Kas patiesībā notiek, ja lidmašīnā kāds nomirst? Stjuarte atklāj nepatīkamas detaļas 0
Stjuarte atklāti pastāstījusi, kas īsti notiek, ja lidojuma laikā nomirst pasažieris. Barbara aviācijas nozarē strādā jau 14 gadus un sociālajos tīklos regulāri dalās ar savām atziņām un pieredzi. Stjuarte, kuras dzimtene ir Argentīna, atklāja, kā aviokompānijas rīkojas šādās situācijās un kādu “īpašu procedūru” ievēro apkalpes darbinieki.
“Nāves gadījumi lidojumu laikā nav pārāk bieži sastopami, bet tā tomēr notiek,” Barbara atklāja raidījumā “What’s The Jam”. “Tāpēc aviokompānijām ir izstrādāts īpašs plāns šādām situācijām,” viņa piebilda.
Viņa uzsvēra, ka apkalpes locekļi ir apmācīti rīkoties nāves gadījumos, saglabājot maksimālu cieņu pret mirušo.
Stjuarte skaidroja, kā šī nepatīkamā un traģiskā situācija parasti attīstās:
“Iedomājieties, ka lidojat uz Romu un jums rodas aizdomas, ka blakus sēdošais pasažieris ir miris. Jūs piezvanāt stjuartei, un arī viņai rodas sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Vispirms viņa informē apkalpi, kas tālāk brīdina kapteini. Tikmēr stjuarte pārbauda dzīvības pazīmes un, ja nepieciešams, sāk sirds un plaušu reanimāciju.”
Šādās situācijās apkalpe parasti jautā, vai starp pasažieriem ir kāds ārsts. Kā norādīja Barbara, lidmašīnas personāla vidū parasti ārstu nav, taču gandrīz vienmēr pasažieru vidū gadās kāds medicīnas darbinieks.
“Atcerieties, ka neviens oficiāli nemirst lidmašīnā, jo nāvi nevar pasludināt, kamēr nav sasniegta zeme un ārsts to nav apstiprinājis,” viņa piebilda.
Stjuarte paskaidroja, ka aviokompānijas rīcība pēc tam var būt divējāda: lidmašīna vai nu veic ārkārtas nosēšanos tuvākajā lidostā, vai arī turpina ceļu, ja situācija tiek pilnībā kontrolēta un pārējiem pasažieriem viss ir kārtībā.
Mirusī persona parasti tiek pārvietota uz tukšu sēdvietu rindu. “Ja brīvu vietu nav, ķermeni novieto kādā citā lidmašīnas nodalījumā, kur viņš nav redzams,” skaidroja Barbara.
Viņa atceras gadījumu, kad pati lidoja un kāds pasažieris nomira: “Es sapratu, un arī daži citi pasažieri saprata, ka cilvēks ir miris. Stjuarte uzlika viņam miega masku un apsedza ar segu, lai to nepamanītu pārējie pasažieri. Tas notika garā lidojumā un bija nakts, tāpēc lielākā daļa pasažieru gulēja. Tikai tie, kas bija nomodā, saprata, kas patiesībā notiek.”
Citā incidentā transatlantiskajā reisā nebija brīvu sēdvietu, tāpēc apkalpe nolēma ķermeni novietot kambīzē – stjuartu virtuvē – zem segas.
“Lidojums turpinājās kā ierasts, un manai draudzenei nācās stundām balstīt mirušo ķermeni ar kāju, lai tas nekustētos,” atceras Barbara. “Vēl sliktāk – pārējai apkalpei nācās apkārt staigāt un turpināt strādāt, jo pasažieriem bija jāēd. Visi jutās ļoti neērti, bet tāds bija toreiz pieņemtais lēmums,” norāda stjuarte.
Viņa piebilda, ka lidmašīnām ir iespēja pārvadāt arī zārkus kravas nodalījumā. “Līdz ar bagāžu līķi bieži transportē atpakaļ uz izcelsmes valsti, un tajā pašā lidojumā viņu var pavadīt kāds ģimenes loceklis,” sacīja Barbara.
“Dažās lidostās, piemēram, Amsterdamā, ir pat morgs, kur sagatavo un uzglabā ķermeņus pirms to nosūtīšanas tālāk,” norāda Barbara.
