Foto – Shutterstock

Kas pārsteidz un rada bažas ekonomistiem jaunākajos Latvijas IKP rādītājos? 0

“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā v.i. Agnese Buceniece: Latvijas ekonomika sagurst pēc strauja skrējiena

EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 35
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 227
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 138
4 stundas
Lasīt citas ziņas

Pēc diviem straujas izaugsmes gadiem šis gads Latvijas ekonomikai iesācies ar mīnusa zīmi. Dati par iekšzemes kopproduktu pēc ātrā novērtējuma rāda, ka 2019. gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas apjoms samazinājās par 0,3% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

Šajā rādītājā kritums nebija redzēts kopš 2015. gada beigām.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr spēcīgā bāzes efekta dēļ izaugsme gada laikā, proti, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, joprojām bija pozitīva un veidoja 2,8% (neizlīdzināti dati). Tas ir būtiski lēnāk nekā pērn kopumā, kad ekonomikas izaugsme bija 4,8%.

Lai gan detalizēti dati par iekšzemes kopproduktu vēl nav pieejami, domājams, ka gada izaugsmes galvenais virzītājs joprojām bija iekšzemes pieprasījums, tai skaitā mājsaimniecību patēriņš, ko veicināja pirktspējas kāpums un diezgan labais mājsaimniecību noskaņojums par savu finanšu situāciju un ekonomiku kopumā, kas saskaņā ar aptauju datiem ir virs ilgtermiņa vidējā.

Gan mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi (+3,7%), gan pakalpojumu nozares kopumā (+3%) pirmajā ceturksnī auga nedaudz straujāk par kopējo ekonomiku.

Janvāra un februāra dati par ārējās tirdzniecības apgrozījumu rāda, ka eksporta un importa izaugsme būtiski palēninājās. Tas saistīts ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs un globālās tirdzniecības plūsmu vājināšanos.

Tomēr eksporta izaugsme apsteidza importa kāpumu, tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Rūpniecības nozarē izaugsme gada sākumā bija pa nullēm, nedaudz straujākam apstrādes rūpniecības kāpumam kompensējot kritumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltumapgādē.

Elektroenerģijas ražošana turpina sarukt sauso laikapstākļu dēļ. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujas rāda, ka eksporta pasūtījumu kāpums ir apstājies augstā līmeni un kopējais ražotāju noskaņojums sāk pasliktināties.

Tādējādi, visticamāk, ne apstrādes rūpniecībā, ne eksportā cerēt uz būtiski labāku sniegumu šogad īsti nevaram.

Ekonomikas izaugsmi uz leju šī gada sākumā, visticamāk, galvenokārt pavilka ievērojami vājāks investīciju kāpums, kā rezultātā arī būvniecības apjomu izaugsme bija vien 6% (22% pērn).

Eiropas Savienības fondu investīcijas pēc straujas izaugsmes iepriekšējos divos gados ir sasniegušas augstu līmeni, kurā noturēsies arī šogad, bet augstāk nekāps.

Arī citas publiskās un privātās investīcijas vairs tik strauji kā pērn diez vai augs. Līdz ar to investīciju pieaugums šogad būs daudz mērenāks.

Kopējais ekonomikas sentiments ir nedaudz pasliktinājies, bet joprojām turas augstā līmenī un norāda uz izaugsmes turpināšanos.

Tomēr darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, augstās ražošanas jaudu noslodzes un vājāks ārējais pieprasījums ierobežos ekonomikas izaugsmi, kas šogad kopumā varētu sasniegt 3,3%.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: Gads ekonomikā sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu.

Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada.

Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.

Vienlaikus iekšējais ekonomikas cikls pagaidām izskatās pietiekami noturīgs. Patēriņš stabili aug, taču būvniecībā gads sācies tikai ar 6% kāpumu un tas apliecina, ka cikls šajā nozarē bremzējas.

Pēc diviem gadiem, kad izaugsme būvniecībā pārsniedza 20%, tas ir pat vēlams, jo nozarē jau ir vērojamas pārkaršanas pazīmes.

Augošais būvatļauju skaits gan liecina, ka privātā sektora pieprasījums nozarē saglabājas ļoti spēcīgs, taču ES fondu apguvē tuvojamies maksimuma punktam un no publiskā sektora puses papildus stimula nozarē šogad nebūs.

