“Kāpēc uzreiz maksimālais sods?” Reinis atzīst, ka pieļāvis kļūdu, bet ir pārsteigts par valsts sistēmu 17
Dzīvē gadās dažādas situācijas. Reizēm esam spiesti pārkāpt kādu noteikumu, taču ne vienmēr ir skaidrība par piemērotā soda samērīgumu. Ar šādu situāciju saskāries arī Reinis, kura pieredze izraisījusi plašu diskusiju sociālajos tīklos.
Sociālo mediju platformā “Threads” viņš raksta: “@valsts.policija paldies par skaisto foto – tiešām labs kameras leņķis. Varu palūgt komentāru: kāpēc par braucienu bez OCTA (mana kļūda, neattaisnojos) automātiski tiek piemērots maksimālais sods – 350 €, ja likums paredz diapazonu no 85 līdz 350 €?
Man pirmo reizi šāds pārkāpums, tāpēc interesē, kā praksē notiek šī soda izvērtēšana. VID bieži runā par “izglītot pirms sodīt” – vai šeit ir līdzīga pieeja?
Ar prieku apmaksāšu šo sodu, vainīgs kā vainīgs, vienkārši esmu neviltoti pārsteigts par sistēmas loģiku.”
Ko saka citi autovadītāji?
Diskusijā iesaistījušies arī citi lietotāji, piedāvājot savus skaidrojumus un pieredzi.
Ilze norāda: “85 € sods ir tad, ja tevi aptur policijas darbinieks. 350 € ir, ja pārkāpumu fiksē kameras. Priecājies, ka tikai vienreiz atnāca šāds sods – citiem tas pienāk divas vai pat trīs reizes.”
Savukārt Inese iesaka praktisku risinājumu: “Ieteiktu sadarboties ar labu apdrošināšanas brokeri – tad šāds gadījums kā braukšana bez OCTA vairs neatkārtosies.”
Ar līdzīgu pieredzi dalās arī Dins: “Man bija situācija, pērkot jaunu auto. Visu nokārtoju, iegādājos apdrošināšanu, vēl kādu pusotru stundu ar iepriekšējo īpašnieku parunājos un devos ceļā. Pēc mēneša – 300 € sods, jo izrādījās, ka apdrošināšana vēl nebija stājusies spēkā.”
Tikmēr Artūrs neslēpj kritisku attieksmi: “Kā var nezināt, kad beidzas OCTA? Nopietni. Mēs dzīvojam akmens laikmetā? Tagad atgādinājumi nāk katru dienu. Nedēļu pirms termiņa – katru dienu, pēdējā dienā pat vairākas reizes. Kur problēma uzlikt atgādinājumu? Paši vainīgi – nav ko čīkstēt. Tikai sods liek aizdomāties.”
Arī Ilze dalās ar savu pieredzi: “Ja sodu uzliek policists, to var samazināt, samaksājot ātrāk. Bet, ja pārkāpumu fiksē radars, tad ir maksimālais sods bez iespējas to samazināt. Mani pārsteidza arī tas, ka, piemēram, par braukšanu bez tehniskās apskates sods ir mazāks.”
Kā ir patiesībā?
Diskusijā iesaistījušies arī Valsts policijas pārstāvji, sniedzot skaidrojumu: “Labdien! Sods par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, tiek piemērots transportlīdzekļa īpašniekam. Likumā noteikts, ka par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas neveikšanu piemēro naudas sodu no 350 līdz 650 eiro (Ceļu satiksmes likuma 71. pants).”
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Pērn obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzībās par bojājumiem infrastruktūras objektiem vai to bojāeju izmaksāti 4,7 miljoni eiro, aģentūru LETA informē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).
Pēdējo 10 gadu laikā OCTA apdrošināšanas atlīdzībās par ceļa, ceļu būvju un ēku bojājumiem izmaksāti 29,59 miljoni eiro.
Pērn par bojājumiem infrastruktūras objektiem izmaksātās OCTA atlīdzības pirmo reizi pārsniegušas četrus miljonus eiro. Tas ir gandrīz četrkārt vairāk nekā 2015. gadā, kad tika izmaksāti 1,2 miljoni eiro.
Arī proporcionāli pret citiem OCTA atlīdzību veidiem lēmumu skaits par atlīdzību izmaksu saistībā ar infrastruktūras objektu bojājumiem aug – ja 2015. gadā tie bija 3,1%, tad 2025. gadā – 5,9%.
LTAB valdes loceklis Juris Stengrevics norāda, ka gan apdrošinātāju pieņemto lēmumu skaits, gan izmaksāto atlīdzību apmērs gadu no gada pieaug, kas lielākoties saistīts ar inflācijas pieaugumu, kā arī faktu, ka daudzi infrastruktūras objekti aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, kas ļauj atklāt ceļu satiksmes negadījumus arī tad, ja vainīgais transportlīdzeklis pametis notikuma vietu.
Viņš skaidro, ka atlīdzību apmēra pieaugums par infrastruktūras bojājumiem lielā mērā ir saistīts ar to, ka ievērojami sadārdzinājušās to atjaunošanas un remonta izmaksas.
Ja pirms vairākiem gadiem konkrēta staba, mājas sienas vai ceļa zīmes atjaunošana prasīja salīdzinoši mazākus līdzekļus, tad patlaban inflācijas rezultātā šīs pašas darbības izmaksā ievērojami dārgāk. Tas tiešā veidā atspoguļojas arī OCTA atlīdzību apmēros.
Vienlaikus LTAB vērš uzmanību, ka arvien vairāk publiskās infrastruktūras objektu tiek aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, kas ļauj identificēt ceļu satiksmes negadījumus un tajos iesaistītos transportlīdzekļus arī gadījumos, ja vainīgais vadītājs pametis notikuma vietu. Tas nozīmē, ka izvairīšanās no atbildības kļūst arvien sarežģītāka.
Stengrevics uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jāapzinās savas rīcības sekas, kas var rasties, ja bojāto infrastruktūras objektu īpašnieks vērsīsies policijā un pēc tam pie apdrošinātājiem, lai saņemtu atlīdzību par bojājumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Šādā gadījumā vainīgais transportlīdzekļa vadītājs, ja būs pametis notikuma vietu, neziņojot par to policijai, saņems regresa prasību atlīdzināt zaudējumus.
