Lietuvas majors nosauc Latviju par NATO vājāko posmu? “Viņam noteikti sakāpa galvā,” uzskata Slaidiņš 130
Diezgan liels sašutums valda sabiedrībā par Lietuvas majora izteikumiem, ka Latvija esot vājākais posms triju Baltijas valstu sadraudzībā pret Krieviju. Lietuvas pārstāvja izteikumos tiražēts, ka nevis Suvalku koridors esot vājais NATO posms šajā reģionā, bet tieši mūsu valsts. Kāpēc šādi izteikumi un vai tādi vispār ir pieļaujami? Uz šo jautājumu TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atbild Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Slaidiņš uzskata, ka par pamatu izteikumiem ir ņemta situācija Latvijas austrumos, proti, lielajās pilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī. Tas ir tas, pie kā šis majors acīmredzot ir pieķēries.
Runāt par armijas vājumu, – katra valsts ir gājusi savu ceļu, un tomēr visi kaut kā kopā. NATO mēs esam uzņemti kā vienots bloks, kā vienota valsts, neesam sadalīti, kas ir pilnīgi pareizi, uzskata virsnieks.
Fakts gan ir tāds, ka Lietuvā šo prokrievisko elementu ir stipri mazāk, viņi varēja atļauties pieņemt nulle pilsonības. Igaunijā šo prokrievisko elementu arī ir salīdzinoši mazāk nekā Latvijā. “Mēs esam centrālā valsts, protams, tas rada arī lielākus apdraudējumus.”
Runājot par Suvalku koridoru – tas nav tika vienkārši, skaidro Slaidiņš. Tas ir tomēr plašums – ir vajadzīgs kaut vai nodrošināt apgādes kustību. “Kāds tur aizskries – un? Tas jau neko nenozīmē.”
“Vēl. Mums ir arī ostas, daudz, lielākas. Mums ir dzelzceļa mezgli pietiekami lieli, – tas viss arī noteica viedokļa pozicionēšanu. Viņam sakāpa galvā, un to viņš pateica,” tā uzskata Slaidiņš.