Skatoties uz šo gadu ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados un šobrīd neredzu pamatu mainīt savu IKP izaugsmes prognozi šim gadam 2,8% apmērā.

Pērn Latvijas ekonomikai par labu nāca arī vairāki veiksmes faktori, kas šogad var izrādīties ar mīnus zīmi.

Neskatoties uz Krievijas mērķi mazināt Baltijas valstu ostu izmantošanu, tranzīts pērn pieauga, augstās koksnes cenas veicināja mežu papildus ciršanu un kokapstrādes pieaugumu, un lielajos makro ciparos tikai daļēji atspoguļojās nerezidentu depozītu aizplūšana.

Uz tik pat veiksmīgu faktoru sakritību šogad ir grūti cerēt. Pēdējos mēnešos Eiropas tirgos ir vērojams būtisks ogļu cenu kritums, kas ir negatīvs signāls par kravu apgrozījumu Latvijas ostās turpmākajos mēnešos ostās.

Tāpat koksnes cenās jau ir vērojama korekcija, kam būs negatīva ietekme uz rūpniecību, kā arī eksportu. Vienlaikus kopējo izaugsmi uz leju pērn pavilka sausie laika apstākļi, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecību un enerģētiku, un šī gada otrajā pusē abās nozarēs es sagaidu plusus.

Taču tā kā sausums pie mums pagaidām turpinās, gaidītie plusi šajās var nebūt tik lieli, kā cerēts gada sākumā.

Tomēr lielākais jautājums, protams, ir par ārējo ekonomikas vidi un vai pašreizējais vājums pasaules ekonomikā būs pārejošs?

Galvenie riski pasaules ekonomikas izaugsmei ir neatrisinātie tirdzniecības kari, bremzēšanās pasaules tirdzniecībā, kā arī rūpniecībā, joprojām lielā nenoteiktība par Brexit un augstie parāda līmeņi, piemēram, Itālijā, kas var radīt draudus finanšu sistēmas stabilitātei.

Tā rezultātā pēdējā gada laikā eirozonas izaugsmes prognozes šim gada jau samazinātas teju uz pusi līdz aptuveni 1%, kamēr Baltijas reģionā tās bija palikušas nemainīgas.

Pēdējos mēneši dati par globālo ekonomiku gan drīzāk liek domāt, ka pašreizējos izaugsmes tempu kritums drīzāk ir pārejošs sagurums un koncentrēts atsevišķas nozarēs, kamēr patēriņš un pakalpojumu nozarēs turpina stabili augt.

Tādēļ lielam uztraukumam par Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, nav pamata.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: Lēnāk, bet uz priekšu

Tas, ka izaugsmes nosacījumi vājinās, ārējā vide signalizēja visu pērno gadu, īpaši gada otrajā pusē. Taču uzrāviens būvniecībā šos signālus veiksmīgi noslāpēja un ļāva sasniegt straujāko izaugsmi pēdējo gadu laikā.

Gada sākumā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,8%, kas Latvijas ekonomikai ir visai mērens temps.

Ātrie dati norāda uz pieticīgu būvniecības izaugsmi – 6%. Pakalpojumu nozarēs izaugsme ir bijusi 3%, bet rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Latvijas ekonomikas veikumā šogad būs pamanāms nestabilās ārējās vides iespaids un eksporta ieguldījums, vismaz gada pirmajā pusē, būs minimāls. Galvenais uzsvars šobrīd ir pārvirzījies uz iekšzemes patēriņu.

Jo vairāk ienāks datu, jo precīzāk varēs noteikt ekonomikas turpmāko gaitu. Aktuālākais jautājums ir – kā veiksies būvniecībai? Cik brīvu jaudu un cik spēcīgs saglabāsies pieprasījums?

Riski, ko rada straujais izmaksu kāpums ir visai izteikti, jo ietekmē daudzu projektu īstenošanu. Ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam ir 3,5%.

Tālākās perspektīvas joprojām ir nenoteiktas, kaut pazīmes liecina, ka negatīvie faktori sāk sevi izsmelt, kaut arī strauji pozitīvu pavērsienu iespējas nav saskatāmas.

