Laukos
Graudkopība

Kaitēkļu un slimību izplatība ziemas rapša laukos oktobrī0


Krustziežu sausplankumainība.
Krustziežu sausplankumainība.
Foto: Māra Bērziņa

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Otra lielākā kultūraugu grupa – ziemas rapši – oktobrī turpinās attīstību, sadzīvošanu ar kaitēkļiem un pirmajām slimību pazīmēm. Sējas laiks arī rapšiem šogad izvērtās putekļains, un daudzviet veidojās nevienādi sadīguši sējumi.

Par to, ka sēklu dīdzība un gliemeži nebija pie vainas, varēja pārliecināties septembrī, kad, augsnei kļūstot mitrākai, sadīga arī līdz šim sausākās vietās iesētais. 

Kaitēkļu klāsts rudenī iespējams diezgan plašs. Gliemeži, augiem dīgstot, spēj nodarīt ievērojamākos postījumus. Oktobrī tie turpina baroties – naktīs, lietainās, apmākušās dienās, vairāk lauku malās, sevišķi, ja tās robežojas ar gliemežu dabiskajām dzīves vietām, bet lielajai lapu masai tie vairs visa sējuma mērogā nespēj nodarīt nozīmīgus postījumus.

Arī spradžiem lielās lapas vairs nešķitīs garšīgas, un tie turpat grāvmalās, mežmalās dosies ziemot.

Septembrī VAAD inspektori diezgan daudzos laukos novēroja kāpostu laputs kolonijas rapšu lapu apakšpusē. Oktobrī, ja vien neiestāsies sals, iespējama kaitēkļa koloniju paplašināšanās. Turpināsies krustziežu alotājmušu kāpuru barošanās un attīstība. Tuvojoties salam, kāpuri turpat lapā iekūņojas un kopā ar augu pārziemo.

Rapšu lapas par labu barības bāzi oktobrī atzīs arī cekulkožu, balteņu, pūcīšu un krustziežu zāģlapseņu kāpuri. Cekulkožu kāpuri parasti paspēj iekūņoties, bet pārējie pirmajā aukstuma periodā nosalst, ja temperatūra strauji pazeminās, bet kāpuriem pēc attīstības cikla vēl paredzēts baroties. 

Arī sēņu ierosinātām slimībām labāk patīk attīstīties siltumā. Augiem sadīgstot, gandrīz katrā sējumā bija vērojama krustziežu neīstās miltrasas attīstība uz dīgļlapām. Parasti šī infekcija arī tālāk par pirmo lapu pāri (AS 11) netiek un oktobrī uz augiem reti kur atrodama.

Ne tik bieži ziemas rapšu lapu virspusē vērojama krustziežu īstā miltrasa – tās baltā apsarme ļoti līdzīga spēcīgai salnai, tāpēc oktobrī jau iespējamos baltajos salnas rītos tā uz augiem meklējama pēcpusdienā.

Uz lapām turpinās attīstīties krustziežu sausplankumainība, kuras pirmās pazīmes VAAD speciālisti konstatējuši jau septembrī. Sākuma attīstības stadijā nosacīti līdzīgi izskatās arī sausās fomozās puves infekcijas izraisītie plankumi uz lapām.

Oktobrī jau minēto slimību izraisītos plankumus iespējams sašķirot, jo fomozās puves plankumiņā redzamas melnas piknīdas, bet sausplankumainības plankums, attaisnojot savu nosaukumu, ir sauss un saplīst.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IP
Ilze Pētersone
Laukos
Eiropas Komisija pret liekajiem kilogramiem. Kā nekļūt par asinsvadu slimību upuri un nebeigt dzīvi ar infarktu
2 dienas
Raivis Šveicars
Laukos
Ražo lielākos bērza saplākšņus pasaulē, izmantojot tikai Latvijā augušus bērzus
2 dienas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
Aizved mani uz Mākoņkalnu jeb 10 iemesli, kāpēc brīvdienas pavadīt Rāznas nacionālajā parkā 1
3 dienas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
19 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
5 stundas