Moskvinas vecticībnieku dievnamā par Nākotnes atbalsta fonda līdzekļiem tiek restaurēti koka logi.
Moskvinas vecticībnieku dievnamā par Nākotnes atbalsta fonda līdzekļiem tiek restaurēti koka logi.
Foto: Elvita Ruka

Kad atjaunotne turpinās. Astoņos Latvijas dievnamos atdzimst objekti un mākslas darbi 43

Elvita Ruka, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
TV24
“Ar šo gājienu viņi iešāva sev kājā!” Amerikā bijušais čekas aģents citējis Rajevu savā raidījumā 122
Ķīnieši ir sašutuši, jo Putina sabiedrotais sola “pakļaut” Krievijas kaimiņus
Lasīt citas ziņas

Pateicoties Nākotnes fondam, astoņos Latvijas dievnamos šobrīd atdzimst konkrēti objekti un mākslas darbi. Šos četrus dievnamus, par kuriem runa šajā rakstā, vieno fakts, ka tie ir darbojušies bez pārtraukuma un, pateicoties sakrālās dzīves nepārtrauktībai, ir labi uzturēti, kopti un godāti. Tie ir draudzes uzticības piemēri un saglabāšanas veiksmes stāsti, kas ļauj arī plašākai sabiedrībai iepazīt sakrālās mākslas vērtības.

Lašos būs visas altārgleznas

Lašu luterāņu dievnams Sēlijā ir slavens gan ar Vecā Stendera vārdu, gan ar luterāņiem neraksturīgu trīsstāvu altāri, kur Kristus dzīvi attēlo pat trīs gleznas. Ar Nākotnes atbalstu fonda līdzdalību tiek restaurēta beidzamā – “Kristus augšāmcelšanās” glezna. Tā ir augstākā pēc novietojuma, noslēdzošā pēc vēstījuma un vecākā pēc izcelsmes – Lašu draudzes lepnums. Tas ir astoņpadsmitā gadsimta pagaidām nezināma autora darbs, kas gleznots uz liepas koka pamatnes, sastiprināts ar ozola koka latiņām un apliecina gleznotāja augsto profesionalitāti. Šī glezna ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Domājams, ka tā ir ņemta no grāfu Tīzenhauzenu-Pšezdzecku dzimtas mākslas kolekcijas un iekļauta altāra kompozīcijā. Tas notika 1888. gadā, kad šī dzimta uzņēmās atjaunot Lašu baznīcas interjeru. To iniciēja grāfiene Marija Tīzenhauzena-Pšezdzecka, mecenāte un filantrope, kas Eglainē pavadīja vasaras. Pēc viņas iniciatīvas tapusi arī slavenā dāvana Romas pāvestam – “Terra Marianna”, kas 61 foliantā iemūžināja Latvijas skaistākās vietas. Šobrīd tieši šīs gleznas vietā altārī ir tukšums, jo glezna atrodas restaurācijā Zanes Kēleres darbnīcā Kuldīgas pusē. Draudze cer to svinīgi iesvētīt uz Lieldienām – kā tas pēc sižeta pienākas. Tad baznīcas interjers būs pilnībā restaurēts un liecinās par Stenderu dzimtas pūļu augļiem – draudze ir stipra un par savu dievnamu rūpējas.

Drustos skanēs ērģeles

CITI ŠOBRĪD LASA
Drustu baznīca Vidzemē var lepoties ar savu balto dievnamu, pēdējā Vidzemes lībieša un pirmā latviešu izcelsmes būvnieka Mārča Sāruma celto templi kalna galā.
Foto: Elvita Ruka

Drustu baznīca Vidzemē šobrīd nevar lepoties ar ļoti kuplu draudzi, taču savu balto dievnamu, pēdējā Vidzemes lībieša un pirmā latviešu izcelsmes būvnieka Mārča Sāruma celto templi kalna galā, mīl, tur godā un rūpējas par tā nākotni. Tieši tāpēc notiek 1901. gadā uzstādīto ērģeļu restaurācijas otrā kārta, ko finansē Nākotnes atbalsta fonds. Drustos uzsver reģionā iekodēto apgaismības ideju un virzību uz vienlīdzību – šajā dievnamā nekad nav bijusi cilvēku šķirošana, bet muižnieki un zemnieki dievkalpojumus apmeklējuši kopā. Muižniekus Hāgemeisterus šeit jo­projām piemin kā labdarus un attīstības veicinātājus, bet Drustu baznīca ir ievērojama ar savu Brīvības pieminekli, kas nosargāts arī padomju laikos.

Stiprā Latgale

Grīvas katoļu baznīcā tiks restaurēta glezna/ikona “Dievmāte no Čenstohovas”, ko baznīcai 1894. gadā uzdāvinājusi kāda ģimene.
Foto: Elvita Ruka

Grīvas katoļu baznīcā tiks restaurēta glezna/ikona “Dievmāte no Čenstohovas”, ko baznīcai 1894. gadā uzdāvinājusi kāda ģimene. Tā ir atvesta no Polijas slavenās svētvietas. Tā ir īstās, divpadsmitajā gadsimtā tapušās ikonas kopija, kuras oriģināls nāk no Bizantijas. Tāpēc tā vienlaikus ir gan ikona, gan svētbilde, jo pirmavots radīts vēl pirms šķelšanās Austrumu un Rietumu baznīcā. Šajā sakrālajā mākslas darbā ir jūtama Austrumu rita ietekme, tomēr tas nekādi nav pretrunā ar katoļu tradīcijām. Padomju laikā tā ir nedaudz restaurēta, apzeltīta ar tā saukto “Susaņina zoloto”, ko veda no Ļeņingradas. Tagad nepieciešams parūpēties par gleznojumu – Dievmātes seju. Tai vajadzīga tīrīšana, konservācija un restaurācija. Ja paskatās tuvāk, var redzēt plaisas, plankumus, krāsa sāk lobīties. Tāpēc draudze uzticējās restauratorei Gundegai Jerumanei, kas pievērsa tam uzmanību un pieteicās Nākotnes atbalsta fonda finansējumam. Arī šī baznīca nekad nav bijusi slēgta un padomju laiku beigās piedzīvojusi ne tikai labu remontu, bet arī jaunu griestu un sienu gleznojumu tapšanu.

Reklāma
Reklāma

Moskvinas vecticībnieku dievnams arī apliecina spēcīgas tradīcijas un gadsimtiem ilgu turēšanos pie baznīcas Austrumu liturģiskās kārtības. Tieši tās iecerēto reformu dēļ 17. gadsimtā notika šķelšanās Krievijas pareizticīgajā baznīcā, kas noveda pie reformas pretinieku vajāšanām. Tūkstošiem nepakļāvīgo pameta Krieviju, lai turētos pie savām, vissenākajām pareizticības tradīcijām. Mos­kvinā vecticībnieki ir jau teju trīssimt gadus. Pirmie šeit apmetās bēgļi no Maskavas, tāpēc arī šāds nosaukums. Šis lauku dievnams, kas ir tik liels, ka vairāk atbilstu pilsētas mērogiem, ir jau trešā būve šajā vietā un vienīgā, kur uzstādīts vecticībai veltīts simbolisks piemineklis. Par Nākotnes atbalsta fonda līdzekļiem šeit tiek restaurēti koka logi.

Plašāk par Nākotnes atbalsta fonda finansētajiem restaurācijas darbiem dievnamos lasiet 21. septembra “Mājas Viesī”!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.