• veikuši saimniecisko darbību (piemēram, individuālajiem komersantiem, individuālā uzņēmuma īpašniekiem, tiem, kuri izīrē savu īpašumu, zemnieku saimniecības īpašniekiem, amatniekiem, profesionālās darbības veicējiem – advokātiem, mērniekiem, revidentiem, arhitektiem, grāmatvežiem u.c.);

• guvuši ienākumus ārvalstīs (piemēram, jūrniekiem, lidotājiem, citiem nodarbinātajiem, kas ir Latvijas Republikas rezidenti);

• guvuši ar nodokli neapliekamus ienākumus, kas 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (tie, piemēram, ir ienākumi no personiskās mantas pārdošanas, saņemtais mantojums, dāvinājums no radiniekiem, kompensācijas u.c.);

• guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas) un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas brīdī;

• guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem nodoklis nav ieturēts.

Ko uzrāda un ko neuzrāda

Ar nodokli apliekamie ienākumi, par kuriem jāmaksā nodoklis, noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pantā, bet ienākumi, par kuriem nav jāmaksā nodoklis, – šā likuma 9. pantā. Saskaņā ar likuma 19. panta otro daļu nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina.

Deklarācijā uzrāda visus kalendāra gadā gūtos ienākumus, arī ar nodokli neapliekamos, ja šo ienākumu summa pārsniedz 4000 eiro gadā. Nevajag uzrādīt likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.¹, 37.², 38., 39. un 40. punktā minētos pabalstus vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātos pabalstus, kā arī šā likuma 9. panta pirmās daļas 29. un 31. punktā minētos ienākumus.

Deklarācijā nav jāuzrāda algota darba ienākumi, kurus izmaksā mikrouzņēmums atbilstīgi Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī saimnieciskās darbības ienākumi, kas gūti mikrouzņēmumā. Neuzrāda arī šā likuma 8. panta 4.¹ daļā minētos ienākumus, kurus saņem no Eiropas Kopienas (tās institūcijām) un kurus apliek ar Kopienas nodokli saskaņā ar Padomes regulu.

Obligātie 50 eiro

Maksātājs, kas reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro.

Taču šī norma nav attiecināma uz tiem, kuri taksācijas gadā veikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu.

Tāpat to nepiemēro maksātājiem par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process. Nepiemēro arī proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās maksātājs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa B.

Svarīgi

• Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam taksācijas gadam sekojošajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam.

• Deklarācijā jāuzrāda tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās.

• Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

• Deklarācijai jāpievieno informācija, kas apliecina maksātāja tiesības uz atvieglojumiem (ja par to nav VID informācijas), jānorāda attaisnotie izdevumi par izglītību, medicīnu u.c. taksācijas gadā, ziņas par ārvalstī gūto ienākumu un ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu aizdevējam, kā arī ar aizdevumu saistīto procentu maksājumu samaksu.

• Ja izdevumiem saistībā ar maksātāja saimniecisko darbību ir noteiktas normas, nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus (piemēram, par autoratlīdzību, augošu mežu, metāllūžņiem). Ja autoriem izdevumu normas nav piemērotas, bet nodoklis ieturēts, deklarāciju iesniedz, lai aprēķinātu nodokļa pārmaksu. Tas pats attiecas uz pārējiem nodokļu maksātājiem, kam izmaksātājs nav piemērojis atbilstīgās izdevumu normas.

Tēmas