Riska noskaņojums pēdējo mēnesi ir saglabājies spēcīgs un finanšu tirgi auguši. Atbalsts no centrālajām bankām turpinās un pienāk ziņas arī par labiem makro datiem, piemēram, Ķīnas un ASV.

Tomēr izaugsmes aina joprojām ir nevienmērīga, jo īpaši eirozonā, kur pēdējos mēnešos rūpniecības un pakalpojumu noskaņojums ir gājis pretējos virzienos. Šāda nenoteiktība gada pirmajā pusē saglabāsies.

Tikmēr nepārliecinoši, bet vairāki apsteidzošie dati norāda uz situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ļoti nozīmīgs faktors globālajai un arī Latvijas ekonomikai būs tirdzniecības sarunu starp ASV un Ķīnu iznākums un tam, kā šajā sakarā virzīsies disputs starp ASV un ES.

“Luminor” ekonomists Pētris Strautiņš: Ekonomikai trūkst ūdens

Šī gada pirmā ceturkšņa IKP izmaiņu sākotnējais novērtējums ir viegli pārsteidzošs. Varēja gaidīt izaugsmes bremzēšanos, taču izziņotie dati vēsta, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājies par 0,3%. Līdz ar to IKP kāpums gada griezumā noplacis līdz 2,8%.

Nepārsteidz, ka rūpniecības pievienotā vērtība gada laikā nav mainījusies. Biju pieņēmis, ka pievienotās vērtība nozarē ir pat samazinājusies par 1%, jo laika apstākļu “apskādētā” enerģētika rada tik lielu ietekmi, ka pat spēcīgais apstrādes rūpniecības pieaugums, kas varētu būt virs 5%, nevar to kompensēt.

Celtniecības pieaugums (+6%) ir daudz mazāks, nekā vidēji pērn, taču tas bija sagaidāms. Taču vājāks par iepriekš nojaušamo ir pakalpojumu nozaru kopējais sniegums, to pievienotā vērtība augusi par 3%, kaut varēja gaidīt pieaugumu par 4%.

Pakalpojumu sektoru pamatā veido mēreni un stabili augošas iekšzemes pieprasījuma nozares, kā arī dinamiskas, bet svārstīgas eksporta nozares, kuru rezultātus atsevišķos ceturkšņos ir grūti uzminēt, tā teikt, gaidīsim sīkākus statistiķu paskaidrojumus pēc mēneša.

Arī tad, ja ziņa par IKP samazināšanos 1.ceturksnī pret pērnā gada nogali tiks apstiprināta, maz ticams, ka tas ir bijis recesijas sākums. Izaugsmes nosacījumi nav tik labvēlīgi, kā pagājušogad, taču nav arī slikti.

Pasaules ekonomika kopš pērnā gada beigām ir zaudējusi tempu, taču šķiet, ka ir stabilizējusies zemākā, bet joprojām augšupvērstā trajektorijā. Eirozonas IKP pieaugums gada sākumā pat paātrinājās līdz 0,4% no 0,2% pērnā gada nogalē.

Jācer, ka Latvijas vājuma brīdi turpmākajos ceturkšņos palīdzēs pārvarēt spēcīgā attīstība Igaunijā un Lietuvā. Dienvidu kaimiņvalstī 1.ceturksnī IKP pieaugums paātrinājās līdz 3,9%, rūpniecības un tirdzniecības dati signalizē par spēcīgu izaugsmi arī aiz mūsu ziemeļu robežas.

Bažas rada lauksaimniecība un mežu nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde — satrauc gan sausums, gan koksnes produktu cenu kritums.

Akmeņogļu uzkrājumi Rietumeiropā signalizē par gada sākumā spēcīgo tranzīta plūsmu iespējamu apsīkšanu.

Latvijas iekšējais ekonomikas cikls ir drīzāk labvēlīgs, pirmo reizi kopš krīzes aug mājsaimniecību kredītportfelis, darba tirgus iesilst, patērētāju optimisms ir virs vēsturiski vidējā, viņi plāno palielināt ieguldījumus mājokļos.

Sākotnējie IKP dati liek domāt, ka 1.ceturksnī galvenokārt ārējos tirgos strādājošās nozares augšas krietni ātrāk nekā iekšzemes pieprasījuma nozares, taču to vājuma iemesli ir pārejoši — ne patēriņš, ne investīcijas šogad nebūs ekonomiku bremzējošs faktors.

