“Dēlam bija veidojums vēdera dobumā apmēram kinderolas lielumā!” Mamma dalās šausminošā pieredzē par ārstēšanu bērnu slimnīcā
0
Vai varat iedomāties situāciju, kad pirmie vārdi slimnīcā, kurus dzirdat par savu saslimušo bērnu, ir: “Manā praksē 99,9% rezultāti ir letāli”? Tieši šādus vārdus smagā brīdī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) hematoonkoloģe veltīja kādai mammai. Lai arī jau tajā brīdī zeme zem kājām sabruka, tas bija tikai sākums.
Lauras (ētisku apsvērumu dēļ vārds mainīts) dēlam 2020. gadā bija sūdzības par vēdera sāpēm. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu viņi devās veikt ultrasonogrāfiju, kurā neko sliktu neuzrādīja. Dzīve turpinājās, līdz tika saņemts zvans no bērnudārza, ka dēlam ir 39 grādu temperatūra. Tālāk sekoja brauciens uz slimnīcu.
Ārstes frāze, kas liek raudāt
Mamma Laura stāsta, ka par drausmīgo pieredzi vispār līdz šim nav vēlējusies runāt. Taču LA.LV stāsts par iespējamas ārstu kļūdas dēļ onkoloģijas nodaļā mirušo zēnu neļāva klusēt par sava dēliņa piedzīvoto šajā slimnīcā pirms vairākiem gadiem. Viņa pauž, ka attieksme ir bijusi vienkārši šausmīga.
“Manā praksē 99,9% rezultāti ir letāli!” ārstes vārdus, ievedot dēlu slimnīcā, atminas Laura. Tobrīd bija nodotas tikai analīzes. Nebija veikta ne magnētiskā rezonanse, ne citi izmeklējumi.
“Es aizgāju uz tualeti raudāt. Bērna klātbūtnē, protams, nevar. Viņš tikai uz mājām prasās. “Iedomājieties, kā hematoonkologs var mātei paziņot ko tādu, pats precīzu diagnozi nezinot?!”
neizpratnē ir Laura. Vēl šodien, sešus gadus pēc notikušā, viņai prātā skan šie šausmīgie vārdi.
Veidojums kinderolas lielumā
Dēlam bija veidojums vēdera dobumā apmēram kinderolas lielumā ar šķidru sastāvu tā iekšpusē. Lai atbrīvotos no veidojuma, tika veikta operācija. Taču tās laikā tika pieļautas kļūdas, norāda mamma. Veidojums bija abscess, un tā iekpusē bija strutas. Tomēr biopsija tika veikta operācijas laikā, kā rezultātā visas strutas iztecēja vēdera dobumā.
“Veidojums bija viegli izņemams ārā. To varēja izņemt un tad veikt biopsiju,” pauž Laura. Pēc operācijas dēls nonāca reanimācijā.
Tajā laikā viņa par piedzīvoto klusēja, jo galvenais bija, lai bērnam viss ir labi. Šobrīd klajā nākušie gadījumi viņai liek noprast, ka arī vairākus gadus vēlāk šajā slimnīcā nekas nav mainījies.
Situācija uzlabojās, un pēc apmēram mēneša bērns no slimnīcas tika izrakstīts. Tika noteiktas tālākas ambulatorās darbības brūces kopšanai. Ambulatorais ķirurgs ģimenei paziņoja, ka brūcē kaut kas ir atstāts iekšā, kā rezultātā izveidojies iekaisums un strutas.
“Pirmo operāciju veica ne tā daktere, ar kuru es runāju. Es biju šokā, ka operēja gados jauna ārste, kura izskatījās, ka to dara pirmo reizi. Iekšā ķermenī tika atstāti nevajadzīgi diegi un brūce sāka strutot. Visas strutas tālāk nokļuva mīkstajos audos, un sākās iekaisums,” notikušo atstāsta Laura. Rezultātā nācās brūci vēlreiz vērt vaļā un tīrīt iekaisušo, sastrutojušo vietu.
“Bērns bija nodurstīts no kājām līdz rociņām, vairs nebija kur durt,”
saka Laura. Par otru operāciju gan mamma teic tikai labākos vārdus – to veica ārstējošā ārste, un viss tika izdarīts korekti.
Jāieklausās savā veselajā saprātā
“Tas ir ārprāts, kas notiek mūsu medicīnā. Tie ir mūsu bērni. Tie ir cilvēki. Mums varēja būt viens solis līdz kādai nepareizai kļūdai,” uzsver Laura. Tagad dēls ir vesels – dejo, spēlē basketbolu, bet rēta, kas atgādina par briesmīgajiem notikumiem, ir pa visu vēderu. Viņa jūt līdzi visām ģimenēm, kas veselības aprūpē piedzīvojušas līdzīgas situācijas. “Lai katrs vecāks, kam ir bērni un mīļi cilvēki, pilnībā neuzticas tikai ārstiem, bet savam veselajam saprātam un cīnās par to līdz pēdējam,” teic mamma.
Ņemot vērā, ka notikumi risinājušies pirms vairākiem gadiem, nolēmu iestādēm nelūgt sniegt komentārus, jo tam vairs nav būtiskas nozīmes. Svarīgāk šķita uzklausīt konkrēto mammu un dalīties viņas pieredzē kā brīdinājumā citiem vecākiem būt uzmanīgiem un pašiem iespējami detalizēti sekot līdzi savu bērnu veselībai.
