Civilās savienības likumprojekta apzināta izgāšana Saeimā, “noraujot” kvorumu, varētu būt vērtējama kā apzināta tiesas sprieduma nepildīšana, par ko ir paredzēta kriminālatbildība. Tā pagājšnedēļ intervijā TV3 izteicās tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nepieņemot likumu līdz šā gada 1. jūnijam, netiekot pildīts Satversmes tiesas spriedums. Ministrs pieminēja Krimināllikuma 296. pantu – juristiem esot jāpēta, vai šajā gadījumā nevarot to piemērot. (Krimināllikuma 296. pants paredz, ka par tiesas nolēmuma [..] vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kurai bija pienākums izpildīt tiesas nolēmumu [..] soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.) Ceturtdien, sākot izskatīt Civilās savienības likumprojektu 3. lasījumā, no klātesošajiem deputātiem par balsoja 40, viens atturējās, bet 49 nebalsoja, līdz ar to nebija kvoruma. Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz 50 jeb pusei no 100 deputātiem. Tādējādi sēde tika uz laiku pārtraukta un minētais likumprojekts izņemts no darbakārtības. Atsevišķi juristi sociālajos tīklos gan vērtēja, ka tieslietu ministra Bordāna draudēšana deputātiem ar kriminālatbildību par demokrātisku procesu parlamentā ir absurda.