Finanšu ministrija: Ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī mērenāka

Pēc straujā 4,8% kāpuma pērn šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājies vairs tikai par 2,8%, liecina otrdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 0,3%. Tas ir pirmais kritums kopš 2015. gada ceturtā ceturkšņa.

Lai gan izaugsmes tempu samazināšanās jau bija sagaidāma, ņemot vērā, ka investīciju un būvniecības nozares izaugsme nesaglabāsies tik strauja kā iepriekšējos divos gados, un situācija Latvijas ārējos tirgos vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš, palēninājums ir pat nedaudz straujāks nekā sagaidīts.

Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, no pašlaik pieejamās informācijas redzams, ka IKP rādītājus pirmajā ceturksnī būtiski pazeminājis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kur izlaides apjomi divos mēnešos bijuši par 20,5% mazāki nekā pirms gada.

Nozares ražošanas apjomus ietekmējuši laika apstākļi, sausuma dēļ kopējai elektroenerģijas ražošanai pirmajā ceturksnī samazinoties par 24% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās kritusies par 39%.

Tāpat arī būtiski lēnāks nekā pagājušajā gadā kļuvis būvniecības nozares pieauguma temps, pazeminoties līdz 6%. Tikmēr 2018. gadā pievienotās vērtības pieaugums būvniecībā sasniedzis 21,9%.

Vienlaikus apstrādes rūpniecībā gada sākumā bijuši salīdzoši visai augsti pieauguma rādītāji, izlaides apjomiem divos mēnešos palielinoties par 4,7%. Tas ir pat straujāks pieaugums nekā pagājušajā gadā, kad pievienotā vērtība nozarē bija augusi par 2,7%.

Apstrādes rūpniecībā šogad spēcīgi turpina augt kokapstrādes nozares izlaide. Tāpat būtisku devumu nozares kopējā izaugsmē nodrošinājis kāpums mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

Jāpiemin, ka ne Latvijas, ne Lietuvas un Igaunijas apstrādes rūpniecības dati pašlaik neatspoguļo pasaules un īpaši eirozonas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, kas bija vērojama kopš pagājušā gada vidus.

Pozitīvi rādītāji pirmajā ceturksnī bijuši arī Latvijas tranzīta nozarei, kur kravu apgrozījums ostās pirmajā ceturksnī bijis par 10,4% lielāks nekā pirms gada, īpaši strauji augot ogļu, kā arī ģenerālkravu apjomiem.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos attīstība kļuvusi lēnāka un gada otrajā pusē šādi kāpuma tempi visdrīzāk nesaglabāsies.

Lai arī pirmajā ceturksnī ir bijis IKP kritums pret iepriekšējo ceturksni. taču to lielā mērā ietekmējuši vienreizēji, tajā skaitā laika apstākļu ietekmēti faktori.

Tajā pat laikā, spēcīgs kāpums saglabājies apstrādes rūpniecībā, kas ir viena no būtiskākajām Latvijas ekonomikas nozarēm, un straujāka izaugsme bijusi ari mazumtirdzniecībā, signalizējot par stabilu iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas kāpumu un spēcīgu privāto patēriņu.

Vienlaikus riska faktori izaugsmei joprojām saistās ar ārējo vidi, kur pasaules ekonomikas attīstība jau kopš pagājušā gada vidus bremzējas.

Tajā pašā laikā jānorāda, ka pēdējā laikā signāli par pasaules ekonomikas attīstību ir kļuvuši pretrunīgāki un vairs tik viennozīmīgi nenorāda uz izaugsmes palēnināšanos.

Lai gan izaugsmes prognozes joprojām tiek pazeminātas, kā piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds tikko pazeminājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2019. gadam līdz 3,3%, salīdzinot ar 3,9% pagājušā gada oktobrī, vairākās nozīmīgās pasaules ekonomikās izaugsmes tempi atkal ir paaugstinājušies.

Tajā skaitā ASV ekonomikas izaugsme 1.ceturksnī sasniegusi 3,2%, par vienu procentpunktu pārsniedzot analītiķu prognozes.

