visus mūsu dzīves aspektus, tostarp izglītības nozari, un mēs skaidri apzināmies izaicinājumus, ko šī transfomācija nes sev līdzi.
Šobrīd, pamazām atkopjoties no pandēmijas dziļajām sekām, mēs nevaram vienkārši atgriezties pie ierastās prakses – mums ir jāizveido citas un labākas izglītības sistēmas, jāpārveido ierastais izglītības modelis,” savā runā uzsvēra Stefānija Džannini (Stefania Giannini), UNESCO ģenerāldirektora vietniece izglītības jomā.
Lai uzlabotu izglītības procesu un pielāgotu to nepastāvīgiem apstākļiem, tehnoloģiju ieviešana izglītībā jāveic dažādos līmeņos. “Ieguldījumiem un darbībām digitālajā izglītībā jāvadās pēc trim būtiskiem pamatprincipiem – pirmkārt, politikas un stratēģiju izstrādes centrā jānovieto marginalizētās sabiedrības grupas. Otrkārt, jānodrošina bezmaksas, augstas kvalitātes publiskās digitālās izglītības platformas un mācību saturs, un treškārt – jānodrošina nepieciešamās inovācijas pedagoģijas jomā,” norādīja Džannini.
Savukārt Kevins Zangs (Kevin Zhang), tehnoloģiju uzņēmuma Huawei IKT infrastruktūras mārketinga vadītājs, norādīja, ka mums kā globālai sabiedrībai no jauna jāpievēršas izglītībai un izglītojamo intereses un labbūtība jāizvirza uzmanības centrā. “Huawei kā tehnoloģiju uzņēmumam izglītība un digitālā iekļaušana ir svarīgi ikdienas darba temati, tāpēc 2019. gadā mēs uzsākām programmu Tech4all, lai palīdzētu veicināt digitālo iekļaušanu visā pasaulē,” stāstīja Zangs.
“Protams, ar savienojamību vien nepietiek, ir nepieciešamas arī digitālās prasmes. Diemžēl pat tādās augsti attīstītās valstīs kā Francija tikai aptuveni pusei iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes. Lai aizpildītu šo plaisu, mēs, Huawei, pārveidojām vecus pārvadāšanas konteinerus par mobiliem mācību centriem ar nosaukumu DigiTruck.
Tie dodas uz attālākām kopienām un nodrošina bezmaksas apmācības par interneta, e-pasta, videokonferenču un pat programmēšanas pamatprasmju lietošanu. Mēs arīdzan sadarbojamies ar partneriem, lai palīdzētu skolām izstrādāt digitālo mācību programmu un veicinātu STEM izglītības popularizēšanu un attīstību,” atklāja Huawei IKT infrastruktūras mārketinga vadītājs.
Mainās mācību paradumi un izzūd personīgais kontakts
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un vadošais pētnieks Jurģis Poriņš stāsta, ka pandēmija izglītības nozarē ieviesusi paliekošas pārmaiņas. “Pandēmija strauji mainījusi mācīšanās paradumus, piespiežot gan mācībspēkus, gan skolēnus un studentus mainīt ierasto lietu kārtību, ieviešot jaunas tehnoloģijas un rīkus mācību procesā, liekot pāriet no klātienes nodarbībām uz virtuālo vidi. Šogad jaunais semestris iesāksies hibrīdrežīma zīmē, turpināsies jau uzsāktā mācību materiālu digitalizācija, kā arī saglabāsies dalīts režīms klātienē un attālināti.”
Pēc eksperta domām, tehnoloģiju loma mācību procesā kļūst avien lielāka un nozīmīgāka – ienākot jaunajām tehnoloģijām un rīkiem, uzlabojas izglītības satura pieejamība, kā arī digitalizēto materiālu kvalitāte. Tāpat vairums studentu izmanto iespēju svarīgākās lekcijas noklausīties sev vēlamā laikā un atkārtot pēc nepieciešamības.
Tomēr, kā it visam, arī tehnoloģiju izmantošanā saskatāmi gan ieguvumi, gan trūkumi. “Manuprāt, tehnoloģiju lielākais pienesums ir iespēja mācību materiālu apgūt sev vēlamā laikā un vietā, kā arī iegūt atgriezenisko saiti īsā laikā. Savukārt par lielāko trūkumu var uzskatīt personīgā kontakta izzušanu starp mācībspēku un mācāmo, kā arī mācāmajiem savā starpā,” stāsta Poriņš.
“Dažādi pasaules notikumi aktualizē nepieciešamību pēc jauniem izglītības modeļiem, ko iespējams pielāgot neparedzētām situācijām. Tehnoloģijām ir spēja pārveidot izglītību ikviena cilvēka dzīvē. Digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts un virtuālā realitāte, var palīdzēt uzlabot efektivitāti, personalizāciju un kvalitātes nodrošināšanu ikvienā izglītības procesa posmā.
Arvien vairāk ieviešot tehnoloģijas izglītības procesā, mēs palielinām gatavību tādiem izaicinājumiem kā straujai pārejai uz attālināto mācīšanos”, skaidro Inese Šuļžanoka, “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja.
