Ķīnas kompartijas vadonis Sji Dzjiņpins partijas kongresā varētu tikt apstiprināts uz trešo piecu gadu termiņu, laužot pēdējo gadu desmitu praksi un kļūstot par ietekmīgāko Ķīnas politiķi kopš Mao Dzeduna.
Ķīnas kompartijas vadonis Sji Dzjiņpins partijas kongresā varētu tikt apstiprināts uz trešo piecu gadu termiņu, laužot pēdējo gadu desmitu praksi un kļūstot par ietekmīgāko Ķīnas politiķi kopš Mao Dzeduna.
Foto: Ju Peng/ZUMAPRESS/SCANPIX

Ķīnas prezidents aicina bruņotos spēkus trenēties reālām kaujām, imitējot triecienus Taivānai 12

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicinājis valsts bruņotos spēkus stiprināt militāro apmācību, kas orientēta uz reālām kaujām, trešdien vēsta Ķīnas mediji. Sji ar šo ieteikumu nāca klajā otrdien, inspicējot jūras spēkus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš
Veselam
“Ēdiens nav tā lielākā nelaime!” Danilāns atklāj patiesību par kuņģa čūlu
Lasīt citas ziņas

Ķīna no sestdienas līdz pirmdienai Taivānas tuvumā rīkoja militārās mācības, kurās piedalījās lidmašīnas un kuģi, un tā bija Pekinas reakcija uz trešdien Kalifornijā notikušo Taivānas prezidentes Cai Inveņas un ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera Kevina Makartija tikšanos.

Manevru laikā tika imitēti triecieni mērķiem Taivānā un salas blokāde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sji otrdien norādīja Tautas atbrīvošanas armijas Dienvidu apgabala pavēlniecības flotei, ka armijai ir “apņēmīgi jāaizstāv Ķīnas teritoriālā suverenitāte un intereses jūrā un jācenšas aizsargāt vispārējo perifēro stabilitāti”, ziņoja valsts raidorganizācija CCTV.

Pekina nav arī apmierināta ar ASV ieceri palielināt savu bāzu skaitu Filipīnās, tai skaitā netālu no Taivānas.

ASV un Filipīnas otrdien sāka kopīgas militārās mācības, kas ir lielākās, kādas abas valstis jebkad rīkojušas, un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens solīja atbalstīt Filipīnas pret jebkādu iebiedēšanu vai piespiešanu, tai skaitā Dienvidķīnas jūrā.

Sji otrdien piebilda, ka Ķīnai jābūt “novatoriskai savās kaujas koncepcijās un metodēs”.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.

Vašingtona ir apzināti neskaidri izteikusies par to, vai tā būtu gatava militāri aizstāvēt Taivānu, bet ir gadiem ilgi pārdevusi ieročus Taivānai un piedāvājusi politisku atbalstu.

Tajā pašā laikā Ķīna pretendē uz suverenitāti pār gandrīz visu Dienvidķīnas jūru – stratēģisku ūdensceļu, caur kuru katru gadu notiek tirdzniecība triljoniem dolāru apmērā – neskatoties uz starptautiskās tiesas spriedumu, ka šiem Ķīnas apgalvojumiem nav juridiska pamata.

Reklāma
Reklāma

Savas pretenzijas Dienvidķīnas jūrā ir arī Filipīnām, Vjetnamai, Malaizijai un Brunejai, savukārt ASV virza caur šo jūru savus karakuģus, lai nodrošinātu kuģošanas brīvību starptautiskajos ūdeņos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.