SAISTĪTIE RAKSTI
Savukārt eirozonas IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni paātrinājies līdz 0,4%, salīdzinot ar 0,2% un 0,1% iepriekšējos divos ceturkšņos.

Par labvēlīgāku situāciju pasaulē signalizē arī kāpums fondu tirgos, vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Eiropas Savienībā gan turpina pasliktināties, ESI indeksam aprīlī noslīdot līdz zemākajam rādītājam kopš 2016. gada vasaras.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 35
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Žagars: Man kauns par Latvijas sabiedrību 227
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 138
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
11. oktobris, 2021
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Brāļi nelikumīgi nomedī aļņus un tagad izcieš cietumsodu, lai gan notikuma vietā pieķerti netika 29
8 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 45
23 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Turpinoties spiedienam uz robežas, četrās Latgales pašvaldībās pagarina ārkārtējo situāciju 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Reirs pārsteidz ar to, cik miljonus izmaksā viens “lokdauna” mēnesis 61
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB rosina apsūdzēt bijušo Murjāņu sporta ģimnāzijas direktori Amantovu 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pēc nedēļas prognozē starptautiskas palīdzības lūgšanas nepieciešamību Covid-19 pacientu ārstēšanai
15:42
LA
LA.LV
Kokteilis
Žurnālistiem draud! Ansis Bogustovs un Aivis Ceriņš atklāj: viņi un viņu ģimenes regulāri saņem draudus no vakcīnu noliedzējiem
15:23
LE
LETA
Ziņas
Kariņš rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19 45
15:22
LA
LA.LV
Kokteilis
Žurnālistiem draud! Ansis Bogustovs un Aivis Ceriņš atklāj: viņi un viņu ģimenes regulāri saņem draudus no vakcīnu noliedzējiem
22 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Man nepatīk pozīcija, ja cilvēku vajā par viņa viedokli.” Kūtris par runas brīvību 33
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Prāta Vētra” atklāti runā par traģisko Mumiņa zaudēšanu 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Eiropas Zāļu aģentūra sāk vērtēt Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanu bērniem 5
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Aigars Kalvītis: Ieejam jaunā vēsturiskā posmā, kad dzīvosim augstāku enerģētikas cenu līmenī 42
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Stilistes Žannas Dubskas neparastais mājdzīvnieks: viņa beidzot ar to iepazīstina 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Daži deputāti apšauba, vai tagad jālemj par politisko amatpersonu atalgojuma palielināšanu 9
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Ministru prezidents: Atjaunosim dīkstāves programmas 63
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Dombrovskis: Man grūti pateikt, kas tajā valdībā vispār notiek 44
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Policija garāžā atrada sprāgstvielu briketes, šāviņus, granātas…Kā Modra taisnošanās par gāzes skaitītājiem beidzās ar krimināllietu 21
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nevakcinētie šobrīd berzē rokas un priecājas!”, “Kāpēc vakcinētie nedrīkst pastaigāties?” Soctīklotāji par lokdauna ierobežojumiem 138
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Karalienes Elizabetes II ekskluzīvākais transportlīdzeklis pasaulē. Taču viņai nepatīkot tajā braukt! 3
5 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Brāļi nelikumīgi nomedī aļņus un tagad izcieš cietumsodu, lai gan notikuma vietā pieķerti netika 29
8 stundas
LA
LA
Ziņas
“Ir piemērots brīdis balstīt informētu sabiedrību!” Mediju vēstule valdībai un parlamentam 33
9 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni 26
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 44
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Millers: Pašreizējā situācijā “lokdauna” noteikšana ir neizbēgama valdības mugurkaula trūkuma dēļ 40
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 9
17 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 35
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Epidemioloģiskā uzraudzība kļūst neiespējama 86
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai varam sagaidīt pirmo sniegu? Bricis par šīs nedēļas laika prognozi 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sirojošo lāču sāga: DAP atklāj, kas noticis ar viensētās nedarbus sastrādājušajiem lāčiem 28
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: No štovētiem kāpostiem līdz suši! Latvija nekad nav bijusi valsts ar tikai vienu tautu vai etnosu, un tāda tā nav arī šobaltdien 48
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ko šis laiks mums māca? Astrologu un numerologu lielās prognozes 15.decembrim
4 stundas