“Lai nenobiedētu kandidātus, mēs to nenorādām!” Marina atklāj, kā darba devēji atklāti melo sludinājumos
0
Meklējot darbu, mēs izlasām prasības, vai atbilstam darbiniekam, ko uzņēmums cenšas atrast, izlasām, protams, arī pienākumus un ar acīm uzreiz sameklējam, cik liela būs alga. Tomēr, ja jaunu darba vietu nācis meklēt vairākkārt, dažas nejēdzības sāk izkristalizēties, ko potenciālie priekšnieki neizskaidrojamu iemeslu dēļ turpina darīt. Lūk, Marinas vēstule par to, kā viņa meklēja darbu.
“Darba sludinājumi var būt absolūti maldinoši prasību sadaļā. Piemērs. Uzņēmums meklē darbinieku uz amatu, kur acīmredzami nepieciešamas tehniskas zināšanas. Vairs neatceros precīzi, kas tas bija, bet darbs ar kaut kādu tehnisku iekārtu (attēlu drukāšana uz T-krekliem un krūzēm), taču prasībās kandidātam nav minēts ne vārda par kādām tehniskas ievirzes zināšanām vai prasmēm.
Vispārīgas frāzes par vēlmi mācīties, prasmi strādāt komandā, sadarboties atbilst jebkuram. Tajā skaitā man, kam nav pilnīgi nekādu tehnisku prasmju. Un šī acīmredzamā maldināšana rada nelielu aizkaitinājumu un atmaskošanas vēlmi. Uzrakstu pieteikumu.
Pēc kāda laika saņemu tikpat formālu atbildi. Paldies par ieinteresētību, bet jūs mums nederat. Protams, saprotu, kāpēc nederu, bet no sludinājuma tas nav nolasāms, tāpēc rodas spīts un vēlme, lai sludinājuma licēji skaļi atzīst, ka maldina. Visu cieņu konkrētajam uzņēmumam, atbildēja personīgi un godīgi. Tas laikam negadās bieži. “Jā, nenorādām prasības pēc tehniskām prasmēm, lai nenobiedētu potenciālo pretendentu, jo daudz ko var piemācīties darba gaitā.” viņi atbildēja.
Tomēr tad varbūt arī es būtu varējusi iemācīties? Kāpēc kategorisks noraidījums? Varbūt tomēr jēdzīgāk sludinājumos norādīt konkrētākas prasības, lai lieki netērētu laiku ar faktiski nederīgiem kandidātiem? Bet iespējams, darba devēju loģika ir cita. Izdevīgāk sijāt milzīgu daudzumu bezjēdzīgi, nekā palaist garām vienu bailīgo, bet vērtīgo. Tomēr nešķiet visai loģiski, ja amata nosaukums pats par sevi norāda un tehnisko prasmju nepieciešamību.
Un pretējs gadījums, kuru esmu izmēģinājusi daudz biežāk. Gandrīz visos darba sludinājumos ir teikums par to, ka atbalstošs kolektīvs un nodrošina apmācību, bet realitātē vairākkārt esmu saskārusies ar situāciju, ka darba devējs tomēr sagaida, ka darbinieks jau visu māk un prot. Pat, ja skaidri norādu, ka nav izglītības attiecīgā jomā, bet ir prasmes pašdarbnieciskā līmenī un vēlēšanās mācīties.
Izmēģinājuma uzdevums ir absolūti vienkāršs (acīmredzot arī, lai nenobiedētu), bet tālāk bez kādas sagatavošanas uzreiz jau pašam viss jāmāk un jāorientējas un tad ir izbrīns, kāpēc nemāku. Piemērs. Neesmu ne tulks, ne filologs, vien pārzinu vienu svešvalodu labā līmenī. To arī norādu pieteikumā, ar domu, ka dos tulkošanai kādus vienkāršus sadzīviskus tekstus. Izmēģinājuma teksts arī tiešām ir īss un sadzīvisks. Pilnīga sajūsma par manām prasmēm. Bet nākamais uzdevums uzreiz – tehniskas nozares diplomdarba tulkošana īsā laika periodā. Protams, ka tas vairs nav tik vienkārši. Dusmīgi teksti – kādu tulkošanas programmu izmantojat? Nopietni? Es taču informēju, ka neesmu tulkotājs un nekad profesionāli ar to neesmu nodarbojusies. Jūs man ieteicāt kādu tulkošanas programmu? Vai tam tā ir jābūt? Bet varbūt es tiešām esmu ne pārāk attapīga? Brīnos par cilvēkiem, kuri absolūti radikāli nomaina nodarbošanos, apgūstot jaunas prasmes darba gaitā. Vai ir tādas darba vietas, kur tas ir iespējams?” sieviete raksta.
Vai arī tev ir darba meklēšanas stāsts? Varbūt esi saskāries ar kādu nejēdzību savā esošajā darba vietā? Raksti man uz [email protected].
